Foto: Reuters/Scanpix
Valdība otrdien devusi zaļo gaismu Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajam Sejas aizsegšanas ierobežojuma likuma projektam, kurš iepriekš izsauca spraigas diskusijas. Tas nozīmē, ka Latvijā publiskās vietās atrasties ar aizsegtu seju nebūs atļauts, tiesa, tiks paredzēti arī vairāki izņēmumi.

Kā iepriekš skaidroja TM, likumprojekta mērķis ir "nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, latviskās un eiropeiskās kultūrtelpas aizsardzību, kā arī atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu, sekmējot sabiedrības drošību kopumā".

Likumprojekts paredz ierobežojumus sejas aizsegšanai publiskās vietās, "tādējādi nosakot atklātas sabiedrības pamatvērtības".

Likuma ierobežojumi attieksies uz visām sabiedrības grupām neatkarīgi no personu dzimuma, vecuma, reliģiskās vai filozofiskās apziņas, rases un etniskās piederības. Tie būs attiecināmi uz jebkura veida sejas aizsegšanu, piemēram, masku, ķiveri, kas aizsedz seju, tostarp seju aizsedzošu apģērbu.

TM uzsvēra, ka seja var tikt uzskatīta par aizsegtu, kad ir ierobežota vai neiespējama personas identificēšana. Ierobežojums gan nav attiecināms uz tādām galvassegām, kas aizsedz tikai matus un neaizsedz seju, kā arī gadījumiem, kad personai ir brilles.

Sejas aizsegšana publiskās vietās tikts atļauta gadījumos, kad sejas aizsegšana nepieciešama profesionālo pienākumu izpildei, piemēram, ugunsdzēsējiem, sporta nodarbību un pasākumu dalībniekiem, mākslas pasākumu dalībniekiem, valsts vai tautas svētku un kultūras pasākumu dalībniekiem, kā arī laika apstākļu dēļ un veselības stāvokļa dēļ.

Likumprojekta ietvaros par publisku vietu neuzskatīs reliģisko organizāciju dievnamus, lūgšanu namus, telpas, kurās notiek reliģiskā darbība, kā arī slēgtus privātus pasākumus, kas notiek publiskā vietā. Tāpat ierobežojums neattiecas uz privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu, kur īpašnieks nosaka nekustamā īpašuma izmantošanas noteikumus un kārtību.

Par ierobežojuma neievērošanu attiecīgā persona būs saucama pie administratīvās atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Administratīvās atbildības apmērs tiks noteikts, apspriežot šo likumprojektu Saeimā.

Iepriekš pret likumprojektu iebilda gan Ārlietu ministrija (ĀM), gan Tiesībsarga birojs. Arī sēdē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) atgādināja ĀM iepriekš paustos iebildumus. Vienlaikus viņš prognozēja, ka Saeimā vēl notiks plašas diskusijas un tiks atrasts "samērīgs risinājums".

Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!