Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 22. maijā noraidīja politiskās partijas "Saskaņa" pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu pārdalīti mandāti starp 12. Saeimas vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem Latgales vēlēšanu apgabalā. AT spriedums nav pārsūdzams.
Kā portāls "Delfi" uzzināja AT, šajā lietā nebija pārsūdzēts Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, bet gan lēmums, kas pieņemts Saeimas vēlēšanu likuma 52.1 pantā paredzētajā kārtībā. No valodnieciskā viedokļa šis likuma skaidri noteic, ka CVK ir jāvērtē tikai ar notiesājošiem spriedumiem krimināllietās konstatēto vēlēšanu tiesību pārkāpumu ietekme uz mandātu sadalījumu. Šajā gadījumā nav paredzēts veikt pārbaudi par vēlēšanu norises tiesiskumu kopumā.
AT atzīmē, ka demokrātiskas valsts un tiesiskas valsts principi prasa valstij nodrošināt plašu un pilnīgu vēlēšanu norises tiesiskuma pārbaudi uzreiz pēc vēlēšanām. Šāds mehānisms Latvijā ir izveidots, paredzot tiesas kontroli pār CVK lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Taču iepriekš minētie principi neprasa, lai pēc tam, kad ir spēkā stājies tiesas spriedums par CVK lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un šis komisijas lēmums ir kļuvis neapstrīdams, skartajām personām būtu iespēja atkārtoti iniciēt vēlēšanu norises tiesiskuma pilnu pārbaudi.
Tieši otrādi, no starptautiskajiem standartiem vēlēšanu jomā izriet, ka sūdzības par vēlēšanu norises tiesiskumu tiesā ir iesniedzamas un šādas lietas tiesā ir izskatāmas īsos termiņos, lai izvairītos no ilgstošas neskaidrības par vēlēšanu iznākumu. Šāda ilgstoša neskaidrība apdraud demokrātijas funkcionēšanu. Līdz ar to starptautiskajos standartos arī nav norādīts, ka valstīm būtu jānodrošina atkārtota un vairākkārtēja vēlēšanu norises tiesiskuma izvērtēšana, atzīmē AT.
Iespēja atkārtoti un vairākkārt izvērtēt vienu konkrētu vēlēšanu norises tiesiskumu varētu novest pie tā, ka faktiski nepārtraukti pastāvētu šaubas par vēlēšanu iznākumu. Tāpat tas varētu nozīmēt, ka vēlēšanu rezultāti varētu tikt anulēti īsi pirms nākamajām vēlēšanām. Tas veicinātu politisko nestabilitāti un apdraudētu normālu valsts funkcionēšanu.
Ņemot vērā minēto, AT secināja, ka galvenais valsts uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu mehānismu vēlēšanu norises tiesiskuma pārbaudei uzreiz pēc vēlēšanām. Savukārt vēlēšanu rezultātu jebkāda koriģēšana citos gadījumos ir uzskatāma par izņēmumu no principa, ka vēlēšanu norises tiesiskums ir pārbaudāms uzreiz pēc vēlēšanām. Līdz ar to arī Saeimas vēlēšanu likuma 52.1 pantā ietvertais regulējums ir vērtējams kā izņēmums no vispārējā principa, un tāpēc šī norma ir interpretējama šauri.
AT norādīja, ka nav apšaubāms tas, ka vēlētāju gribas ietekmēšana ar balsu uzpirkšanu ir rupjš vēlēšanu tiesību pārkāpums un, piekrītot piedāvājumam pārdot savu vēlētāja balsi, tiek grauti demokrātiskas valsts pamati. Tomēr ir jāatceras, ka Saeimas vēlēšanu likumā ietvertais regulējums nav vienīgais mehānisms šādu pārkāpumu izvērtēšanai. Kā jau tika norādīts, šie pārkāpumi primāri ir jāvērtē, veicot vēlēšanu norises tiesiskuma pārbaudi uzreiz pēc vēlēšanām.
AT atzīmē, ka papildus Saeimas kārtības ruļļa 18. panta pirmā daļa paredz, ka deputāts, kas tiktu notiesāts par vēlēšanu tiesību pārkāpumu, tiktu izslēgts no Saeimas sastāva. Tāpat modernā demokrātiskā un tiesiskā valstī būtu jāpastāv arī politiskajai un ētiskajai atbildībai par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem. Vēlētājiem drīzumā - nākamajās Saeimas vēlēšanās – būs iespēja dot savu vērtējumu gan pieļautajiem vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, gan konkrētās politiskās partijas reakcijai uz šiem pārkāpumiem.
Tāpat arī būtu sagaidāms, ka konkrētais Saeimas deputāts, kura ievēlēšanu ir sekmējušas uzpirktas balsis, izvērtētu to, vai viņam šī iemesla dēļ nebūtu jānoliek deputāta mandāts neatkarīgi no tā, vai viņš pats ir vainojams pie notikušajiem vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, norādīja AT.
Tomēr politiskā un ētiskā atbildība nav juridiskās atbildības veidi, līdz ar to tiesa nevar uzlikt nevienam pienākumu uzņemties šādu atbildību. Tas, vai šāda atbildība īstenosies, ir atkarīgs gan no konkrēto cilvēku, gan arī visas sabiedrības izpratnes par demokrātiskas sabiedrības vērtībām un godaprāta, rezumēja AT.
Jau vēstīts, ka "Saskaņa" sūdzējās AT par CVK lēmumu nepārdalīt mandātus starp 12. Saeimas vēlēšanās Latgales vēlēšanu apgabalā reģistrētajiem kandidātiem pēc kārtējā tiesas sprieduma balsu pirkšanas lietā.
"Saskaņa" uzsvēra, ka daudzie vēlēšanu tiesību pārkāpumi kalpo par pamatu tam, lai tiesa uzdotu CVK anulēt par "Vienotību" un tās deputāta kandidātu Dzintaru Zaķi nodotās balsis atsevišķos vēlēšanu iecirkņos, iepriekš vēstīja aģentūra LETA.
Tiesas visos līdz šim pieņemtajos spriedumos vēlēšanu balsu pirkšanas lietās ir konstatējušas kopumā 66 uzpirktas balsis, bet mandātu sadalījumu starp kandidātu sarakstiem ietekmē 78 balsu starpība. Līdz ar to nopirkto balsu skaits nesasniedza "kritisko masu", lai CVK būtu varējusi lemt par mandātu pārdali.
