"Tas nav tagad iesniegts. Mēs no 1991.gada diskutējam par šīm lietām ļoti regulāri, un pēdējā saruna, tādā kā jaunā formātā ir atjaunojusies 2011.gadā. Tas nav nekas jauns, tas nav saistīts ne ar kādām citu organizāciju aktivitātēm. Mēs vienkārši uzturam spēkā jautājumu par to, ka tā vai citādi šī lieta ir jāsakārto," sacīja Līkops.
Viņš pavēstīja, ka diskusijas par īpašumu atgūšanu pats par sevi jau ir rezultāts. "Esam nonākuši tik tālu, ka sākam diskutēt par to, kā to izdarīt. Sarunas ir sākušās, un tas jau ir rezultāts, tāpēc, ka pēdējo 20 gadu laikā sarunas tā kā notiek, tā kā apstājās," sacīja Līkops. Par galīgo rezultātu viņš pašlaik nevarot spriest, jo sarunas turpinās.
Viņš norādīja, ka biedrība nevēlas radīt nekādas problēmas labticīgajiem ieguvējiem, tāpēc jāņem vērā, ka atsevišķi objekti ir nepieciešami valstij vai pašvaldībai, kā arī ir tādi objekti, ko valsts vai pašvaldības ir pārdevušas bez saskaņošanas ar LSK, vienlaikus uzsverot, ka valsts arīdzan nevar ar formālām atrunām, aizsedzoties aiz procesuālām lietām nerunāt par problēmas būtību.
"Valsts koķetē ar mums," komentējot diskusiju gaitu, sacīja Līkops.
Kā vienu no risinājumiem Līkops minēja īpašumu maiņu, jo biedrība īrē aptuveni deviņus desmit īpašumus, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā.
Jau vēstīts, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienas padomes valdes loceklis Krupņikovs paudis, ka Ebreju kopienām Latvijā pienākas 270 ēkas. Vērtējot izredzes īpašumus atgūt, Krupņikovs norādīja, ka nepieciešams būtu "iet šim sarakstam cauri un vienoties, kurus īpašumus mums atdod, bet, par kuriem tiek piešķirta atlīdzība".
Tāpat vēstīts, ka Saeima ceturtdien nolēma vērtēt ieceri par piecu īpašumu atdošanu ebreju kopienai. Likumprojekti nodoti Ārlietu un Juridiskajai komisijām. Ēkas atrodas Rīgā Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Abrenes ielā 2, Ludzas ielā 25, kā arī Jūrmalā Kļavu ielā 13 un Kandavā Lielajā ielā 31.
