Par pamatizglītības sākšanu no sešu gadu vecuma priekšlikuma atbalstītāji un noraidītāji trešdien diskutēja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Tieša runa", kurā tika pārrunātas jaunās izmaiņas mācību saturā, kas, iespējams, tiks ieviestas jau no 2018. gada.
Raidījumā tika diskutēts par pamatizglītības sākšanu no sešu gadu vecuma, kā arī apspriestajām un vērienīgajām pārmaiņām izglītībā, ieviešot kompetenču pieejā balstītu izglītību.
Kā atgādina raidījums, jaunās reformas būtībā nozīmēs nojaukt gadsimtu ilgušo tradīciju, kurā skolotājs pie tāfeles stāsta mācību vielu, un skolēns, sēžot solā to apgūst. Mācību procesa centrā būs jānokļūst skolēnam, kurš mācās domāt, sadarboties, meklēt atbildes, un iegūst prasmes lietot zināšanas.
Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Ineta Upeniece norādīja, ka skolas soli nav domāti mūsdienu bērniem. Viņai piekrita arī Izglītības un zinātnes (IZM) pārstāve Evija Papule, kura norādīja, ka mūsdienu bērniem nepieciešama cita mācību pieeja.
"Ja mācību saturam ir cita pieeja, tad arī mācību videi ir cita pieeja," sacīja Papule. Viņa norādīja, ka tad jāmaina klases vide un stundu sadalījums. "Arī šobrīd septiņgadīgam bērnam nav normāla tāda vides uzbūve, kāda ir šobrīd, kad visi sēž pa vienam solos, nepieciešama cita pieeja," raidījumā pārliecināta ir Upeniece, kura arī vēlreiz atgādināja, ka jau šobrīd Latvijā obligātā izglītība ir no piecu gadu vecuma. "Ir skolas, kuras īsteno sešgadnieku un piecgadnieku programmas. Bērni atrodas lielās skolas vidē," vēlreiz uzsvēra IZM pārstāve.
Kustības "Iespējamā misija" direktors Kārlis Andersons uzsvēra, ka katram vecākam jau šobrīd ir iespēja izvēlēties - laist bērnu skolā no sešu gadu vecuma vai no septiņiem gadiem. Viņš arī atzina, ka viņam nav skaidrs, kādas izskatīsies šīs [sešgadnieku] klases: "Man vēl nav skaidrs, kā izskatītos tāda klase, kurā sēdēs sešgadnieki," apgalvoja Andersons.
Savukārt biedrības "Vecāki par izglītību" pārstāve Silvija Titova - Meija norādīja, ka vecākiem pašlaik trūkstot informācijas, ko gatavo IZM. Viņa pauda, ka pēc diviem gadiem tas būšot pamatīgs pārsteigums. "Mēs nesaprotam, kādēļ ir tāds noslēpumainības plīvurs," atzīst Titova - Meija. Raidījuma vadītājs Guntis Bojārs, atbildot uz Titovas - Meijas bažām, teica, ka tas ir IZM kompitences trūkums, proti, formulēt savu viedokli. Tāpat raidījumā tika skarbi kritizēta IZM, kas jaunās reformas nav saskaņojusi ar skolotājiem, kā arī nav prasījusi vecāku viedokli par tām.
Sandra Sebre, LU profesore, norādīja, ka pašlaik nav saprotama komunikācija starp vecākiem, skolotājiem un IZM. "Vecākiem vajag tīri vizuāli redzēt, kā tas izskatīsies," par sešgadnieku mācīšanu saka Sebre. "Gan no vecāku, gan arī no skolotāju puses šī reforma prasa pilnīgi citu domāšanu," uzsvēra LU profesore, "skolotāji ir jāsagatavo, jo šī ir cita veida domāšana. Arī vecāki būs apmulsuši un nezinās ko darīt."
Viņai piekrita arī LIZDA pārstāve Irina Avdejeva: "Skolotājiem vēl nav skaidrs, kā notiks šī mācīšana. Skolotājam lietu būtība ir jāsaprot". Tiesa, viņa arī atzina, ka vecākiem nav īsti skaidrs, kā tieši notiks šī mācīšana.
Savukārt Gulbenes vidusskolas direktors Aivars Mednis raidījumā sacīja, ka skolotāji mēģinās pielāgoties jaunajām reformām. "Skolotāji ir ļoti apzinīgi savas misijas cilvēki," apgalvoja Mednis, kurš arī norādīja, ka tad jau redzēs kā tas viņiem iznāks.
Kā ziņots, valdība otrdien atlika lemšanu par IZM sagatavotajiem grozījumiem Izglītības likumā. Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ieskatā IZM ir jādod iespēja sociālajiem un sadarbības partneriem vēl diskutēt par tiem.
IZM sagatavotie grozījumi cita starpā paredz obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt arī gadu vēlāk.
IZM skaidroja, ka plānotais 1. klasē apgūstamais mācību saturs un metodika ir atbilstoši pašreizējās obligātajās pirmsskolas izglītības programmās bērniem sešu gadu vecumā apgūstamajam un netiek paredzēts, ka sešus gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni.
Saskaņā ar ministrijas piedāvājumu, pamatizglītības apguvi bērns sāktu sešu gadu vecumā tajā izglītības iestādē (pirmskolā vai skolā), kur apgūta pirmsskolas obligātā izglītība, vai arī skolā, kura piedāvā pirmsskolas izglītības programmas, bet nodrošina vecumposmam atbilstošus apstākļus sešgadīgo bērnu mācībām.
