Satversme nosaka, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas deputātu. Šādā kārtībā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja šo divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī termiņa beigām likums ir publicējams.
Visi 34 savāktie deputātu paraksti ir tikai no opozīcijas frakciju deputātiem, portālam "Delfi" pastāstīja ZZS frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola.
Deputāte pagaidām gan vēl nevēlējās vērtēt, vai ar šo iniciatīvu ZZS izdosies mainīt Valsts prezidenta viedokli. Iebildumi neesot pret prasību pārejas posmā līdz 2015.gadam referenduma ierosinātājiem pašiem savākt 50 000 parakstu nevis 10 000 pilsoņu parastu kā tas ir pašlaik, bet tas, ka no 2015.gada likumprojektu un Satversmes grozījumu autoriem būs pašiem jāsavāc desmitās daļas vēlētāju jeb aptuveni 150 tūkstoši parakstu. Par to prezidents vismaz publiski nemaz nerunājot, norādīja ZZS pārstāve.
"Prezidents ir izteicies, ka ir apmierināts ar Saeimas darbu un viņa prasības par izmaiņām referendumu likumā ir ņemtas vērā. Manuprāt, viņš kļūdās un darbojas pretī tautas interesēm," teica Reizniece-Ozola. Nepieciešamību neizsludināt Saeimā pēc prezidenta rosinājuma izdarītās izmaiņas viņa uzsvēršot arī trešdien paredzētajā abpusējā sarunā.
Viņa arī pauda nožēlu, ka iniciatīvu apturēt referenduma likuma grozījumus nav atbalstījis neviens koalīcijas frakciju deputāts.
Reizniece-Ozola neatklāja, kā ZZS plāno rīkoties tālāk, vai rosinās parakstu vākšanu "referendumam par referendumu". Viņa norādīja, ka par to runās trešdien, tiekoties ar Valsts prezidentu.
Jau ziņots, ka Saeima 26.jūlijā pieņēma likuma grozījumus , kuri reizē gan sarežģīs parakstu vākšanu, gan pakāpeniski ļaus ieviest papildu parakstīšanās mehānismus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
