Pirmdien Ceļu satiksmes drošības padome ārkārtas sēdē uzklausa atbildīgo institūciju ziņojumus par situāciju satiksmes drošībā ziemā. Iesaistītās puses apspriež konkrētus priekšlikumus situācijas uz ceļiem uzlabošanai. Portāls "Delfi" piedāvā padomes ārkārtas sēdes video un teksta tiešraidi.
Jau ziņots, ka janvāra pirmajās trīs nedēļās uz ceļiem dzīvības zaudējis 21 cilvēks. Vidēji tas ir viens bojā gājušais dienā, tādējādi šī gada janvārim kļūstot par traģisko gada sākumu pēdējo trīs gadu laikā.
Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajām trim janvāra nedēļām, kad avārijās bojā gājuši astoņi cilvēki, šogad to skaits gandrīz trīskāršojies. Savukārt, salīdzinot ar 2013.gada analoģisko periodu, tas palielinājies vairāk nekā četras reizes.
Viena no traģiskākajām dienām ceļu satiksmes jomā bija 13.janvāris, kad rīta agrumā uz vairākām lielajām šosejām bija notikušas smagas avārijas. Toreiz uz autoceļa Rīga-Daugavpils pie Ķeguma smagā ceļu satiksmes negadījumā bija cietušas piecas automašīnas, diviem cilvēkiem ejot bojā.
Steidzoties uz notikuma vietu, slidenā ceļa dēļ avarēja arī ugunsdzēsības autocisterna. Negadījumā kopumā sadūrās divas smagās un trīs vieglās automašīnas. Rezultātā vienā no vieglajām automašīnām bija iespiesti trīs cilvēki, kurus ugunsdzēsēji ar hidraulisko instrumentu palīdzību atbrīvoja no avarējušās automašīnas. Bojā gāja divi cilvēki un cieta trīs cilvēki, tostarp divi ugunsdzēsēji.
Savukārt uz Jelgavas šosejas pie Medemciema avarēja septiņas automašīnas, bet uz autoceļa Rīga-Valmiera, piecus kilometrus pirms Raganas, bija avarējušas sešas automašīnas.
13.janvārī Valsts policija paziņoja, ka situācija uz ceļiem apledojuma dēļ vietām ir katastrofāla. Todien līdz plkst.10 policija bija saņēmusi izsaukumus par jau 57 negadījumiem.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) iepriekš portālam "Delfi" sacīja, ka ceļu satiksmes negadījumu lielā skaita dēļ 13.janvāris bija viena no melnākajām dienām ministra amatā. Toreiz viņš norādīja, ka negadījumu iemeslus plānots analizēt Ceļu satiksmes drošības padomes ārkārtas sēdē 26.janvārī.
Savukārt satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V), atbildot uz portālam "Delfi" jautājumu, cik lielā mērā vainojama autovadītāju neapdomība un cik - ceļu uzturēšana, teica, ka nevēlas vainot vienu vai otru pusi. "Ir gan, gan. Laika apstākļi ir tādi, ka temperatūra strauji mainās - te viss sasalst, te atkūst," viņš sacīja. Sasalušais segums ir liela problēma, jo, kaisot sāli, siltākos laika apstākļos tas ar ūdeni tiek noskalots, un vēlāk asfalts atkal apledo, klāstīja Matīss.
Viņš norādīja, ka, pirmkārt, jādomā par uzturēšanu un, iespējams, apstrādes jāveic biežāk. Otrkārt, arī autovadītājiem jābūt ar piesardzīgākiem.
Atbildīgajiem dienestiem tika uzdots sagatavot analīzi par gada pirmo divu nedēļu notikumiem, kā arī priekšlikumus turpmākajai rīcībai, tostarp to, vai nepieciešami kādi grozījumi normatīvajos aktos. Situāciju plānots pārrunāt Ceļu satiksmes drošības padomes ārkārtas sēdē.
