Eiropas Savienības budžetu finansē no pašu resursiem, kurus nodrošina dalībvalstis. Saskaņā ar Lisabonas līgumu lēmums par ES daudzgadu budžetu ir jāpieņem ar piekrišanas procedūru, ES Padomei vienojoties vienbalsīgi, Eiropas Parlamentam – ar balsu vairākumu.
Lauvas tiesu ES budžeta ieņēmumu – vairāk nekā 70% - veido dalībvalstu tiešie maksājumi, kurus aprēķina atbilstoši katras dalībvalsts daļai Kopienas nacionālajā kopproduktā (NKP), bet kas nepārsniedz 1,27% no dalībvalstu NKP.
Otrs nozīmīgākais ES budžeta avots ir ieņēmumi no PVN - dalībvalstu iemaksas 1% apmērā no kopējo bāzes preču un pakalpojumu galīgās pārdošanas cenas, kas pašlaik veido apmēram 11% no kopējiem ES ieņēmumiem.
Tāpat pašu resursu avots ir muitas nodokļi, ko dalībvalstis maksā no ES kopējā muitas tarifa darījumiem ar trešām valstīm. Šis nodoklis ES budžetā veido aptuveni 10% no ieņēmumiem.
ES budžetu papildina arī lauksaimniecības nodevas, ar ko tiek aplikts lauksaimniecības produktu imports no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kas veido aptuveni 1% no ieņēmumiem.
Komisija piedāvā radikāli mainīt ES budžeta finansējuma avotu proporciju, tostarp ieviešot jaunus ES nodokļus. Savukārt izdevumu daļā Komisijas priekšlikums paredz pārskatīt vairākas fundamentālas ES politikas un līdz ar to arī tēriņus tām, tostarp Latvijai nozīmīgo Kopējo lauksaimniecības politiku (KPL).
Lai samazinātu dalībvalstu tiešos maksājumus, EK piedāvā līdztekus jau esošajiem ieviest jaunus pašu resursu avotus – finanšu sektora nodokli, ar ko apliktu Eiropas Savienībā veiktās starpbanku transakcijas, un "ES PVN".
Budžeta priekšlikumos komisija skaidro, ka ir pienācis laiks pārskatīt ES finansēšanas principus. EK norāda, ka pašlaik gandrīz 85% no ES finansējuma balstās uz statistiskiem aprēķiniem par nacionālo kopproduktu (NKP) un pievienotās vērtības nodokli, un dalībvalstis bieži vien norāda, ka ir jāsamazina maksājumus kopēja budžetā. Tas novedis pie "manu naudu atpakaļ" attieksmes no dažām dalībvalstīm, pauž Komisija.
EK norāda, ka tās mērķis nav padarīt ES fiskāli neatkarīgu, bet gan veidot tādu finansēšanas sistēmu, kas ļautu realizēt ES kopējā budžeta sākotnējos mērķus. Tas arī ļautu samazināt tiešos dalībvalstu maksājumus ES budžetā. Jauno finansēšanas sistēmu EK piedāvā balstīt uz finanšu transakciju nodokli un jauniem PVN resursiem.
EK mājas lapā pieejamos dokumentos par budžetu konkrēti priekšlikumi par šīm izmaiņām vēl nav atrodami, ir vien norāde, ka tie būs pieejami drīz, pārliecinājās portāls "Delfi". Taču Komisijas ceturtdien izplatītajā paziņojumā medijiem norādīts, ka, ieviešot "ES PVN", no pašreizējā PVN resursa modeļa, ko veido daļa no dalībvalstu nacionālā PVN, būtu jāatsakās.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) ceturtdien uzsvēra, ka šī EK priekšlikuma dēļ "Latvijā nav sagaidāmas izmaiņas attiecībā uz PVN, kaut arī notiek sarunas par Eiropas Savienības budžeta finansējumu". Viņš skaidroja, ka pašreiz PVN pašu resursu aprēķina, ņemot par pamatu dalībvalstī iekasēto PVN un veicot dažādas korekcijas. Savukārt Komisija piedāvājot palielināt PVN pašu resursu īpatsvaru ES budžeta ieņēmumos un mainīt aprēķinu kārtību. Dombrovskis uzsver, ka šo priekšlikumu vēl nepieciešams izanalizēt, taču "katrā ziņā Latvijā spēkā esošo PVN likmi šis priekšlikums neietekmēs".
Bijušais Latvijas ekonomikas ministrs, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (V) atzīst, ka runas par jaunu vienotu ES pievienotās vērtības nodokli (PVN) ir pārsteigums, jo vēl šīs nedēļas sākumā ne EK, ne budžeta komisāra pārstāvji par to nerunāja. Taču, viņaprāt, virziens uz lielāku EK birokrātijas neatkarību no dalībvalstīm nav pārsteidzošs.
Kariņš portālam "Delfi" klāstīja, ka vienotais ES federālais nodoklis, ko tieši iekasētu EK, ļautu komisijai "apiet dalībvalstu ietekmi" uz kopējo Savienības budžetu. Tai pat laikā ES politiķi, kas vēlas ieviest federālo nodokli, nav gatavi par to atklāti runāt, pasludināt, ka ir tāds mērķis, un pavadīt piecus desmit gadus diskusijās par to.
Kariņš stāstīja, ka diskusijās EP un tiekoties ar EK pārstāvjiem, iecere par PVN neesot pieminēta, taču EK vēlme gūt lielāku finansiālu neatkarību ir saprotama. "EK ir birokrātija, tai ir vēlme darīt vairāk labu darbu, taču tad atnāk [Latvijas premjers Valdis] Dombrovskis un [Lielbritānijas premjers Deivids] Kamerons un saka –veči, nekā nebija, būs jāiztiek ar to, ko mēs jums dodam!" skaidroja Kariņš.
Eiropas Komisijā katram komisāram ir kādi savi mērķi, ko viņš grib paveikt, un "viņi grib izdod vairāk naudas", skaidroja eiroparlamentārietis. "Taču jautājums ir, ko mēs iegūstam, maksājot papildu vēl vienu santīmu, ko dod šis centralizētais nodoklis – vai mēs uzturam milzīgu centrālo aparātu, kas mums kaut ko dod, vai vienkārši uzturam milzīgu centrālo aparātu," norādīja Kariņš.
Viņaprāt, vienotā federāla nodokļa problēma ir, ka, piemēram, Vācijā iedzīvotājam samaksāt papildu 1% PVN, ņemot vērā viņa ienākumus, ir nesalīdzināmi vieglāk nekā Latvijas iedzīvotājam.
Kariņš pieļāva, ka EK, nākot klajā pārsteidzošo priekšlikumu par ES budžeta finansēšanas mehānismu pārskatīšanu, darbojas pēc principa – pieprasīt maksimālo, lai iegūtu nedaudz vairāk.
Savukārt par banku transakciju nodokli spriests jau iepriekš, bet sākotnēji tas bija domāts, lai veidotu sava veida stabilitātes rezerves fonu finanšu krīzes gadījumos. Taču tagad izskan nolūks ar šī nodokļa palīdzību finansēt arī ES fondu izdevumus un lauksaimniecības politikas mērķus, stāstīja Kariņš.
Viņš arī uzsvēra, ka par EK priekšlikumiem vēl būs garas diskusijas, jo lēmumu nodokļu jautājumos ES varēs pieņemt tikai, ja visu dalībvalstu ministri ES padomē būs vienisprātis par to un to atbalstīs Eiropas Parlamenta vairākums.
EK priekšlikumi paredz pārskatīt līdzšinējo ES kompensāciju sistēmu, saskaņā ar kuru pašlaik dažām dalībvalstīm kompensē daļu iemaksu ES budžetā. Kompensāciju "apcirpšana" visvairāk ietekmētu Lielbritāniju, kam ievērojamas atlaides tika panāktas Mārgaretas Tečeres laikā, kā arī Vāciju, Nīderlandi, Austriju un Zviedriju, ziņo ārvalstu masu mediji.
Lielbritānija jau ir paziņojusi, ka turpinās aizstāvēt kompensāciju sistēmu, jo pretējā gadījumā valsts kopējās iemaksas procentuāli pret iekšzemes kopproduktu būs lielākās visā ES – divreiz lielākas nekā Francijai un Itālijai un gandrīz pusotru reizi lielākas nekā Vācijai.
Lielbritānija arī kritizējusi ES nodokļu ieceri, norādot, ka tie uzliks papildus slogu uzņēmumiem un sagraus ES konkurētspēju. Tāpat Apvienotā karaliste uzskata par nereālu ES plānoto budžeta kopapjomu – vairāk nekā triljonu eiro.
Savukārt Latviju neapmierina EK ierosinājums atgriezties pie iepriekšējā finanšu perspektīvā virzītās idejas noteikt visām dalībvalstīm vienādus "griestus" finansējumam, ko tās var saņemt no Eiropas Savienības fondiem.
Kā norāda Latvijas premjers Dombrovskis, iepriekš diskusiju rezultātā tika panākts, ka šie "griesti" tiek diferencēti, ņemot vērā dalībvalsts ekonomisko situāciju, nosakot, ka ekonomiski mazāk attīstītajām valstīm pieejams lielāks līdzekļu apjoms, konkrēti Latvijai - 3,79% no IKP. Savukārt jaunajam septiņgadu budžetam EK piedāvā visām valstīm noteikt griestus 2,5% apmērā no IKP. "Pie šī jautājuma turpināsim strādāt, lai panāktu Latvijai labvēlīgāku risinājumu," pauž premjers.
Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums Eiropas Savienības (ES) budžetam pēc 2013.gada, kas paredz samazināt ES "lauksaimniecības budžetu" un nosaka ilgstošu pārejas periodu tiešmaksājumu izlīdzināšanai, kā rezultātā Latvijas zemnieki 2020.gadā vienalga saņemtu tikai aptuveni pusi no ES vidējā atbalsta, ir nepieņemams, un Latvija prasīs to pārskatīt, ceturtdien atzina Latvijas amatpersonas un lauksaimnieku organizācijas.
Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju Kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai paredzēti 281 miljardi eiro (197,5 miljardi latu), un 30% no tiešā atbalsta zemniekiem plānots virzīt "zaļākai" saimniekošanai. Komisija arī piedāvā atvērt Eiropas Globalizācijas fondu zemniekiem. Komisija uzsver, ka lauksaimniecībā iecerēts virzīties uz "zaļāku un daudz modernāku saimniekošanu", kā arī izlīdzināt tiešmaksājumu atšķirības starp dalībvalstīm.
Latvijas Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka saskaņā ar Komisijas priekšlikumu ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansēšanai septiņu gadu posmā ir paredzēts izlietot gandrīz 383 miljardus eiro (269 miljardi latu), kas ir aptuveni 36% no kopējā ES budžeta. Pašreizējā periodā (2007.-2013. gads) ES KLP īstenošanai atvēlēti aptuveni 39% no kopējā budžeta.
ZM norāda, ka EK piedāvā minimālu finansējuma pārdali no tām ES dalībvalstīm, kuras pašlaik saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa - 269 eiro (aptuveni 189 lati) par hektāru - uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zem ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. Lai gan EK savā priekšlikumā precīzi nenosauc konkrētu finansējuma apjomu, ko ES dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu par vienu hektāru, Zemkopības ministrijas provizoriskie aprēķini, kuri veikti pēc EK piedāvātās metodikas, liecina, ka Latvijas lauksaimnieki 2020.gadā papildus jau esošajiem tiešajiem maksājumiem saņemtu klāt tikai apmēram 50 eiro (35 latus). Šobrīd Latvijas zemnieki saņem apmēram 95 eiro (66,7 lati) par hektāru, kas ir zemākie maksājumi starp ES dalībvalstīm.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) ceturtdien intervijā LTV atzina, ka Eiropas Komisija kaut ko ir darījusi, lai izlīdzinātu pašreiz nevienādos tiešmaksājumus dažādu dalībvalstu zemniekiem, un plānots, ka Latvijas zemnieku saņemtie tiešmaksājumi pieaugs pat par divām trešdaļām. Tomēr vēl joprojām šajā jomā nebūs vienlīdzības, izlīdzināšanai jābūt pilnīgākai, un to Latvija arī prasīs panākt, stāstīja premjers.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) uzsver, ka Eiropas Komisijas piedāvājums tiešo maksājumu izlīdzināšanā Latvijas lauksaimniekiem nav pieņemams. Viņš norāda, ka Dūklavs uzsver, ka "šajā EK priekšlikumā nav ņemti vērā nekādi objektīvi kritēriji, bet veikti vienkārši matemātiski aprēķini, minimāli pārdalot finansējumu starp dalībvalstīm". "Šādu tiešo maksājumu izlīdzināšanas metodi Zemkopības ministrija nekad neatbalstīs. Izskatās, ka Eiropas Komisija pēc atsevišķu lielo dalībvalstu spiediena turpina divkosīgo spēli un iepriekšējie solījumi un vārdi nekādi nesaskan ar Komisijas patiesajiem darbiem," norāda Dūklavs.
"Jau iepriekš esmu skaidri un gaiši paudis Latvijas nostāju šajā jautājumā un nekad no tās neatkāpšos – tiešo maksājumu sistēmai pēc 2013.gada ir jābūt taisnīgai un godīgai pret visu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem. Diemžēl izskatās, ka atsevišķas dalībvalstis ir tā aizrāvušās ar "paslēpju spēlēšanu", ka joprojām nevēlas saprast to, ka atbalstam lauksaimniekiem dalībvalstu starpā jābūt taisnīgam, un turpina īstenot divkosīgu spēli. Bez tam arī lauku attīstības politikas finansējuma sadalījumam starp dalībvalstīm ir jābūt taisnīgam, godīgam un balstītam uz objektīviem kritērijiem," uzskata ministrs.
Arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V) uzskata, ka EK priekšlikums ir netaisnīgs un nepieņemams. Viņa norāda, ka Komisijas priekšlikums "ignorē Eiropas pilsoņu gribu un EP viedokli, kura pieņemtajos dokumentos mēs atkārtoti esam pieprasījuši vistuvākajā nākotnē padarīt ES lauksaimniecības politiku taisnīgu".
Kalniete skaidro, ka "mūsu priekšlikumi konkrēti paredzēja noteikt minimālo atbalsta līmeni, kas būtu garantēts visu valstu zemniekiem, vismaz 70-80% līmenī no ES vidējā". "Mēs uzsvērām, ka pārejas periods no pašreizējās netaisnīgās sistēmas nedrīkst būt nesaprātīgi ilgs. Savukārt Komisijas priekšlikumā taisnīguma izpratne ir tāda, kas nozīmētu, ka vesela paaudze Latvijas zemnieku pēc pievienošanās Eiropas Savienībai dzīvotu negodīgas konkurences apstākļos. Protams, Komisija piedāvā Latvijas zemniekiem tiešos maksājumus palielināt par 50 eiro - no 94 uz 144 eiro (80,1 lats) par hektāru, bet Latvijas zemnieku lielākā problēma nav vis maksājumu absolūtais līmenis, bet gan tas, ka viņu konkurētspēju mazina netaisnīgie un daudz lielākie maksājumi citu valstu ražotājiem," norāda Kalniete.
"Komisija piedāvā trešdaļu pīrāga desmit gadu laikā aizstāt ar pusi pīrāga un sauc to par lielāku vienlīdzību!" sašutumu pauž Kalniete.
Vēl asāk EK priekšlikumu kritizē Latvijas Zemnieku Saeima (LZS), kuras priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja ironiski norāda: ""Delikāta līdzsvarošanas darbība, kas apvieno taupības un izaugsmi veicinošus pasākumus," kā budžeta un finanšu plānošanas komisārs Janušs Levandovskis raksturoja ES 2014. - 2020. gada budžeta projektu acīmredzot bija jāsaprot – delikāti drastiski samazinām, tad jau redzēs." "Šobrīd šķiet, ka komisāra Levandovska solījumi un ES lauksaimniecības komitejā skatītais Alberta Desa ziņojums un vienošanās izstrādāt metodiku, kas veidotu taisnīgu platībmaksājumu sistēmu bija "uzmanības novēršana" un jauno dalībvalstu, kas cīnās par taisnīgiem nosacījumiem, "iemidzināšana"," norāda Dzelzskalēja.
LZS pārstāve norāda, ka līdz šim Latvijas lauksaimnieki konkurētspēju kopējā ES tirgū ir noturējuši uz zemo strādnieku atalgojuma rēķina un neieguldot līdzekļus augsnes ielabošanā un meliorācijā. "Vēl septiņu gadu pārejas periods ar samazinātiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem nozīmētu Latvijas lauku teritorijas mazapdzīvotību, iedzīvotāju atkarību no importētas pārtikas," uzskata Dzelzskalēja.
LZS arī norāda, ka saskaņā ar Komisijas piedāvājumu būtiski atšķiras dalībvalstīm paredzētā finansējuma proporcija starp tiešmaksājumu un lauku attīstības daļu. Latvijas gadījumā šī attiecība ir aptuveni 35:65, bet, piemēram, Dānijai līdzekļi, ko lauksaimnieki saņem kā tiešmaksājumus, veido aptuveni 95%, un tikai 5% - lauku attīstības pasākumu finansējums. Dzelzskalēja skaidro, ka saņemt finansējumu lauku attīstības pasākumiem ir daudz sarežģītāk un ilgstošāk nekā tiešmaksājumus. Tāpat arī, saņemot atbalstu naudas izteiksmē, ir brīvie līdzekļi, ko lauksaimnieks var izmantot pēc savas konkrētā brīža vajadzības, piemēram, zemes iegādei. Tas nostāda Latvijas lauksaimniekus sliktākā situācijā attiecībā pret to valstu lauksaimniekiem, kam ir relatīvi vairāk brīvo līdzekļu, pateicoties augstajai tiešmaksājumu proporcijai, skaidro lauksaimnieku pārstāve.
Dzelzskalēja atgādina, ka Latvijas lauksaimnieku un valsts amatpersonu viedoklis jau izskanējis - visu valstu zemniekiem tiešmaksājumu apjomam ir jābūt vismaz 70-80% apmērā no ES vidējā atbalsta apjoma un pārejas periods no pašreizējās netaisnīgās sistēmas nedrīkst aizņemt vairāk par diviem gadiem. "Mēs cīnīsimies, lai Eiropā būtu vienlīdzīga konkurence!" uzsver LZS pārstāve.
Latvijas Finanšu ministrija sola rūpīgi iepazīties ar EK sagatavotajiem priekšlikumiem un cīnīties par Latvijas interesēm, uzreiz noraidot jaunu nodokļu ieviešanu un paužot neapmierinātību ar iecerēm kopējās lauksaimniecības politikas jomā, informēja FM.
Latvijas galvenās prioritātes Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta nākamajā plānošanas periodā (2014.-2020. gados) ir saglabāt Kohēzijas politikas finansējumu vismaz līdzšinējā līmenī un panākt godīgus tiešos maksājumus visu ES dalībvalstu zemniekiem, informēja Finanšu ministrija.
FM norāda, ka Latvijai ir negatīva nostāja attiecībā uz jaunu nodokļu ieviešanu ES līmenī. Ņemot vērā pašreizējos finanšu un ekonomiskos apstākļus un papildu nodokļu slogu, kas jau ir uzlikts valsts iedzīvotājiem, Latvija nevar atbalstīt jaunu nodokļu ieviešanu ES līmenī, norāda ministrija.
Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) ir kaujnieciski noskaņots, un jau piektdien tiksies ar Dombrovski, lai informētu par to, ka Latvijas lauksaimniekiem pašreizējais EK priekšlikums par tiešo maksājumu izlīdzināšanu nav pieņemams. Sarunas laikā tiks pārrunāta turpmākā rīcība Latvijas zemniekiem pieņemama lēmuma panākšanai.
FM atgādina, ka ES daudzgadu budžeta diskusiju koordinācija un virzība ir jānodrošina Vispārējo lietu padomei, par kuru Latvijā ir atbildīga Ārlietu ministrija. Savukārt praktiskās diskusijas par EK priekšlikumu notiks ES Padomes speciāli izveidotajā Prezidentūras draugu grupā, kurā Latvijas intereses aizstāvēs Finanšu ministrija.
Pirmā Prezidentūras grupas sanāksme notiks šā gada 4. jūlijā, kad EK prezentēs savu priekšlikumu un Polijas prezidentūra prezentēs ES daudzgadu budžeta diskusiju laika grafiku. Diskusijas turpināsies līdz 2012. gada beigām, kad ir sagaidāma vienošanās par ES daudzgadu budžetu un finansējuma sadalījumu dalībvalstīm Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.
Komisijas prezentētajā ES septiņgadu budžeta projektā kopumā ieplānotās saistības ir 1,025 triljoni eiro (720 miljardi latu), kas veido 1,05% no Eiropas Savienības nacionālā kopprodukta. Komisija uzsver, ka "ES budžets ir mazs, bet tam ir liela ietekme uz ES iedzīvotājiem".EK prezidents Žozē Manuels Barrozu uzsvēra, ka "mēs esam sagatavojuši ambiciozu, bet vienlaikus atbildīgu budžetu". "Tas ir inovatīvs budžets un es aicinu jūs pievērst uzmanību ne tikai galvenajiem datiem, lai redzētu, kā ar šo budžetu mēs nodrošināsim izaugsmi un darbavietas," aicināja EK līderis.
Savukārt Savienības budžeta komisārs Janušs Levandovskis uzsvēra, ka pašreizējās fiskālās taupības apstākļos Komisija ir iesniegusi "vērienīgu, bet reālu priekšlikumu par nākamo budžeta periodu". "Ar nelielu budžeta pārdali mēs esam raduši iespēju finansēt jaunas prioritātes, piemēram, pārrobežu enerģētikas un transporta infrastruktūru, kā arī pētniecību un attīstību, izglītību un kultūru, drošību uz ārējām robežām un mūsu kaimiņvalstis dienvidos un austrumos," uzskata komisārs. Viņš arī uzsver, ka Komisijai izdevies "modernizēt" gandrīz visas ES politikas, vienkāršojot programmas un paredzot precīzākus nosacījumus, kā fondu līdzekļi tiek izlietoti.
Komisija uzsver, ka viens no nozīmīgākajiem jaunumiem budžeta piedāvājumā ir fonda "Connecting Europe Facility" izveide transporta, enerģētikas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā. No šī fonda finansētu pārrobežu enerģētikas, transporta un IKT projektus ES iekšējā tirgus stiprināšanai. Komisija skaidro, ka fonda budžets būtu 40 miljardi eiro (28 miljardi latu), kurus papildinātu vēl 10 miljardi eiro (7 miljardi latu) no Kohēzijas fonda. Fonda finansēto projektu mērķis būtu nodrošināt transporta un IKT savienojumus visā Eiropā un ārpus tās, un iekļaut vienotā tīklā arī pašreiz izolētas "ekonomiskās salas". Komisija uzsver, ka fondu paredzēts veidot tā, lai tas ļautu projektus finansēt ar inovatīviem finanšu instrumentiem, tā nodrošinot lielākas investīcijas nekā būtu iespējams tikai ar publisko finansējumu.
Tāpat paredzēts ievērojami palielināt finansējumu pētniecībai un inovācijām, izveidojot kopējo ES stratēģiju "Horizon 2020", kurai paredzēts finansējums 80 miljardu eiro (56,2 miljardu latu) apjomā. No šīs stratēģijas finansēs visus pētniecības un inovāciju projektus, kas, Komisijas ieskatā, novērsīs sadrumstalotību un ļaus ES finansētajiem projektiem labāk atbilst valstu pētniecības programmām. Komisija cer, ka šis jauninājums paaugstinās Eiropas kopējo konkurētspēju un palīdzēs radīt darba vietas un idejas nākotnē.
376 miljardi eiro (264,3 miljardi latu) visā periodā paredzēti ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai jeb reģionālo atšķirību izlīdzināšanai, par pamatu izmantojot "Europa 2020" stratēģiju. Šim nolūkam Komisija piedāvā ieviest jēdzienu "pārejas reģioni", kā arī jaunus nosacījumus projektu īstenošanai, kas nodrošinātu, ka ES fondu izlietojums ir vērsts uz rezultātu, un stimulētu dalībvalstis sasniegt "Europa 2020" mērķus. EK iecerējusi noslēgt partnerības līgumus ar katru dalībvalsti, lai valsts un ES fondu tēriņi savstarpēji papildinātos.
Komisija arī piedāvā stiprināt izglītības un arodizglītības programmas. "Investīcijas jauniešos ir viens no labākajiem biznesa plāniem," norāda EK. Komisija piedāvā apvienot pašlaik sadrumstalotās programmas un izveidot vienotu 15,2 miljardus eiro (10,14 miljardu latu) vērtu izglītības, apmācības un jauniešu programmu, kas fokusētos uz iemaņām un mobilitāti.
Komisija arī norāda, ka drošākai Eiropai ir jāsakārto apkārtējā vide un jāaizsargā klimats. EK ierosina šo mērķu sasniegšanai izmantot visas ES politikas, palielinot vides un klimata jautājumu īpatsvaru visās programmās līdz vismaz 20%.
Tāpat EK piedāvā arī investēt 4,1 miljardu eiro (2,88 miljardi latu) Eiropas drošībā, lai cīnītos pret noziedzību un terorismu, bet 3,4 miljardus eiro (2,4 miljardi latu) iecerēts novirzīt migrācijas un patvēruma politikām, kas, Komisijas ieskatā, ir izšķiroši konkurētspējai un sociālo atšķirību izlīdzināšanai. EK uzsver, ka abiem šiem fondiem ir arī "ārējā dimensija" darbam ar trešajām valstīm.
Komisija arī ierosina palielināt ES "ārlietu" budžetu līdz 70,2 miljardiem eiro (49,3 miljardi latu). 16 miljardus eiro (11,2 miljardi latu) piedāvāts atvēlēt ES kaimiņattiecību veidošanas politikai, lai vairotu demokrātiju un labklājību Eiropas tuvumā. Tāpat EK piedāvā turpināt palīdzēt nabadzīgākajām pasaules valstīm. ES Attīstības un kooperācijas instruments saņems 20,6 miljardus eiro, kurus plānots tērēt nabadzības izskaušanai un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu.
EK administrācijai patlaban tiek tērēti 5,7% no ES kopējā budžeta, un Komisija piedāvā nepaaugstināt administratīvos izdevumus nākamajā finansēšanas periodā.