Šepteris pēc sēdes tās rezultātus nekomentēja, bet Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns par iznākumu nebija pārāk satraukts, sakot, ka tas ir "normāls process" un Juridiskās komisijas lēmums nav galīgais - to pieņems Saeima.
Guļāns gan atzina, ka Šeptera neapstiprināšanas gadījumā citiem iespējamiem ģenerālprokurora amata kandidātiem var rasties nevēlēšanās kandidēt, redzot, kāda ir deputātu attieksme pret izvirzīto kandidātu.
Juridiskās komisijas vadītājs Linards Muciņš žurnālistiem neatklāja sēdē pārrunāto un balsojuma motivāciju, tomēr piebilda, ka nekādi principāli jauni fakti nav atklājušies. Taču zināms, ka deputāti interesējušies par reiz Šeptera skatīto lietu saistībā ar agrofirmu "Tērveti", pēc kuras kāda privātpersona pārmeta Šepterim personisku ieinteresētību, jo firmā strādāja viņa meita.
Pēc Guļāna domām, ir nepareizi un absurdi likt tiesnesim atskaitīties par viņa iepriekš izskatītajām lietām. Šepteris vēl pirms balsojuma presei pauda vēlmi rezdēt par sevi vispusēju un objektīvu informāciju.
Guļāns atzina, ka gadījumā ja līdz 3. aprīlim, kad beidzas līdzšinējā ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa pilnvaras, jauns kandidāts amatā nebūs apstiprināts, viņam kāds no virsprokuroriem būs jānorīko par vietas izpildītāju.
Guļāns jau nojaušot, kurš virsprokurors varētu pildīt ģenerālprokurora pienākumus, tomēr žurnālistiem viņš to neatklāja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
