Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), kurš rosināja kriminālvajātu deputātu pilnvaras ierobežošanu, ir gandarīts, ka arī Saeimas deputāti pauž atbalstu iecerei ierobežot kriminālvajātu pašvaldības deputātu pilnvaras, portālu "Delfi" informēja ministra padomniece Maija Pētermane.
Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis portālam "Delfi" sacīja darba grupa vairāk netiks sasaukta, jo vienošanās par konkrētu priekšlikumu netika panākta.
Komisijai tiks nodoti divi varianti. Viens no tiem ir neatbalstīt nevienu no priekšlikumiem, bet otrs - atbalstīt (līdz komisijas sēdei pilnveidotu) kopēju Lolitas Čigānes (V) un VARAM variantu par deputātu pilnvaru ierobežošanu, ja pret deputātu uzsākta kriminālvajāšana par smagu un ļoti smagu noziegumu, to akceptējot arī ģenerālprokuroram. Iesniedzējiem vēl ir jāprecizē un jānoformē jauna redakcija, uz komisijas sēdi jāaicina arī ģenerālprokuratūras pārstāvji, sacīja Kučinskis.
Viņš arī uzsver, ka: "VARAM savā izplatītajā ziņā medijiem, pauž paši savu faktisko sakāvi (jo ministra juridiski nekvalitatīvais priekšlikums par deputātu atstādināšanu kriminālprocesa uzsākšanas gadījumā tika atsaukts) un jūsmīgu dezinformāciju par vienošanos, kuras faktiski vēl nav".
VARAM pārstāve informēja, ka otrdien Saeimā darba grupā panākta vienošanās par redakciju grozījumiem pašvaldību deputāta statusa likumā. Priekšlikuma iesniedzēji ir vienisprātis, ka deputātiem, pret kuriem ir sākta kriminālvajāšana nav tiesību turpināt piedalīties domes darbā.
Sprūdžs uzsver, ka patlaban svarīgākais ir saglabāt priekšlikuma būtību un panākt tā pieņemšanu, lai turpmāk notiktu cīņa par vienu mērķi – godīgākām un atbildīgāk pārvaldītām, rīcībspējīgām pašvaldībām.
Darba grupas tālāk virzītais priekšlikums paredz, ka deputāts, pret kuru uzsākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu pastrādāšanu, zaudē tiesības piedalīties pašvaldības, tās komisiju un komiteju un citu institūciju sēdēs.
Ministrs pauž, ka smagos noziegumos apsūdzētu deputātu darbošanās domē diskreditē ne tikai konkrēto pilsētu vai novadu, bet arī visu pašvaldību sistēmu kopumā.
"Laikā, kad iedzīvotāju uzticība valsts varai jau tā ir ārkārtīgi zema, šādi piemēri situāciju tikai pasliktina," pauž ministrs un piebilst, ka pamatotu šaubu ēna ir pietiekams iemesls vērtēt augstas pašvaldību amatpersonas tiesības ieņemt amatu.
Jau ziņots, ka iepriekš koalīcijas partijas nepauda vienprātīgu atbalstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumam apturēt pašvaldību deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākts jebkurš kriminālprocess. "Vienotības" frakcijas priekšsēdētāja vietniece Lolita Čigāne, kura iesniegusi priekšlikumu paredzēt, ka deputāts zaudē tiesības piedalīties pašvaldības un tās komisiju un komiteju sēdēs kriminālvajāšanas sākšanas gadījumā, norādīja, ka VARAM priekšlikums ir ļoti plašs. Viņa skaidro, ka kriminālprocesu var ierosināt plašs tiesībsargājošo institūciju darbinieku skaits par plašu nodarījumu loku, savukārt kriminālvajāšana tiek uzsākta tikai tad, ja ir savākta pietiekama pierādījumu bāze.
Saeima 21.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredz no tā izslēgt normu, ka deputāts savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā. Vienlaikus likumā plānots saglabāt normu, ka darba devējs nevar aizliegt deputātam realizēt pilnvaras darba laikā. Likumprojekts arī paredz, ka gadījumā, ja pilnvaras nepieciešams realizēt darba laikā, deputātam par to būs laicīgi rakstveidā jāpaziņo darba devējam. Ja deputāts noteiktās pilnvaras realizēs darba laikā, darba algu par šo laika posmu viņam varēs nemaksāt.
