Lai Rīgas dome (RD) īstenotu plānu par galvaspilsētas jaunā biznesa centra izveidošanu Skanstes apkaimē, tai bez zemesgabala atpirkšanas no bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda, nepieciešams saņemt arī nekustamo īpašumu uzņēmēja Ginta Lazdiņa un "Latvijas Autoceļu uzturētāja" bijušās valdes locekles Anastasijas Udalovas piekrišanu, noskaidrojis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
Kā vēsta raidījums, pret visiem ir uzsākti kriminālprocesi, un visu piekrišana ir nepieciešama, lai RD varētu nopirkt ielu izbūvei un kanalizācijas ierīkošanai vajadzīgo zemi Skanstē. Darījumi vēl nav notikuši prokuratūras uzlikto arestu zemei dēļ.
"Delfi" jau rakstīja, ka Skanstes revitalizācijas projekta īstenošanai RD iecerējusi atpirkt vairākus nekustamos īpašumus, tostarp arī kādu maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam daļēji piederošu īpašumu.
"de facto" svētdien vēsta, ka projekts "Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta", ko pērn decembrī apstiprināja RD, paredz starp Skanstes ielu un dzelzceļu izbūvēt jaunas ielas, izveidojot tā dēvēto mazo loku. Taču plānotās ielas šķērso vairāku privātīpašnieku zemi, līdz ar to pašvaldībai tās ir jāpērk.
Augusta nogalē, kad RD Pilsētas īpašuma komiteja sēdē bija paredzējusi lemt par vairāku zemesgabalu daļu atpirkšanu iecerētā Lapeņu un Krūmiņa ielu krustojuma izbūvei, RD Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) paziņoja, ka "īpašnieki ir dažādi, struktūra ir sarežģīta. Ir fiziskas personas, ir juridiskas personas, bet faktiski viena no personām ir ar zināmu sabiedrībā vārdu un uzvārdu, un zināmiem saviem no policijas ierobežojumiem. Un sauc viņu Māris Sprūds".
Raidījums atgādina, ka Sprūdam šobrīd uzrādīta apsūdzība "Trasta Komercbankas" un "Peltes īpašumu" apvienotajā krimināllietā. Vienā no zemesgabaliem viņš ir piektās daļas īpašnieks, tāpēc policija savulaik tam bija noteikusi arestu, tomēr RD Īpašuma departaments jau bija saņēmis prokurora atļauju zemes atpirkšanai, tāpēc domnieku vairākums komitejā zemesgabalu atpirkšanu atbalstīja.
Tomēr RD darba kārtībā šie lēmumprojekti nenonāca, jo izrādījās, ka dienā, kad par zemesgabaliem sprieda komiteja, tiesa apstiprināja prokurora neatliekamības kārtībā pieņemtos lēmumus par mantas arestu, kas skāra AS "Projekts B10" kopā ar Sprūdu un arī atsevišķi piederošus zemesgabalus.
Kāpēc aresti uzlikti tik pēkšņi, prokuratūra neskaidro, tomēr tās atbilde raidījumam ļauj izvirzīt versiju – bijušas bažas par naudas aizplūšanu, jo notiesājoša sprieduma gadījumā Sprūdam cietušajiem varētu būt jāatmaksā pat vairāki miljoni eiro. "Šobrīd kriminālprocesā norisinās pirmstiesas izmeklēšana. Varam apstiprināt to, ka arests ir uzlikts Māra Sprūda uzņēmumu īpašumā reģistrētajiem nekustamajiem īpašumiem ar prokurora lēmumu, ko apstiprinājusi tiesa, kriminālprocesā, kas atrodas Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras lietvedībā," raidījumam pavēstīts prokuratūrā.
RD jau lūgusi prokuratūrai atļauju veikt darījumu arī ar "Projekta B10" īpašumiem. Maksa par īpašumiem būtu jāiemaksā tiesu izpildītāja kontā un tālāk tiktu nodota kriminālprocesa virzītāja rīcībā. Summa būs tāda, kādu to noteicis sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs, vēsta "de facto".
Sprūds un ar viņu saistītā firma varētu saņemt gandrīz 444 000 eiro. Savukārt vairāk nekā pusmiljonu eiro Rīgas dome plāno maksāt par daļu no zemesgabala Laktas ielā 40. Tā līdzīpašnieks ir uzņēmējs Lazdiņš, kurš iesaistīts vairākos skandālos un kriminālprocesos, taču ir ar plašu paziņu loku juristu un politiķu aprindās, vēsta "de facto".
Pirms RD nolēma zemi pirkt, Sprūds un Lazdiņš Īpašuma departamentam mēģināja piedāvāt citu risinājumu, raidījumam stāstījis Burovs, kurš ilgus gadus bija vadījis departamentu.
"Faktiski tādas vēlmes mums ir un vēstules mums ir par to, ka viņi piedāvā mainīt... Faktiski, runa ir par to – kā alternatīvu izskatīt iespēju par maiņu uz līdzvērtīgiem diviem pieguļošiem zemesgabaliem. (..) Mēs dienaskārtībā uzliekam to, kas mums šobrīd ir steidzams. To mēs esam gatavi atsavināt. Un nevis maiņa par tiem blakus esošajiem zemesgabaliem, bet tikai atlīdzība. Kā Lazdiņš, tā arī Sprūds piekrita, nu, viņiem nebija variantu. Un viss, un ar šo viss beidzās," atzina Burovs.
Par to, ka zemes maiņa būtu pilsētai neizdevīga, Burovs ir pilnīgi pārliecināts: "Mēs esam viennozīmīgi pret. Tas ir viens liels pašvaldībai piederošs zemesgabals. Mums par to ir savas intereses. Es uzskatu, ka tas nav pašvaldības interesēs. Mēs samazinām iespējas attīstīt savu zemesgabalu. Šeit mums arī paredzētas publiskas būves, tie zemesgabali nekad nebūs nodoti atsavināšanai, un protams mēs esam viennozīmīgi pret mainīt vienu uz otru."
Īpašnieku interese iegūt pašvaldības zemesgabalus, kuru vērtība nākotnē varētu ievērojami celties, bija visai liela, pieļauj Burovs.
Sprūds intervijai ar "de facto" klātienē nav piekritis un nav atbildējis uz telefona zvaniem, bet sazinājies vien lakoniskām īsziņām, piemēram: "Vai jums ir bijis kaut viens ne negatīvs sižets par vienalga ko? Sūtiet jautājumus uz e-pastu, varbūt atbildēšu."
Tomēr pēc jautājumu saņemšanas Sprūds paziņojis, ka no viņa puses komentāru nebūšot.
Viņš nav komentējis ne to, kāda ir uzņēmuma "Projekts B10" saistība ar prokuratūrā esošo kriminālprocesu, ne to, kāpēc vispirms gribējis zemi iemainīt pret citu un vai šīs darbības saskaņojis ar Lazdiņu.
Sprūds raidījumam nav atbildējis arī uz to, vai viens no "Projekta B10" zemesgabaliem – Lapeņu ielā 5 – ir saistīts ar 16. februārī par viņu iemaksāto pusmiljonu eiro lielo drošības naudu.
Drošības nauda Sprūdam ļāva pēc vairākiem apcietinājumā pavadītiem mēnešiem iznākt brīvībā. Oficiālais naudas iemaksātājs bija viņa brālis Kristaps, tomēr "de facto" jau iepriekš ziņoja, ka naudu aizdevusi nu jau bijusī "Latvijas Autoceļu uzturētāja" valdes locekle Anastasija Udalova.
Amatu viņa pametusi dienu pirms kratīšanas viņas darba kabinetā, ko veica KNAB, izmeklējot lietu par krāpšanu personu grupā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, atgādina raidījums, papildinot, ka vēl senākā skandālā ierauts viņas līgavainis, "Latvijas Dzelzceļa" korupcijas lietā apsūdzētais Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis.
"de facto" vēsta, ka, lai nopirktu 49 kvadrātmetrus no Lapeņu ielas zemesgabala, RD būs jāsaņem arī Udalovas atļauja, jo šā gada 20. februārī ar hipotēkas līgumu zemesgabalam noteikts aizliegums bez Udalovas rakstiskas piekrišanas to atsavināt un sadalīt. Hipotēkas apmērs – 1,5 miljoni eiro, un tās pamatā ir kāds 13. februāra aizdevuma līgums. Savukārt Udalovas deklarācijā šogad parādījies jauns aizdevums un aizņēmums ar identisku summu – 500 000 eiro. Raidījums atzīmē, ka no sarunas izvairījusies arī Udalova.
Par Skanstes projektu atbildīgajā RD uzskata, ka tagad notikusī aizkavēšanās ar "Projekta B10" īpašumu arestu neesot būtiska, tomēr cer, ka ar visu zemesgabalu īpašniekiem un kreditoriem izdosies vienoties pēc iespējas ātrāk.
Ja kāds no īpašniekiem nepiekritīs zemi pārdot labprātīgi, to varētu darīt caur piespiedu atsavināšanas sabiedrības vajadzībām procedūru. Tas gan nozīmē par katru nekustamo īpašumu atsevišķu likumu, tātad – Saeimas balsojumu, kas var prasīt pat dažus gadus, vēsta raidījums.
Skanstes projekts RD ir jāīsteno līdz 2022. gada beigām.
