Satversmes aizsardzības birojs (SAB) izvērtē informāciju par bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas Jutas Strīķes identitāti, noskaidroja SAB.
Laikraksts "Neatkarīgā" septembrī ziņoja, ka Ģenerālprokuratūrā "tiek veikta bijušās KNAB direktora vietnieces Jutas Strīķes identitātes pārbaude". Tā "Neatkarīgo" oficiālā vēstulē esot informējis SAB direktora vietnieks Andis Freimanis. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina septembra beigās teica, ka, pretēji atsevišķos medijos izskanējušajam, prokuratūra nekad nav veikusi un arī pašreiz neveic Strīķes personas identitātes pārbaudi.
Lūgta skaidrot, kādēļ šāda situācija izvērtusies, ja tomēr prokuratūra pārbaudi neveic, SAB preses pārstāve Iveta Maura teica, ka SAB direktors Jānis Maizītis ir iepazinies ar sarakstes dokumentāciju un atzinis komunikāciju par neprecīzu un kļūdainu.
Tagad Maura teica, ka SAB atbilstoši savai kompetencei izvērtē birojā saņemto informāciju saistībā ar Strīķi.
"Neatkarīgā" apgalvo, ka augustā no anonīma sūtītāja saņēma virkni materiālu par Strīķes un viņas ģimenes locekļu dzīvi Maskavā, proti, pirms ierašanās Latvijā.
Materiāli apstiprinājuši jau zināmo, ka Anna Potapova, kāds bija Strīķes vārds un uzvārds Maskavā, Latvijā ieradās 1988.gadā un sāka mācības Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātē. Tomēr vairākas ļoti būtiskas detaļas, kas atspoguļotas šajos materiālos, esot krasā pretrunā ar viņas iepriekš publiski klāstītajiem biogrāfijas datiem.
"Neatkarīgā" jau 2011.gadā vēstīja, ka tās rīcībā esot nonākuši materiāli, "kuros sniegta informācija par dažām gan līdz šim zināmām, gan ne tik zināmām KNAB vadītāja vietnieces Strīķes biogrāfijas niansēm". Laikraksts šos materiālus bija nosūtījis Latvijas drošības iestādēm.
Laikrakstam adresētajā sūtījumā bijis "uzsvērts un analizēts nu jau plašākai sabiedrībai zināmais fakts, ka vēl astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā šobrīd visiem zināmajai personai ar vārdu Juta Strīķe bijis pavisam cits vārds - Anna Potapova".
Arī pati Strīķe savulaik žurnālistiem nenoliedza, ka 1987.gada 26.jūnijā 584.Maskavas vidusskolas izsniegtais teicamnieces diploms uz Annas Potapovas vārda patiešām esot viņas. Tomēr par Annu viņa nekad neesot tikusi saukta - kļūda notikusi tikai direktores pārrakstīšanās dēļ.
"Neatkarīgajai" adresētajā sūtījumā esot lasāms, ka Potapovu atgriešanos Latvijā klājot aizdomīgas neziņas ēna - pase, ar kuru Strīķes tēvs Jurijs Potapovs ieradies Latvijā un uz kuras pamata vēlāk saņēmis jau Latvijas valsts izdotu personas dokumentu, pēc avota sniegtās informācijas, neesot atrodama nevienā datubāzē vai reģistrā. Tas raisot aizdomas par šā dokumenta autentiskumu, un izteikta pat versija, ka šis dokuments varētu būt bijusi tā dēvētā piesegpase, ko specdienesti, šajā gadījumā acīmredzot Krievijas, izsniedz personām, lai saviem darbiniekiem atvieglotu legalizēšanos un pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu.
Laikrakstam adresētajā sūtījumā arī bijušas izteiktas aizdomas par Strīķes stažēšanos Dānijas policijā, izsakot teorētisku versiju, ka arī šāda nosūtīšana darbā ārvalstīs nereti tiekot izmantota atsevišķu ar specdienestiem saistītu personu biogrāfijas uzlabošanai.
Šogad jūnijā publiski šaubas par Strīķes identitāti izteica KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, tādējādi vēlreiz aktualizējot Strīķes identitātes tēmu. Strīķe gan šobrīd vairs KNAB nestrādā.
Ņemot vērā šos Streļčenoka izteikumus, Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija vērsās pie SAB ar lūgumu sniegt skaidrojumu, vai ir pamats apšaubīt pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu Strīķei. Apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs (V) iepriekš teica, ka apakškomisija ir saņēmusi SAB atbildi, taču nevar sniegt atbildi par tās saturu, jo atbilde ir klasificēta.
Vaicāts par apakškomisijas turpmākajiem soļiem, politiķis sacīja, ka saņemtā informācija nedod pamatu kādai turpmākai rīcībai. Apakškomisija no savas puses ar vēršanos SAB ir izdarījusi šajā situācijā iespējamo, iepriekš skaidroja Loskutovs.
