Foto: LETA
Saeimas deputāti ceturtdien nolēma nodot vērtēšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā Sabiedrības saliedētības komisijas darba grupā izstrādāto likumprojektu, kas paredz valsts atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus Otrā pasaules kara laikā mobilizēja karojošo valstu militārajos formējumos.

Par to balsoja 60 deputāti, pret - 22 (visi SC deputāti), bet atturējās - divi tautas kalpi.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas iniciatīvu veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret abās frontes pusēs karojušajiem Otrā pasaules kara dalībniekiem, iepriekš informēja Saeimas Preses dienests.

Likumprojekts nosaka, ka par karā mobilizētām personām atzīstami laikā no 1940.gada 5.augusta līdz 1945.gada 8.maijam Latvijas teritorijā nacistiskās Vācijas un PSRS militārajos formējumos mobilizētie, kā arī ārpus Latvijas karojošie valstu militārajos formējumos mobilizētie Latvijas pilsoņi.

Saskaņā ar piedāvāto likumprojekta redakciju bijušajiem karavīriem valsts garantēs atvieglojumus nodokļu un nodevu maksāšanā, kā arī nodrošinās bezmaksas medicīnisko aprūpi, sociālo rehabilitāciju un atvieglojumus sabiedriskā transporta izmantošanā. Tāpat Otrajā pasaules karā mobilizētajām personām no Aizsardzības ministrijas budžeta plānots izmaksāt ikmēneša pabalstu. Pašvaldības varēs lemt par papildu sociālo garantiju noteikšanu Otrajā pasaules karā mobilizētajām personām un sava budžeta ietvaros piešķirt viņām atvieglojumus atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanā.

Tomēr valsts pabalstu nesaņems tie, kuri saņem kādas citas valsts militāro pensiju vai pabalstu par savu darbību Nacionālās pretošanās kustības rindās.

Tuvākajā laikā taps aprēķini, cik lieli līdzekļi no valsts budžeta būs nepieciešami līdz ar šā likuma normu ieviešanu.

Mobilizēto personu statusu nevarēs piešķirt personām, kuras Otrā pasaules kara laikā brīvprātīgi iestājušās okupācijas varu bruņotajos spēkos pirms mobilizācijas pavēles izsludināšanas attiecīgajā teritorijā, sadarbojušās ar komunistiskā vai nacistiskā režīma izlūkdienestu un represīvajām struktūrām vai piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma represīvajās darbībās, piedalījušās totalitāro režīmu genocīdā, noziegumos pret cilvēci un cilvēcību, kara noziegumos, sodītas par tīšiem smagiem noziegumiem un nav reabilitētas, paredzēts likumprojektā.

Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) ceturtdien plenārsēdē uzsvēra, ka, lai arī dažas domstarpība deputātiem bijušas, likumprojekts ir virzāms tālākai vērtēšanai Saeimā. Latkovskis uzsvēra, ka šo vairs nevar vērtēt kā viena politiskā spēka virzītu likumprojektu, kas ir pretēji līdzšinējai praksei Latvijā, ka karā iesaistīto cilvēku jautājumā bijusi vērojama izteikta pretnostatījuma politika.

Savukārt Saeimas opozīcijā esošās "Saskaņas centra" frakcijas deputāts Igors Pimenovs teica, ka likumprojekts ir neveiksmīgs, jo no atbalstāmo loka izslēdz, piemēram, partizānus un pagrīdniekus, kā arī neatzīst Latvijas nepilsoņus. Līdz ar to Saliedētības komisijas akceptētais piedāvājums vēl vairāk sarūgtināšot sabiedrību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!