Komisija gan nepaspēja izskatīt koalīcijas frakciju priekšlikumu referenduma ierosināšanai līdz 2015.gadam saglabāt divas kārtas, pirmajā no kurām būtu nepieciešams savākt 50 tūkstošus parakstu, nevis apmēram 150 tūkstošus, kā to paredzēja sākotnējais likumprojekts. Šis priekšlikums bija iesniegts kā viens no pēdējiem un komisija līdz tam nemaz netika, pagūstot izskatīt tika septiņus no 38 iesniegtajiem priekšlikumiem.
"Saskaņas centra" (SC) frakcija referendumu ierosināšanai bija piedāvājusi saglabāt divpakāpju parakstu vākšanas sistēmu un rosināja, ka atšķirībā no pašreiz spēkā esošās kārtības ar 10 tūkstošiem parakstu, pirmajā posmā būtu jāsavāc 15 tūkstošus vēlētāju parakstu. Arī ZZS frakcija bija rosinājusi saglabāt divpakāpju parakstu vākšanas sistēmu, taču pirmajā kārtā piedāvāja savācamo parakstu slieksni paaugstināt līdz 30 tūkstošiem.
Pašlaik likums pirmajā posmā referenduma iniciatoriem prasa savākt 10 tūkstošus parakstu, bet pārējo apmēram 140 tūkstošu parakstu vākšanu pēc tam otrajā posmā organizē Centrālā vēlēšanu komisija un to finansē valsts. Ja šajā parakstu vākšanas posmā likumprojektu atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, to nodod izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.
Trešdien komisijas sēdē viedokļu apmaiņa izvērtās par to, vai iedzīvotājiem par piedalīšanos parakstu vākšanā būtu jāmaksā pašiem. Reformu partijas (RP) frakcijas deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums, ko komisija atbalstīja, paredz, ka pašvaldības institūcija, kura ir tiesīga apliecināt personas paraksta īstumu, par paraksta apliecināšanu uz likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta var prasīt samaksu, kas nepārsniedz šāda dokumenta sagatavošanas faktiskās izmaksas.
Komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) uzsvēra, ka šī summa būtu apmēram tikpat, cik maksā tramvaja vai trolejbusa biļete vienam braucienam, jeb summa zem viena lata, un to gada laikā varētu atļauties samaksāt visi, kuri vēlētos piedalīties referenduma ierosināšanā.
Sabiedriskās domas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka par to asi iebilda, uzsverot, ka iedzīvotājiem piedalīties parakstu vākšanā jāļauj bez maksas, it īpaši, ja paredzēts nepieciešamo parakstu slieksni paaugstināt no 10 līdz 50 tūkstošiem. Viņa teica – normāli, ja izmaksas par katru parakstu ir uz parakstu vākšanas organizētāju pleciem, vienalga, vai runa ir santīmiem vai 2 latiem, cik izmaksā viena paraksta notariāla apstiprināšana.
"Ja nolemsiet paaugstināt referenduma rosināšanas slieksni no 10 līdz 50 tūkstošiem, pie reizes nenosakot iespēju parakstīties bez maksas, Saeima savu būs pateikusi. Nevajag lolot ilūzijas, ka sabiedrība pati maksās par parakstīšanos," teica Kažoka.
Saeimas Juridiskā komisija likumprojektam iesniegtos priekšlikumus turpinās skatīt ceturtdien.
Jau vēstīts, ka pirmdien beidzās priekšlikumu iesniegšana Valsts prezidenta Andra Bērziņa Saeimas deputātiem atpakaļ nodotajam referenduma likumam, jo tajā jānovērš vairāki būtiski trūkumi .
Valsts prezidents secināja, ka jaunā kārtība nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.
Likuma grozījumi, ko izstrādāja pēc divvalodības referenduma, paredzēja atteikties no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) parakstu vākšanas posma un uzlikt par pienākumu iniciatīvas autoriem savākt desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 tūkstošus parakstu.
Koalīcijas frakciju deputātu izstrādātie priekšlikumi paredz – pārejas posmā līdz 2015.gadam, kad atvieglos parakstīšanās iespējas, ieviešot drošu elektronisko parakstu, saglabājama pašreizējā referendumu ierosināšanas divpakāpju sistēma, taču referenduma ierosināšanas pirmajā posmā līdzšinējo 10 tūkstošu parakstu vietā līdz 50 tūkstošiem paaugstināms par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu savācamo parakstu skaits.
Savukārt no 2015.gada stāsies spēkā kārtība, ka referenduma ierosināšana notiks vienā kārtā un to varēs ierosināt desmitā daļa balsstiesīgo jeb apmēram 150 tūkstoši cilvēku.
Tomēr arī pārejas periodā līdz 2015.gadam iespējamai iniciatīvai par Saeimas atlaišanu saglabās līdzšinējo slieksni – to ar savu parakstu pirmajā kārtā varēs ierosināt 10 tūkstoši iedzīvotāju, portālam "Delfi" otrdien apliecināja Saeimas priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas deputāte Solvita Āboltiņa (V).
Priekšlikumos arī paplašināts to vietu loks, kur iespējams parakstīties – to piedāvāts paredzēt arī novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
