Forumā piedalījušies desmit valstu iekšlietu ministri un eksperti, tostarp Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) (attēlā) un Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.
Kozlovskis telefonsarunā no Ungārijas pastāstīja, ka sanāksmes dalībnieki diskutējuši par to, kā sadarboties saistībā ar robežu stiprināšanu, un lēmuši, ka jādara viss iespējamais, lai līdz gada beigām varētu likvidēt pagaidu robežkontroli tajās valstīs, kas to bija aizsākušas. Ministri arī diskutējuši par to, ka dalībvalstīm jāsadarbojas divpusēji, nevis jāpaļaujas tikai uz sadarbību, iesaistoties Eiropas Savienības (ES) robežapsardzes aģentūrā "Frontex".
Klātesošie diskutējuši par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumiem grozījumiem Dublinas regulā. Tie paredz nākotnē uzlikt ES dalībvalstīm par pienākumu uzņemt patvēruma meklētājus no tām bloka valstīm, kurās viņu ir pārāk daudz, un noteikt ES dalībvalstīm 250 000 eiro sodu par katru patvēruma meklētāju, ko tās atteiktos uzņemt.
"Varu apstiprināt, ka visi sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka tas nav risinājums, tāpēc šajā forumā visi noraidoši attiecās pret soda naudas noteikšanu," uzsvēra ministrs.
Kozlovskis vēlreiz atkārtoja, Latvija līdz šim ir uzsvērusi, ka atbalsta brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu, tādējādi stiprinot robežu un robežkontroli, kā arī cīņu ar migrācijas cēloņiem. Tomēr ministrs piebilda, ka migrācijas maršruti mainās. Pēc ES un Turcijas vienošanās Grieķijā bēgļu plūsma samazinājusies, taču pieaug Itālijā.
Latvijai salīdzinājumā ar citām ES valstīm klājas vieglāk, taču mūsu valsts var veikt ieguldījumus robežas stiprināšanā jau tagad, lai krīzes gadījumā nesaskartos ar dārgām sekām.
Nākamgad forums notiks Latvijā.
Jau ziņots, ka 4. maijā EK prezentēja priekšlikumu grozījumiem Dublinas regulā. Priekšlikums ietver ierosinājumu noteikt korekcijas mehānismu, lai nodrošinātu vienmērīgāku patvēruma meklētāju sadalījumu gadījumos, kad kāda dalībvalsts saskaras ar nesamērīgi lielu patvēruma meklētāju pieplūdumu.
Jau nākamās nedēļas laikā sāksies pirmās diskusijas ekspertu līmenī par šo priekšlikumu, kas vēlāk tiks turpinātas arī politiskā līmenī. Lai priekšlikums kļūtu par saistošu tiesību aktu, tas ir jāapstiprina gan ES Padomē, gan Eiropas Parlamentā "koplēmuma procedūrā", skaidroja IeM.
Diskusijām par priekšlikumu IeM sagatavos izvērstu Latvijas nacionālo pozīciju. Saskaņā ar Patvēruma likumu gadījumos, kad notiek tādu mehānismu izstrāde, kas paredz patvēruma meklētāju uzņemšanu saistībā ar pārcelšanas mehānismu, Latvijas valsts nostāja tiek sagatavota, pamatojoties uz Saeimas lēmumu.
Līdzšinējās diskusijās, tostarp ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmes 21. aprīlī laikā, Latvija konsekventi ir aizstāvējusi nostāju, ka patvēruma meklētāju pārdale starp ES dalībvalstīm ir pieļaujama tikai un vienīgi tāda mehānismā, kas pieļauj ES dalībvalstīm brīvprātīgi noteikt uzņemamo personu skaitu. Latvija neatbalsta automātisku patvēruma meklētāju pārdali, norāda IeM.
Solidaritāte nav viendabība, tās izpausmes var būt dažādas, un fiziska personu pārdale vai finanšu kompensācija ir tikai viens no solidaritātes izpausmes veidiem, turklāt izmantojams tikai kā galējais līdzeklis ārkārtas situācijās, uzsver IeM. Diskutējot par solidaritāti, ir jārespektē katras dalībvalsts ieguldījums ārējās robežas apsardzībā. Bez efektīvas ārējās robežas uzraudzības nevar pastāvēt efektīva Eiropas patvēruma sistēma, iepriekš norādījusi Iekšlietu ministrija.
