Tas būs pietiekams, ja īres maksa mēnesī būs 100 eiro, lai iemaksātu pirmo un pēdējo depozītu," viņš komentēja.
Viņš stāstīja, ka vairāki patvēruma meklētāji, kas ieguvuši bēgļa vai alternatīvo statusu, ir atraduši mājas, noslēguši līgumu, un, kas ir svarīgi, - deklarējuši dzīvesvietu šajā dzīvoklī, jo tad var vērsties pašvaldībā, reģistrēties pie ģimenes ārsta un izglītības iestādē.
Vienlaikus viņš atzina, ka cilvēkiem ir vēlme dzīvojamo platību saņemt par velti, saņemt pabalstus, vairākas ģimenes esot aizbraukušas prom, kad saprot, ka pašiem būs jāmaksā. Tomēr pārvietošanās programmas ietvaros ģimenes, kas ieradušās Latvijā, ir vairāk motivētas.
"Pirmais ir saprast, ko vēlas cilvēki, mūsu darbības iespējamas tikai tad, ja cilvēki zina, ko vēlas," uzsvēra Sarkanā Krusta pārstāvis, kura vadītā organizācija nodrošina bēgļiem un patvēruma meklētājiem mentora pakalpojumu.
Jau izskanējis, ka Ekonomikas ministrija (EM) nākusi klajā ar ierosinājumu ieviest vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā mājokļa pirmās īres iemaksas vai garantijas segšanai bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.
EM ieskatā summa 60 000 eiro apmērā būtu jāsedz no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Šāda summa ir noteikta, pieņemot, ka tā ir vidējā darījuma vērtība par dzīvošanai derīga vienistabas vai divistabu dzīvokļa īri Rīgā un valsts lielākajās pilsētās, teikts EM sagatavotajā ziņojumā, ko pirmdien izskatīs Ministru kabineta komitejas sēdē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
