Foto: Pixabay
Maksātnespējīgajam kultūras centram "Sapņu fabrika" nav izdevies izstrādāt tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānu, pastāstīja uzņēmuma administrators Uldis Bērziņš.

Viņš skaidroja, ka TAP plāna izstrādei būtiska sastāvdaļa bija nekustamais Lāčplēša ielā 101, Rīgā. "Bija ilgstošs strīds, kas atradās tiesā par to, vai šis īpašums ir tiesiski pārdots izsolē vai nē. Bet divas nedēļas pēc šīs kreditoru sapulces tiesa izlēma, ka izsoles akts tiek apstiprināts. Līdz ar to īpašums nodots nosolītājam, un faktiski līdz ar to saimnieciskā darbība tālāk nebija iespējama," teica Bērziņš.

Taujāts par tālāko maksātnespējas procesa norisi Bērziņš atzīmēja, ka šajā gadījumā vienkārši netiek realizēta iecere pāriet uz TAP, bet tiek turpināts maksātnespējas process, kas būtībā ir bankrota procedūra. Līdz ar to plānots, ka tuvākajā laikā bankrota procedūra tiks pabeigta un uzņēmums likvidēts. Kompānijas bankrota procedūra varētu tikt pabeigt divu triju mēnešu laikā.

Savukārt "Sapņu fabrikas" līdzīpašnieks Dainis Vītols pastāstīja, ka kopš maksātnespējas procesa sākuma gada laikā "Sapņu fabrika" nopelnījusi aptuveni 100 tūkstošus eiro. Viņš piebilda, ka tika saglabāti ēkas Lācplēša ielā 101 nomnieki un nodots pasākumu plāns ar 50 rezervētām pasākumu dienām zālē.

Pēc viņa teiktā, tas liecina, ka uzņēmuma darbība nešaubīgi ir atjaunojama.

Tāpat viņš vērsa uzmanību tam, ka Maksātnespējas likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

Pienākums sasniegt šos mērķus, pirmkārt, esot "Sapņu fabrikas" maksātnespējas administratoram. "Diemžēl Bērziņa kungs savas darbības dienu nav nodarbojies ar šī likuma normas izpildi, pat pārņemot "Sapņu fabrikas" lietas nebija pamanījis, ka maksātnespēja ir pieteikta nelikumīgi - tas ir, pieteikums izdarīts kreditora nodrošinātajā prasības daļā, nevis nenodrošinātajā, kā to paredz maksātnespējas likums, un pieteicējs vispār bija norādījis tiesai, ka "Sapņu fabrikai" nepieder īpašums, ar ko segt parādu, kas neatbilda patiesībai," teica Vītols.

Pēc viņa teiktā, runas par to, ka TAP nav izdevies izstrādāt ir deklaratīvas, jo neviens nesot redzējis nevienu izstrādātu ieceri, kā uzņēmums varētu turpināt darbību, jo konceptuālā vienošanās ar kreditoriem - Valsts ieņēmumu dienestu, Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldi un "Valsts nekustamajiem īpašumiem" - tika skaņota bez administratora piedalīšanās.

Vītols uzskata, ka iespējas atjaunot darbību vienkārši netika meklētas. "Šādas iespējas nepārprotami pastāv. Ir iespējas piesaistīt investorus, lai iegādātos attiecīgus īpašumus, iespējas rīkot pasākumus arī nomātās telpās un daudzas citas. Pat šobrīd visiem ir labi zināms "Sapņu fabrikas" zīmols un pastāv visas iespējas turpināt tās sekmīgi iesākto darbu. Tas nav jāsaista tikai ar nekustamā īpašuma piederību," skaidroja Vītols.

Ziņots, ka Augstākās tiesas (AT) Civillietu Tiesu palāta noraidījusi "Sapņu fabrikas" iesniegto blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu apstiprināt 2013.gada izsoli, kurā par 767 tūkstošiem latu (1,091 miljoniem eiro) "Sapņu fabrika" nekustamo īpašumu iegādājās valstij piederošā kompānija "Hiponia" (iepriekš "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra").

AT pārstāve Baiba Kataja skaidroja, ka AT otrdien, 21.jūlijā, atstājusi negrozītu pērnā gada 22.maija Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru nolemts apstiprināt 2013.gada 30.oktobra izsoles aktu par "Sapņu fabrikai" piederošā nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 101, Rīgā, pārdošanu izsolē. Tāpat Rīgas apgabaltiesa lēma, ka attiecīgais nekustamais īpašums nostiprināms zemesgrāmatā uz ieguvēja - "Hiponia" - vārda.

AT lēmums nav pārsūdzams.

Tāpat Vītols iepriekš pastāstīja, ka "Sapņu fabrika" 2013.gadā bija iesniegusi tiesā TAP, bet toreiz attīstības finanšu institūcija "Altum" (iepriekš "Latvijas Hipotēku un zemes banka"), kuras kapitāldaļu turētājs toreiz bija Finanšu ministrija (FM), cēla kategoriskus iebildumus un TAP netika skaņots.

Pēc viņa teikta, zemes robežu sadalījums 1999.-2001.gadā, valstij neizstrādājot zemes ierīcības projektus gruntsgabaliem Lāčplēša ielā 89 un 99 un atdalot tos no vēsturiskā gruntsgabala pa ēkas iekšpusi, ir liegusi "Sapņu fabrikai" Lāčplēša ielā 101 piekļuvi no Lāčplēša ielas ēkas daļai iekšpagalmā. Prasību pret FM "Sapņu fabrika" iesniedza tiesā ar prasības nodrošinājumu 2008.gadā, bet ministrijai, nevienojoties ar gruntsgabala Lāčplēša ielā 101 īpašnieku par jaunu robežu un reģistrējot kaimiņu gruntsgabalus uz valsts vārda, būtiski ierobežoja iespēju komerciāli izmantot īpašumā esošo ēku, skaidroja Vītols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) "Sapņu fabrikas" maksātnespējas pieteikumā pamatojās uz it kā jau toreiz apstiprinātu izsoles aktu, līdz ar to, pēc Vītola sacītā, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa, nepārbaudot šo pierādījumu un pieteikuma likumību, pasludināja "Sapņu Fabrika" maksātnespēju 2014.gada 31.jūlijā.

Savukārt komentējot, kā AT lēmums ietekmēs TAP plāna sagatavošanu, Vītols atzina, ka šobrīd izsoles akta apstiprināšana nozīmē, ka TAP plāna izstrāde, kuru uzņēmums mēģināja sākt no šā gada janvāra, "atkrīt, jo nekustamā īpašuma ieguvējs - viens no valsts kreditoriem - iegūst sev vēlamo rezultātu pilnībā".

"Tas arī nozīmē, ka pārējie valsts kreditori, tai skaitā VID, neiegūst pilnīgi neko. Apaļa nulle potenciālo nodokļu parādu atmaksas vietā," teica Vītols.

Vītols arī minēja, ka zemes dalījuma dēļ daļa rekonstrukcijas vismaz 700 kvadrātmetru platībā Lāčplēša ielā 101 tika apturēta, jo būvvalde pieprasīja sakārtot robežas pirms atļaut veikt būvdarbus strīdus daļā. Vienlaikus, pēc viņa teiktā, šīs platības izmantošana no 2002.gada būtu devusi vismaz 1,2 miljonu eiro ienākumus, kas būtu pilnībā ļāvis atdot 2004.gadā ņemto parādu "Altum".

Pēc viņa teiktā, jau vienu gadu "Sapņu fabriku" vada administrators Uldis Bērziņš, kurš ir atlaidis visus uzņēmuma darbiniekus, lauzis visus noslēgtos apsaimniekošanas un pasākumu nodrošināšanas līgumus, bet noslēdzis jaunus līgumus.

"Sapņu fabrika" ir dibināta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 8,2 tūkstoši latu (11,7 tūkstoši eiro). Uzņēmums pieder sešām Latvijas privātpersonām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!