Saeimas deputāti uzskata, ka topošais Nacionālais attīstības plāns (NAP) ir pārlieku vispārīgs un cilvēkam grūti uztverams. Plāna autori arī nav spējuši pārliecināt tautas kalpus, ka dokumentā izvirzītie mērķi ir sasniedzami.
Šāda kritika valsts attīstības plānam nākamajam septiņu gadu periodam izskanēja trešdien, Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem uzklausot Pārresoru koordinācijas centra, kā arī pārraugāmo ministriju pārstāvjus, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienests.
Komisijas deputāts Andrejs Klementjevs (SC) uzsvēra, ka NAP vēlas redzēt konkrētas lietas – kas tiks darīts, piemēram, veselības aprūpes uzlabošanai, kad tas notiks un cik naudas tam piešķirts. Taču dokuments ir pārāk nekonkrēts un filozofisks, pauda deputāts. Viņš norādīja, ka no iepriekšējā valsts attīstības dokumentā paredzētā ir izdarīts ļoti maz, bet par rezultātu neesamību neviens neatbild.
Skepsi par plāna efektivitāti pauda arī deputāts Andris Bērziņš (ZZS). Viņš uzskatot, ka dokuments pēc pieņemšanas visdrīzāk ieguls plauktā, bet valsts dzīvos "pēc pilnīgi cita scenārija", kā tas noticis ar daudziem citiem plānošanas dokumentiem. Bērziņš arī norādīja, ka dokuments nav saprotams iedzīvotājiem un ir liels izaicinājums paskaidrot vēlētājiem, ko tas dos.
Atzīstot, ka NAP izstrādē ieguldīts daudz darba un izpētes darbs ir bijis nepieciešams, deputāte Elīna Siliņa uzsvēra komunikācijas lomu plāna īstenošanā. Lai tas būtu ne tikai dokuments izpildītājiem, bet saprotams stāsts arī ikvienam valsts iedzīvotājam, ir nepieciešama vienkārši uztverama NAP versija par to, ko vēlāmies sasniegt un kas valstī mainīsies šajos septiņos gados.
Savukārt Ilmārs Latkovskis (NA) minēja, ka plāna neveiksme ir tajā, ka "viss ir prioritāte" un ikviena nozare cīnās par savu prioritāšu iekļaušanu NAP, uzskatot – "ja tevis nav NAP, tevis nav vispār". Jo plašāks un uz papīra ideālāks būs vēlmju saraksts, jo grūtāk būs to realizēt, uzsvēra deputāts.
Andris Buiķis (envy) pievērsa kolēģu uzmanību tam, ka joprojām nav skaidrs, ar cik lielu summu no Eiropas fondiem varam rēķināties 2014. – 2020.gada periodā, un plāna īstenošana lielā mērā būs atkarīga tieši no pieejamā finansējuma.
Viens no piemēriem, ka "aiz plāna ir pazudis cilvēks", ir tas, ka NAP paredz ļoti kūtru pāreju no institucionālās aprūpes uz iespējām ikvienam bērnam uzaugt ģimeniskā vidē, norādīja komisijas sekretāre Inita Bišofa (RP). Savukārt kā bezdarba mazināšanai nelietderīgu pasākumu viņa minēja algotos sabiedriskos darbus pašvaldībās, retoriski vaicājot – "par ko var izmācīties, mūžīgi grābjot lapas?".
Komisijas priekšsēdētājas biedrs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (envy) kā būtisku izaicinājumu turpmākajiem gadiem labklājības nozarē minēja ilgstošā bezdarba samazināšanu. Tie ir cilvēki, kas zaudējuši ne tikai profesionālās spējas, bet arī sociālās iemaņas, un to atjaunošanā standarta risinājumi nederēs.
Jau ziņots, ka valdība oktobra nogalē pēc ilgām debatēm konceptuāli atbalstīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātā NAP 2014.-2020.gadam galīgo redakciju, taču ministrijas vēl dokumentu precizēja pirms iesniegšanas Saeimā tālākai vērtēšanai. Lai gan valdība uzteica PKC par lielo darbu NAP izstrādē, tomēr atsevišķi ministri kritizēja centru par NAP noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem, gan arī par neskaidrībām saistībā ar finansējuma avotiem un apjomiem, kā arī atsevišķu pasākumu neesamību. Piemēram, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts valdības sēdē atzīmēja, ka Ekonomikas ministrijas plānos ir atsevišķi enerģētikas projekti, kas NAP neparādās.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš toreiz izteica iebildes par dokumenta saturu. "Strādāts ir daudz, bet nonākuši pie tā, ka trīs prioritātes nestrādā kā labs filtrs. Esam nonākuši pie 12 rīcības virzieniem, kam ir mazs sakars ar vadmotīvu. Jautājums ir par to – vai visam pietiek naudas un vai ir skaidrs fokuss un virzība," teica LTRK vadītājs.
NAP ir galvenais vidēja termiņa dokuments Latvijā, kas nosaka nozaru politikas un teritoriju attīstības prioritāšu un rīcības virzienu kopumu un to finansēšanas avotus. NAP kalpos par pamatu ES fondu 2014.-2020.gadam plānošanai.
NAP2020 vadmotīvs ir "Ekonomikas izrāviens", un tā sasniegšanai ir izvirzītās trīs prioritātes – tautas saimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja un izaugsmi atbalstošas teritorijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
