"Es nezinu, izņemot "Instagram" pozīciju, kas tāmē vēl bijis piekabināts klāt. Var jau būt, ka tur vesela redakcija strādā tikai uz "Instagram", lido pirmajā klasē un fotografē ar visaugstākās raudzes fotoaparātiem. Man dzīve ir mācījusi - nespried, ja tev nav pilnīga aina. Taču, kā "Expo" iekšējās virtuves sekotājs no 1998.gada un kā 1998.gada "Expo" autoru darba grupas dalībnieks, es varu teikt, ka katram "Expo" nāk līdzi savi tarakāni, bet šis ir visslimākais, visaizdomīgākais "Expo" manā mūžā," norādīja !MOOZ radošais direktors.
Atbildot uz jautājumu par "Instagram" pozīcijas izmaksu adekvātumu, Stendzenieks atbildēja, ka tikpat labi varētu piestādīt 15 000 eiro tāmi par šo telefonsarunu.
"Instagram ir lieta, ko cilvēki dara no brīva prāta brīvajā laikā, - mirkļos, kad luksoforā ir iedegusies sarkanā gaisma. Tas prasa 30 sekundes," vērtē Stendzenieks.
Savukārt "LEAD. Korporatīvā komunikācija" valdes priekšsēdētāja Inga Latkovska portālam "Delfi" sacīja, ka nezinot precīzi, kāda ir komunikācijas stratēģija un kādas konkrēti aktivitātes ir plānotas, ir grūti spriest par piedāvātās cenas atbilstību konkrētajam pakalpojumam.
"Kopumā šādiem lieliem ilgtermiņa projektiem aģentūras budžetu plāno pēc līdzības principa – aptuveni aprēķinot gan plānoto cilvēkstundu laiku, gan tehniskās izmaksas. Nu, piemēram, sociālo tīklu izmantošanas izmaksas, kas aplēstas nepilnu 70 000 eiro apmērā, iespējams, ietver ne tikai aģentūras darbu, bet arī tehniskās izmaksas: dažādu aplikāciju, konkursu, spēļu izgatavošanu. Ja gadījumā runa ir tikai par darbu, tad varētu domāt, ka izmaksas tomēr ir par augstu," sacīja Latkovska.
"Tāpat varētu uzdot jautājumu par "Instagram" konta apkalpošanas izmaksām – plānots budžets gandrīz 35 000 eiro, bet šobrīd kontam ir vien 176 sekotāji un 17 ievietotas fotogrāfijas. Tomēr iespējams, ka kolēģija bija plānojuši aktivizēt šo kontu tieši EXPO laikā un ka lielākais budžets ir paredzēts tam. Audiovizuālie materiāli par 33 300 eiro – varētu sagaidīt tiešām labas kvalitātes video, mēs no esošās informācijas nezinām, vai tā ir 20-30 minūšu gara videofilma (kam cena būtu atbilstoša) vai tie 5 īsi 1 minūtes video, kam tad cena ir tik tiešām stipri par augstu," turpina Latkovska.
Viņa arī uzsver, ka noteikti jāņem vērā, ka projekts paredzēja arī sadarbību ar starptautiskajiem un īpaši Itālijas medijiem.
"Esot dalībnieki otrā konsorcijā, kurš diemžēl ieguva otro vietu konkursā, mēs šai aktivitātēm plānojām pat viena PR konsultanta uzturēšanos un darbu Itālijā vairākus mēnešus. 66 000 eiro, ja summa ietver arī šī konsorcija gadījumā viena cilvēka darbu Itālijā 6 mēnešus, preses konferenču rīkošanu, tehniskās izmaksas, kas ar to saistās, varbūt arī reklāmas izmaksas, nebūtu vērtējamas kā pārspīlētas," atzina Latkovska.
Pēc viņas teikta, ir saprotama mediju interese par izmaksu atbilstību piedāvātajiem pakalpojumiem, tomēr vienmēr jāatceras, ka komunikācijas pakalpojumu sniedz komersants, kas maksā nodokļus, kam ir dažādas darbu pavadošas izmaksas, kas prasa līdzekļus. Ja paskatās uz piedāvātajām cenām no šāda skatupunkta, iespējams, ka aina paveras cita, norāda Latkovska.
Jau vēstīts, ka uzņēmēju iesniegtie rēķini par Latvijas dalību šovasar gaidāmajā "World Expo" izstādē Milānā liecina ne tikai par nepamatoti uzpūstām izmaksām, bet arī par nekaunīgu valsts naudas šķērdēšanu, piektdien raksta laikraksts "Diena".
