Foto: F64

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) ir apmierināta ar jaunā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja Jāņa Maizīša vīziju par šīs iestādes darbu un arīdzan turpmāko komisijas sadarbību ar SAB, žurnālistiem trešdien pastāstīja komisijas vadītājs Valdis Zatlers (RP) pēc pirmās komisijas tikšanās ar jauniecelto SAB vadītāju.

Pats SAB vadītājs Maizītis pēc viesošanās komisijā bija ļoti mazrunīgs, uz jautājumiem gan par viņa kā SAB vadītāja vīziju, gan par iespējamām izmaiņām viņa komandā vairākkārt norādot, ka "ir beidzies publisko komentāru laiks".

Zatlers pastāstīja, ka Maizītis divu nedēļu laikā kopš stāšanās SAB vadītāja amatā, ir iepazinies ar SAB darbiniekiem un izveidojis savu vīziju par turpmāko darbu. Viņa redzējums bijis pieņemams visiem Nacionālās drošības komisijas deputātiem.

"Tā [vīzija] balstās uz tiem dokumentiem, ko valdība un arī Saeima ir pieņēmusi, koncentrēšanās uz SAB darbības virzieniem," teica Zatlers, norādot, ka SAB uzdevums ir sargāt valsts noslēpumu, izmantojot arī spiegošanu un pretizlūkošanu.

Komisijas sēdē liela uzmanība veltīta kiberdrošības jautājumiem, iztaujājot par to, cik būtiska būtu valsts palīdzības pastiprināšana, lai "noziedznieki un spiegi nebūtu labāk apbruņoti nekā drošības iestāde, kam jānovērš riski nacionālajai drošībai". Maizītis apliecinājis, ka SAB tur roku uz pulsa par norisēm interneta vidē un ir gatavs novērst apdraudējumu kiberuzbrukumu gadījumā. Tas būšot prioritārs jautājums "visus nākamos gadus", teica Zatlers.

Uz jautājumu, vai pašvaldību vēlēšanu tuvošanās rada bažas par ietekmi uz valsts drošību, Zatlers atbildēja noraidoši, tāpēc par to nav runāts.

Maizītis komisiju informējis arī par kadru jautājumu SAB un nepieciešamajiem papildinājumiem SAB komandā, taču to Zatlers plašāk neatklāja. Viņš atturējās komentēt arī izskanējušo informāciju, ka par Maizīša vietnieci varētu kļūt pašreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pašreizējā priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

"Kaut kur ir tā robeža, kur drošības dienesta darbība tomēr ir slepena," piebilda politiķis.

Jau vēstīts, ka Saeima Maizīti SAB vadītaja amatā apstiprināja marta vidū, bet šos amata pienākumus viņš sāka pildīt maija sākumā.

Iepriekšējais SAB direktors Jānis Kažociņš biroju vadīja kopš 2003.gada 2.maija. Augstajā amatā viņš tika apstiprināts divus termiņus pēc kārtas. Šā gada 2.maijā Kažociņam beigsies pilnvaru termiņš, bet trešo reizi viņš uz šo amatu nolēmis nekandidēt. Maizīša kandidatūru marta sākumā izvirzīja Valsts prezidenta vadītā Nacionālās drošības padome, un 14.martā, 59 Saeimas deputātiem balsojot "par", bijušais ģenerālprokurors apstiprināts SAB vadītāja amatā. Pret viņa iecelšanu balsoja 31, to, kas atturas, nebija.

Dienā, kad viņu apstiprināja jaunajā amatā, lielāku atklātību par SAB darbu Maizītis nesolīja, sakot, ka biroja darbība nosaka slepenību, līdz ar to tas ir jautājums par samērojamību - ko var pateikt un kādā kontekstā. Maizītis pieļāva, ka jaunajā amatā varētu iejusties pusgada laikā, solot SAB nemainīt to, kas līdz šim ir labi padarīts un ir ar labiem pamatiem.

Maizīti 2000.gadā Saeima apstiprināja Ģenerālprokurora amatā, bet pēc divu termiņu nostrādāšanas parlamenta vairākums 2010.gadā viņu uz trešo termiņu vairs neievēlēja. 2011.gada vasarā Maizītis piekrita kļūt par jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos.

To, kādi ir nākotnes plāni Kažociņam, pagaidām arī nav zināms.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!