Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi vēl vienu lietu par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei, liecina ieraksts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
ST atzina, ka nav nepieciešams aicināt Saeimu iesniegt atbildes rakstu, jo pērn jau ierosinātajā lietā Saeima bija iesniegusi atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Kā ziņots, iepriekš ST līdz 21. februārim pagarinājusi sagatavošanas termiņu vairākām lietām par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei. Pirms tam bija paredzēts lietas sagatavot izskatīšanai līdz pagājušā gada 21.decembrim.
ST pērn vasarā tika apstrīdēta Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9.panta atbilstība Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 109.pantam. Vēlāk tiesa ierosināja vēl vairākas lietas par šo normu atbilstību Satversmei.
Savos pieteikumos komercsabiedrības norādīja, ka tās nodarbina augsti kvalificētus speciālistus un maksā tiem darba tirgum atbilstošu atalgojumu. Savukārt pienākums maksāt solidaritātes nodokli mazinot iespējas piesaistīt augsta līmeņa speciālistus. Tādējādi šie darba devēji tiekot nostādīti neizdevīgākā pozīcijā salīdzinājumā ar darba devējiem, kas šāda līmeņa speciālistus nenodarbina, tiekot samazināta konkurētspēja darba tirgū. Šāda situācija neatbilstot vienlīdzības principam. Turklāt komercsabiedrības norāda arī uz nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem darba devējiem, kam radies pienākums maksāt solidaritātes nodokli, jo tiekot piemērota atšķirīga maksājamā nodokļa likme atkarībā no nodarbināto statusa, piemēram, darba devējiem, kas nodarbina personas, kas sasniegušas pensijas vecumu, attiecībā uz šiem darbiniekiem tiek piemērota samazināta solidaritātes nodokļa likme.
Darba ņēmēji, kas iesnieguši konstitucionālas sūdzības, uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst vienlīdzības principam un nesamērīgi ierobežo viņu tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Solidaritātes nodoklis pēc būtības līdzinoties sociālās apdrošināšanas iemaksām. Līdz solidaritātes nodokļa ieviešanai sociālās apdrošināšanas iemaksas no ienākumiem, kas pārsniedza 48 600 eiro gadā, netika aprēķinātas. Savukārt pašlaik nodoklis esot jāmaksā tādā pašā kārtībā un apmērā kā sociālās apdrošināšanas iemaksas, savukārt sociālās apdrošināšanas izmaksas, iestājoties sociālās apdrošināšanas gadījumam, neesot proporcionālas ienākumiem, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Jau ziņots, ka vairāki uzņēmēji un uzņēmumi ST bija apstrīdējuši no 2016.gada ieviesto tā dēvēto solidaritātes nodokli, informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Pēc LTRK aicinājuma vērsties ST, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu jaunieviestā nodokļa atcelšanu.
2016.gada 1.janvārī stājās spēkā Saeimas atbalstītais jaunais Solidaritātes nodokļa likums. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.
Kā norādīja Finanšu ministrijā, 2015.gadā saskaņā ar likumu šie griesti bija 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk par 4000 eiro mēnesī, bet 2016.gadā tie pieaugs. Pēc aprēķiniem, kas balstīti uz 2014.gada datiem, jaunais nodoklis skar aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.
