"Ne savā intervijā, ne citādi es neesmu nomelnojis Latvijas Universitātes (LU) Teoloģijas fakultāti (TF). Esmu tikai izteicis savas domas tāpat kā ikviens no godājamiem dekāniem it bieži ir izteicies par luterisko baznīcu," portālam "Delfi" trīs Teoloģijas fakultātes dekānu ceturtdienas vēstījumu, kurā pausts viedoklis par Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un fakultātes attiecībām, komentēja arhibīskaps Jānis Vanags.
Kā ziņots, TF bijušie dekāni Juris Cālītis un Ralfs Kokins, kā arī tagadējā dekāne Dace Balode pauduši uzskatu, ka Vanags un vēl vairāki mācītāji pēdējos gados īsteno mērķtiecīgu kampaņu, lai nomelnotu fakultāti, teikts portāla "Delfi" rīcībā esošajā dekānu paziņojumā.
Dekāni norādījuši, ka Vanags "ir izvēlējies lietot salīdzinājumu, ka TF pieder, citējot viņa tēlainos izteikumus, ūdens sporta "snorkelēšanas" pārstāvjiem, kurus teoloģijā interesē tikai skaistums. Kamēr TF "peld pa virsu", baznīca (pieņemam, domāta LELB) nodarbojas ar "niršanu dziļumā... un glābj dzīvības"." "Šāds salīdzinājums un arī citi Vanaga izteikumi intervijā apšauba TF mācībspēku teoloģisko profesionalitāti, kā arī mūsu kolēģu un studējošo personīgo ticību," pauduši dekāni.
Savukārt Vanags portālam "Delfi" atzīmēja, ka "pavisam nesen dr. Dace Balode radio intervijā pielīdzināja mūsu baznīcu nacistu režīmam un to dzirdēja visa Latvija. Turklāt godājamie dekāni droši vien ir jutušies aizskarti tikai tādēļ, ka tuvāk nepazīst niršanas sportu un nepapūlējās iedziļināties šajā līdzībā."
"Snorkelēšana ir tikpat godājama nodarbe kā alu niršana. Tie vienkārši ir divi atšķirīgi virzieni. Snorkelēšana atļauj ievērojamu personīgo brīvību un improvizāciju. Alu niršana saistās ar dzīvības briesmām, tādēļ prasa stingru drošības protokolu ievērošanu un komandas disciplīnu. Visai miermīlīgi reaģējot uz salīdzinājumu ar nacistiem es ar šo piemēru vēlējos paskaidrot, kādēļ mēs baznīcā vairāk nekā fakultātē rūpējamies par mācības pareizību un autentiskumu, kas dažkārt ierobežo katra atsevišķā mācītāja izpausmes brīvību," norādīja Vanags.
"Mans padoms – neiekarst par niekiem un paraudzīties uz baļķi savā acī," akcentēja LELB arhibīskaps.
Viņš atzīmēja, ka LELB ir bijušas sarunas par sadarbību ar TF, taču "bija grūti saskatīt sadarbības jomas".
"Katrs pats var redzēt, cik atšķirīgas ir mūsu pozīcijas. Kuram var ienākt prātā, ka TF varētu izglītot garīdzniekus mūsu baznīcai? TF sevi ir pozicionējusi kā nekonfesionālu mācību iestādi, kura nav saistīta ne ar vienu baznīcu. Taču mūsu garīdznieki mēdz mācīties TF maģistratūrā un doktorantūrā," skaidroja Vanags.
"Vēl godājamie dekāni stāsta, ka mūsu baznīca cenšoties aizkavēt akadēmiskās teoloģijas ienākšanu. Balodes kundze gan vietējos, gan ārvalstu medijos mūsu baznīcas nostāju regulāri skaidro ar bailēm un kompleksiem. Taču mēs nebaidāmies no akadēmiskās teoloģijas. Mēs tikai esam izvēlējušies citu akadēmiju. Piemēram, mums ir tuva sadarbība ar teoloģijas semināriem Fortveinā un Sentluisā. Nebūtu pārsteigs, ja akadēmiskās teoloģijas līmenis tajos izrādītos krietni pārāks nekā LU TF," rezumēja Vanags.
Jau vēstīts, ka intervijā uz norādi, ka LU Teoloģijas fakultātes dekāne Balode kā bīstamus vērtējusi LELB centienus uzturēt "domu tīrību", Vanags atbild, sakot, ka par bīstamām Balode gribējusi nosaukt "baznīcas rūpes par mācības pareizību".
"Tad gan es nevaru saprast, vai to saka teologs vai propagandists. Baznīca vienmēr ir rūpējusies par mācības pareizību! (..) Reformācija bija rūpes par baznīcas mācības pareizību! Ekumeniskie dialogi nopūlas, lai kopīgi saprastu pareizo mācību. Diletants varētu teikt, ka rūpēties par baznīcas mācību ir bīstami, bet grūti noticēt, ka teoloģe to domā nopietni," intervijā laikrakstam "Sestdiena" saka Vanags.
Diskusijas par notiekošo LELB saasinājās pēc tam, kad pēc 36 gadu kalpošanas mācītāja amatu izlēma atstāt Juris Rubenis, paziņojot, ka viņš paliek Lutera draudzes loceklis.
Atsevišķi mācītāji iepriekš pauda viedokli, ka Rubeņa aiziešana no mācītāja amata bijusi "rezultāts vairāk kā gadu ilgai plānotai, mērķtiecīgai un ļoti apzinātai kampaņai". To akceptējis tieši Rīgas iecirkņa prāvests Krists Kalniņš, iepriekš savā "Facebook" kontā norādīja LELB Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.
14 LELB mācītāji un evaņģēliste izplatīja vēstījumu, kurā norādīja uz diskusijas trūkumu LELB būtiskos jautājumos, pauda viedokli, ka baznīca tikusi nozagta un aicināja par notiekošo diskutēt 12. martā LELB Lutera draudzē.
Savukārt Vanags atzinis, ka šī vēstījuma autoru vidū ir tādi, kas "regulāri pauž atšķirīgus uzskatus. Nevienu no viņiem baznīcas vadība nav ne represējusi, ne atņēmusi kādas privilēģijas. Vai kāds mūsu baznīcā vispār ir disciplinēts sava viedokļa dēļ? Vai vēstījumā pausto frustrāciju drīzāk neraisa atrašanās mazākumā un nespēja samierināties ar sinodes lēmumiem un ar mūsu baznīcas pārvaldes sinodālo aspektu kopumā?".
Rīgas iecirkņa prāvests mācītājs Krists Kalniņš iepriekš paudis uzskatu, ka Rubenis pats izvēlējies neveidot dialogu ar pārējiem mācītājiem. Kalniņš noliedza, ka viņš vai viņa pārraudzītais iecirknis būtu kā vainojami tajā, ka Rubenis atstājis mācītāja amatu.
Vanags iepriekš minējis, ka Rubenis vairs nav jutis motivāciju diskutēt ar saviem amata brāļiem. Viņš gan atturējies atklāt konkrētus iemeslus, kāpēc Rubenis mācītāja amatu atstājis.
Savukārt LU Teoloģijas fakultātes dekāne Balode paudusi viedokli, ka, viņasprāt, šobrīd LELB ir vērojama tendence, ka kaut kādā mērā cilvēks tiek sodīts par savu ticības brīvību un pārliecību, tiek mēģināts uzturēt kādu pareizību vai ticības tīrību. Šāda rīcība ir raksturīga autoritāriem režīmiem, piemēram, nacismam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
