Saeimas politiķu vairākums sola ceturtdien, 29.janvāra Saeimas sēdē, balsot par vairāku likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās, kas paredz ebreju atsevišķu īpašumu restitūciju jeb atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.
"Vienotības" Saeimas frakcijas deputāti atbalstīs visu sešu likumprojektu nodošanu komisijām, sacīja frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa. Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija balsos par likumprojektu nodošanu komisijām, sacīja ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Iepriekš politiķis bija norādījis, ka šāds solis ir atbalstāms, ja pašas pašvaldības tam piekrīt un ja runa ir par reliģiskām un kultūrvēsturiskām ēkām.
Savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputātiem viedokļi ir atšķirīgi, tāpēc paredzēts brīvais balsojums. Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzsver, ka denacionalizācijas process ir beidzies un kopumā to pārskatīt nebūtu lietderīgi, tomēr varot vērtēt jautājumu par atsevišķiem jautājumiem.
Opozīcijā esošā partija "Saskaņa" plāno atbalstīt likumprojektu nodošanu komisijām, norādīja frakcijas deputāts Ņikita Ņikiforovs, piebilstot, ka tas nav tikai jautājums par konkrētiem īpašumiem, bet arī atzīšana, ka Latvijā bija holokausts. Īpašumu restitūcija ir veids, kā uzņemties atbildību, uzskata Ņikiforovs. Vienlaikus politiķis kritizēja veidu, kā tiek mēģināts to risināt, proti, ir jautājumi par to, kāpēc runa ir tieši par šiem īpašumiem, kāpēc likumprojekti iesniegti tieši tagad, līdz ar to komisijas sēdēs "Saskaņa" vēlēsies dzirdēt argumentāciju un valdības viedokli.
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāti balsos par likumprojektu nodošanu komisijām, lai tos varētu izvērtēt. Politiskais spēks konceptuāli atbalsta sinagogu un kapu teritoriju nodošanu ebreju kopienas īpašumā, norādīja LRA frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.
Savukārt partijas "No sirds Latvijai" (NSL) deputāti šajos balsojumos atturēsies, sacīja NSL līdere Inguna Sudraba. Viņa skaidroja, ka ceturtdien frakcijas argumentus debašu laikā izklāstīs parlamentārietis Gunārs Kūtris (NSL).
Kā ziņots, piecos koalīcijas partiju deputātu iesniegtajos likumprojektos rosināts lemt par piecu īpašumu atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei - par ēku Abrenes ielā 2, Rīgā, kas ir bijusī ebreju skola un patlaban stāv tukša, par ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, kas ir bijusī ebreju reliģiskā skola un tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, par ēku Ludzas ielā 25, Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība, par ēku Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī par bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā 31, Kandavā.
Īpašumus plānots nodot, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.
Sestajā likumprojektā rosināts atcelt Rīgas Ebreju kopienai pašlaik piederošam īpašumam Rīgā noteiktos apgrūtinājumus - aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt attiecīgo zemesgabalu un ēku. Grozījumi paredz arī no likuma izslēgt nosacījumu, ka attiecīgais nekustamais īpašums nododams valstij, ja Rīgas Ebreju kopiena beidz pastāvēt. Izmaiņas attiecas uz 1122 kvadrātmetru zemesgabalu un ēku Skolas ielā 6.
Piecus no minētajiem likumprojektiem Saeimā iesnieguši deputāti Ojārs Ēriks Kalniņš (V), Atis Lejiņš (V), Artis Rasmanis (ZZS), Āboltiņa un Lolita Čigāne (V). Vēl vienu likumprojektu Čigāne nav parakstījusi, bet to ir parakstījis deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
