Likums, kuru parlaments pieņēma galīgajā lasījumā, nosaka valsts valodas lietošanu un aizsardzību valsts sektorā, kā arī privātajā sfērā, ja tas skar sabiedrības likumīgās intereses - sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, kā arī sabiedriski administratīvo uzraudzību.
Likums neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā, nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā, kā arī reliģisko organizāciju dievkalpojumos, ceremonijās, rituālos un cita veida reliģiskajā darbībā.
Valsts valodas likums noteic, ka visiem valsts sektorā strādājošajiem latviešu valoda jāprot tādā apjomā, kas nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Tomēr arī privātā sfērā strādājošajiem valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar sabiedrības likumīgās intereses, bet ja šīs personas veic noteiktas publiskas funkcijas, latviešu valoda jāzina tādā apjomā, kāds nepieciešams šo funkciju veikšanai.
Saskaņā ar likumu valsts valodā jānotiek vai tulkojums latviešu valodā jānodrošina tajos publiskajos pasākumos, ko rīko valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, kuros lielākā kapitāla daļa pieder valstij.
Tomēr valdība varēs noteikt gadījumus, kad, ņemot vērā sabiedrības likumīgās intereses, arī privātiem publiskiem pasākumiem jābūt tulkotiem valsts valodā.
Likums paredz, ka publiskā informācija būs sniedzama latviešu valodā, tomēr Ministru kabinets varēs noteikt gadījumus, kad līdztekus valsts valodai varēs lietot arī svešvalodu. Šādi paši nosacījumi likumā attiecināti arī uz valodas lietošanu veidlapās un zīmogos.
Valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, kā arī uzņēmumos, kuros valstij pieder lielākā kapitāla daļa, lietvedībā un dokumentos lietojama valsts valoda. Privāto ietāžu un uzņēmumu darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda lietvedībā un dokumentos jālieto tad, ja to darbība skar sabiedrības likumīgās intereses.
Saeima arī nolēma, ka pirmsskolas vecuma bērniem paredzētās filmas tomēr nebūs obligāti ieskaņojamas vai dublējamas valsts valodā.
Likums stāsies spēkā nākamā gada 1.septembrī. Līdz ar jaunā valsts valodas likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs pašreizējais valodu likums, kas pieņemts 1989.gadā.
Debatējot par likumprojektu, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) deputāts Juris Sinka uzsvēra, ka parlamentam jārūpējas, lai nebūtu diskriminācijas pret jebkuru pilsoni, kurš runā valsts valodā.
TB/LNNK deputāts Pēteris Tabūns savukārt pavēstīja, ka "mēs beigu beigās gribam tikt vaļā no Latvijas pārkrievošanas".
Frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšsēdētājs Jānis Jurkāns savukārt aicināja neļaut "nacionālām metasfāzēm pārņemt mūsu likumus.. valsts valoda ir svēta lieta, tā ir jākopj, bet vēl vairāk jākopj valstiskā domāšana". Viņš uzsvēra nepieciešamību veicināt sabiedrības iekšējo integrāciju, bez kuras nebūs iespējama Latvijas integrācija Eiropas Savienībā.
Sociāldemokrātu frakcijas priekšsēdētājs Egils Baldzēns savukārt atgādināja, ka pēc referenduma par pilsonības likuma grozījumu atcelšanu daudzi politiķi izteica nepieciešamību pēc stingra valodas likuma, tādēļ valsts valodas likums ir jāpieņem pietiekoši stingrs, tomēr Eiropas rekomendācijas nevar pilnībā ignorēt, pauda Baldzēns.
"Tēvzemietis" Dzintars Rasnačs savukārt norādīja, ka likums pārāk lielas tiesības dod valdībai, jo tā var noteikt, kuros gadījumos lietojama latviešu valoda. Šāda situācija ir bīstama Latvijai kā tiesiskai valstij.