Saeima ceturtdien akceptēja to, ka Elksniņš strādās NDK, bet Urbanovičs viņa vietā – Pieprasījumu komisijā.
Klementjevs portālam "Delfi"pastāstīja, ka trešdien lēmums patiešām bija virzīt darbam NDK viņu kā ilglaicīgu komisijas locekli, tomēr ceturtdien no rīta lēmums izmainīts. Saeimas prezidijs turpmāk atbildēs arī par saimnieciskajām lietām, jo Kārtības ruļļa grozījumi likvidē Saimniecisko komisiju, tāpēc Klementjevam tāpat būšot lielāka slodze. Savukārt Elksniņam esot daudz ideju, tāpēc, "lai viņš strādā," sacīja Klementjevs.
Jau vēstīts, ka SAB atteicis piešķirt atļauju darbam ar valsts noslēpumu SC frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam, kas politiķim bija nepieciešams, lai turpinātu strādāt Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Urbanovičs šo lēmumu pārsūdzēs ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Par iemesliem, kāpēc Urbanovičam atteikta pielaide, pagaidām nerunā ne Urbanovičs, ne SAB.
Likums noteic, ka pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta.
Pielaide tiek arī atteikta, ja persona ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav ES vai NATO dalībvalsts, drošības dienesta darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
Likums arī paredz, ka pielaide nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
"Tur ir tikai daudzi panti nosaukti kaut kādos likumos. Es uzskatu, ka pret valsti neesmu noziedzies nevienā veidā un nekādus noslēpumus nevienam neesmu izpaudis un arī nezinu. Es nestāstīšu, kas tur rakstīts ne jums, ne kādam citam, bet savu godu man ir jāmēģina aizstāvēt," iepriekš norādīja Urbanovičs.