Parka rotaļu laukumus apmeklē liels skaits ģimeņu ar bērniem. Tai pašā laikā "Mežaparks" kļuvis arī par lielisku vietu dažādām sportiskām aktivitātēm un treniņiem. Daudzi trenēties gribētāji, kuri izmanto velosipēdus, skrituļslidas un citu sporta inventāru, iecienījuši ātru pārvietošanos.
"Pēdējo gadu laikā parks ir pilnībā mainījis savu izskatu uz pozitīvo pusi. Kad uzsāku te sportot, šeit bija daudz cilvēku, kuri sēdēja uz soliņiem ar alus pudelēm rokās. Toties tagad te ir ļoti daudz atpūtnieku un sportistu," norāda brīvdabas funkcionālo treniņu vadītājs Roberts Radičuks.
"Mežaparkā" notiek arī autotransporta kustība. Parka teritorijā atrodas Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas meži" galvenais birojs un Pāvu iela ar virkni privātīpašumu. Tāpat autotransporta iebraukšana vajadzīga parka teritorijā esošo objektu nomniekiem un uzturētājiem preču piegādēm.
Tā kā parka apmeklētāju grupas ir daudzveidīgas, domstarpības starp tām kļūst arvien biežākas, tāpēc nepieciešams rast problēmas risinājumu. "Gājēju, riteņbraucēju un skrituļotāju savstarpējo konfliktu problēma pēdējā laikā kļuvusi aktuāla ne tikai "Mežaparkā", bet arī visā Rīgā. Riteņbraucēju un skrituļotāju skaits ir ievērojami pieaudzis, un viņu ātrums ir vismaz 2-3 reizes lielāks nekā gājējiem," teica Rīgas domes Satiksmes departamenta Transporta būvju plānošanas pārvaldes Projektēšanas dokumentācijas nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Andiņš.
Pastāv trīs "Mežaparka" apmeklētāju kategorijas - "nesteidzīgie atpūtnieki", "ātrie sportisti" un velobraucēji. Daļa velobraucēju izmanto parka alejas ceļam no pilsētas centra uz Vecāķiem.
"Pašlaik izvēlētais risinājums par aleju sadali nav tas sliktākais, vienīgi tam šobrīd nav juridiska spēka. Parkam ir izstrādāts lokālplānojums, kurā apskatīts zonējums, autostāvvietu risinājumi un citas lietas. Taču šis jau ir smalkāks projektēšanas līmenis. Problēma ir tā, ka dažādas parka apmeklētāju kategorijas un to plūsmas nav pētītas vispār. Tāpēc gluži vienkārši trūkst izejas datu, lai sāktu plānošanu un lielas pārmaiņas," norādīja Andiņš.
"Mežaparku" vajadzētu uzskatīt par pilsētnieciskas atpūtas un tautas sporta vietu, nevis profesionālu sportistu treniņu vietu, un vienai no galvenajām prioritātēm te vajadzētu būt bērniem. Profesionāliem treniņiem parkā būtu jāpiešķir atsevišķa zona," sacīja Toms Kokins. Atsevišķu zonu aktīvajai atpūtai un sportam paredz arī "Mežaparka" lokālplānojums, un nepieciešams pēc iespējas ātrāk uzsākt tā realizāciju.
"Skrituļslidotāji, kuri pārvietojas ātri, protams, ir bīstami, un viņi reizēm pat apzināti brauc ātri un bravūrīgi, lai demonstrētu savu prasmi. Savukārt bērnu uzvedība ir pietiekami neprognozējama. Tāpēc trenēties gribētājus varētu aizvadīt uz vietām, kur ir mazāk cilvēku. Vēl viens risinājums ir vienoties par konkrētu laiku un vietu, kurā varētu notikt treniņi," atzīmēja Latvijas skrituļslidošanas federācijas vadītājs Andris Krauja.
Kā iespējams problēmas risinājums tika minēta pastiprināta apmeklētāju kategoriju nodalīšana, ieviešot alejās papildus marķējumu, uzstādot tajās stabiņus un iespējas gadījumā pat veicot pilnīgu galveno aleju plānojuma rekonstrukciju.
"Atpūtas alejā lēno gājēju plūsmu varētu pārcelt uz centru, tāpat kā soliņus un tirdzniecības punktus, un varbūt var ierīkot papildus zaļumu vāzes. Toties ātrās pārvietošanās cienītājus varētu pārcelt uz alejas malām, izveidojot tajās vismaz 3-5 m platas joslas. Varētu norādīt arī kustības virzienus - pa vienu pusi turp, pa otru atpakaļ. Tas, protams, nozīmē izpēti, būvprojektu un rekonstrukciju," ierosināja Andiņš.
Vienlaikus tika norādīts, ka satiksmes kustība "Mežaparkā" jāsakārto arī juridiski no Ceļu satiksmes noteikumu viedokļa, uzlabojot ceļa zīmju izvietojumu. Saskaņā ar pašreizējo ceļazīmju izvietojumu "Mežaparks" ir dzīvojamā zona, kurā transportlīdzekļu (tai skaitā velosipēdu) kustības ātrums nedrīkst pārsniegt 20 km/h.
"Uz parku ved veloceliņš no centra uz Vecāķiem, un daudzi riteņbraucēji parka teritoriju izmanto tranzīta caurbraukšanai. Taču teorētiski "Mežaparkā" šis veloceliņš pārtrūkst," atzīmēja Andiņš.
"Rīgas meži" plāno tuvākajā laikā pilnībā norobežot "Mežaparka" bērnu rotaļu pilsētiņu, uzstādot barjeras, kurām gājēji var brīvi iziet cauri, bet skrituļotājiem un riteņbraucējiem to priekšā būtu jāsamazina ātrums. Tas celtu rotaļu pilsētiņas apmeklētāju drošības līmeni. Citiem sanāksmes dalībniekiem pret to būtisku iebildumu nebija.
Diskusijas laikā tika nolemts, ka viens no iespējamiem risinājumiem drošības paaugstināšanai ir ātruma treniņu (virs 20 km/h) pilnīga izslēgšana parka galvenajās alejās - Atpūtas alejā un Ostas prospektā. Lai panāktu šī noteikuma ievērošanu, tika piedāvāta ātruma slāpētāju jeb "guļošo policistu" izvietošana galvenajās alejās un informatīvās kampaņas īstenošana ar mērķi informēt parka apmeklētājus par jaunajiem parka noteikumiem. Ar šiem noteikumiem būs iespējams iepazīties "Mežaparka" sporta inventāra nomas punktā, un tie tiks izvietoti arī uz stendiem parka teritorijā.
Kā papildus risinājums drošības paaugstināšanai tika piedāvāta noteiktu treniņu maršrutu izstrāde un marķēšana, kas veicinātu treniņu netraucētu norisi.
Tāpat "Rīgas meži" apsver domu vērsties pie Ceļu satiksmes drošības direkcijas ar lūgumu sniegt priekšlikumus par labāko risinājumu gājēju, riteņbraucēju, skrituļslidotāju, skrējēju un nūjotāju kustības organizēšanai parka teritorijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
