Jēkabpilī koalīcijas deputāts Kaspars Ģirģens ("KPV LV") vēstulē jaunievēlētajam Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājam Raivim Ragainim (Latvijas Zaļā partija) paudis neizpratni saistībā ar deputātes Kristīnes Ozolas (NA) iecelšanu par mēra padomnieci.
Vēstulē Ģirģens norāda, ka šis jautājums ar koalīciju, vismaz ar viņu, nav apspriests un viņam nav ne jausmas, kurš ir bijis šādas idejas iniciators. Tā kā Girģens par Jēkabpils mēra padomnieces amatu uzzinājis no publikācijas masu medijos un šādu lēmumu neatbalsta, viņš ir uzrakstījis vēstuli domes priekšsēdētājam Ragainim un vēlas no viņa saņemt atbildi un skaidrojumu šādai rīcībai. Jēkabpils mēram adresēto vēstuli Ģirģens publicējis arī "KPV LV" Jēkabpils nodaļas mājaslapā sociālajā tīklā "facebook".
Girģens vēlas noskaidrot, kura amatpersona bija iniciators tiesisko attiecību nodibināšanai ar Ozolu un amatu savienošanai ar deputāta pienākumu izpildi, kādi ekonomiskie un juridiskie apsvērumi pamato šāda lēmuma nepieciešamību, kāpēc netika rīkots konkurss uz minēto amatu, kurus no mēra padomnieka amata aprakstā minētajiem pienākumiem nespēj pildīt domes juristi, vai atalgojums 2000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas ir samērīgs, vai mērs nesaskata interešu konfliktu un tā iespējamību.
Saskaņā ar pieejamiem datiem Jēkabpils domē patlaban tiek nodarbināti septiņi juristi ar darba algām no 1047 līdz 1453 eiro mēnesī. Iepriekšējiem mēra padomniekiem darba alga pirms nodokļu nomaksas bija ap 1500 eiro, informē deputāts.
Ragainis savā atbildē deputātam Ģirģenam, informē, ka Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājam, uzsākot savu darbību, ir jāveido profesionāla un spēcīga komanda, lai varētu realizēt iecerētos darbus, veicināt Jēkabpils pilsētas izaugsmi un attīstību.
Patlaban pašvaldībā nodarbinātie četri juristi, no kuriem viens ir ilgstošā prombūtnē, strādā iepirkumu sfērā, kur ir ļoti saspringts darbs sakarā ar Eiropas fondu apguvi, bet trīs juristi veic pašvaldības iekšējo dokumentu - lēmumprojektu un protokolu sagatavošanu un analīzi, tāpēc pašvaldībai līdz šim pietrūka cilvēkresursu, lai aktīvāk iesaistītos pilsētai svarīgu jautājumu apspriešanā valstiskā līmenī.
Padomnieka darbība pēc Ragaiņa domām nedublē esošo pašvaldības juristu darba pienākumus, bet dod iespēju savlaicīgi iesaistīties stratēģiski svarīgu jautājumu izlemšanā. Padomnieka amatam nav noteikts amatpersonas statuss un tā savienošana ar deputāta pienākumu pildīšanu un jurista praksi nerada interešu konflikta situāciju, tāpēc amatu savstarpēja savienošana ir ne tikai likumīga, bet arī lietderīga noteikto mērķu īstenošanai.
Pašvaldības darbinieku amatu saraksts un atalgojums ir apstiprināts ar attiecīgu Jēkabpils pilsētas domes 2017. gada 9. februāra lēmumu. Vadītāja padomnieka amatam ir noteikts maksimālais atalgojums - 2264 eiro. Pieņemot darbā padomnieku, ir noteikts mazāks atalgojums par maksimāli noteikto, un pēc pārbaudes laika beigām tiks veikta padomnieka darba novērtēšana, paveikto darbu izvērtēšana un atalgojums iespējams tiks koriģēts.
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieku birojā darbu sākusi vadītāja padomniece Kristīne Ozola. Galvenais padomnieka amata mērķis ir nodrošināt pašvaldības interešu pārstāvniecību un iestrādi pašvaldībai saistošo normatīvo aktu projektos vēl pirms to apstiprināšanas.
Vadītāja padomnieks sniegs domes priekšsēdētājam un izpilddirektoram viedokli par valsts tiesību aktiem, piedalīsies domes komiteju, komisiju, darba grupu sēdēs, nodrošinās informācijas pieejamību iesaistītajām un atbildīgajām struktūrvienībām.
Tāpat padomnieks dibinās sadarbības attiecības un sadarboties ar citām pašvaldībām, valsts pārvaldes iestādēm un citām institūcijām, kā arī uzturēs ciešus kontaktus ar dažādu iestāžu un organizāciju pārstāvjiem nozares politikas jautājumu ietvaros.
Ozola savus amata pienākumus pārsvarā veiks attālināti vai savā birojā Bebru ielā 2-7, Jēkabpilī, kā arī Jēkabpils pilsētas pašvaldībā.
Jēkabpils domē koalīciju veido piecas partijas - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Zemnieku savienība, "Saskaņa", Latvijas Reģionu apvienība un "KPV LV". Ragaiņa ievēlēšanu par mēru atbalstīja arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, partijas "Gods kalpot Latvijai" un daļēji arī līdzšinējā mēra Leonīda Salceviča pārstāvētā Jēkabpils reģionālā partija.
