Saeimas deputātu vairākums ar vienotu opozīcijas atbalstu ceturtdien balsojumā nolēma nodot vērtēšanai komisijās Reformu partijas (RP) sagatavotos grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas paredz valstī noteikt papildu brīvdienu, ko varētu izvēlēties reliģisko svētku svinēšanai atbilstoši savai konfesijai.
Par to balsoja 54 deputāti no Reformu partijas un opozīcijā esošajām Zaļo un zemnieku savienības un "Saskaņas centra" frakcijām, pret - 32 deputāti no "Vienotības", Nacionālās apvienības un neatkarīgie deputāti, bet atturējās seši tautas kalpi.
Lai gan šo RP ierosinājumu iepriekš neatbalstīja pārējās divas koalīcijas partijas – "Vienotība" un Nacionālā apvienība (NA) -, RP lūdza Saeimas prezidiju šo jautājumu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā, par ko abi pārējie koalīcijas partneri pauda nosodījumu RP par koalīcijas līguma pārkāpšanu.
Iesniegtie grozījumi likumā paredz kā papildu svētku dienas ļaut izvēlēties 6.janvārī Zvaigznes dienu, 7.janvārī - pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus, 15.augustā - Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus, ebreju svētkus "Jom Kipur" jeb Grēku izpirkšanas dienu un 31.oktobrī - Reformācijas dienu.
Šādi grozījumi dotu iespēju reizi gadā pēc darbinieka izvēles, vienojoties ar darba devēju, svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu, pavadot svētkus kopā ar ģimeni un apmeklējot pasākumus savā draudzē, pamato likumprojekta iesniedzēji.
"Nekādas politikas, tikai cieņa pret cilvēkiem," likuma grozījumus ceturtdien raksturoja RP vadītājs Valdis Zatlers.
Viņš skaidroja - pirms gandrīz gada, lemjot par Pareizticīgo Ziemassvētku noteikšanu par brīvdienu, radies iespaids, ka iestājas pret dažādu reliģiju pārstāvju interesēm.
"Šī priekšlikuma būtība ir tāda - katram Latvijā dzīvojošam cilvēkam ir tiesības uz vienu brīvdienu viņa izvēlētā dienā - atbilstoši savām konfesijām, bet ateistiem - kādā pašu izvēlētā dienā," skaidroja Zatlers. Viņš teju gada garumā par šo tēmu ir runājies ar visu reliģiju pārstāvjiem un saņēmis vienprātīgu atbalstu.
Savukārt pret šo ieceri izteicās "Vienotības" frakcijas deputāts Aleksejs Loskutovs, kurš pauda - kāpēc lemt par to, kas jau Satversmē noteikts. Kāpēc darba devējiem uzlikt ap 20 miljonu latu slogu, kas saistīts ar šīs priekšlikuma īstenošanu dzīvē, jautāja Loskutovs. Tāpat viņš norādīja - likumprojekts atstāj novārtā ateistus, kuriem nav svinamas dienas, ko saskaņā ar šo priekšlikumu noteiktu par brīvdienu.
Tāpat līdz ar šīs idejas īstenošanu dzīvē darba līgumos būtu jānorāda personas reliģiskā piederība, ar ko būtu jārēķinās darba devējam.
"Reliģiska pārliecība ir katra cilvēka privāta lieta, tāpēc priekšlikums nav saprotams, jo paredzētu darba līgumā noteikt, kādai reliģijai darbinieks piederīgs," uzsvēra Loskutovs.
RP ideju par brīvdienu atbilstoši reliģiskajai piederībai virzīja jau pavasarī, taču toreiz koalīcija vienojās atlikt šo jautājumu.
Pašlaik likumā par svētku dienu noteikts 25.decembris, kad Ziemassvētkus svin katoļi, luterāņi un vairums citu kristīgo konfesiju, savukārt pareizticīgie un vecticībnieki Ziemassvētkus svin pēc vecā stila kalendāra un šīs dienas īpaši likumā nav atzīmētas.
