Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola (KKMV) lepojas ar savu nosaukumu, par ko savulaik nācies krietni vien pacīnīties, jo padomju laikos slavenā valodnieka Kārļa Mīlenbaha vārds skolai atņemts, bet tā atgūšana pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas arī nav bijusi viegla.
Taču ne vien vārds skolu dara īpašu. Paralēli mācību darbam audzēkņiem iespējams ne tikai apmeklēt dažādus interešu izglītības pulciņus, bet arī apgūt autovadīšanas prasmes un sporta tūrisma pulciņā trenēties alpīnismā.
Šobrīd KKMV, kas piedāvā pamatizglītības un vidējās izglītības klātienes un neklātienes programmas, kā arī speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar mācīšanās traucējumiem, kopumā mācās 432 skolēni.
Kandavas Kārļa Mīlnebaha vidusskolai ir sena vēsture, kas sniedzas līdz pat 16. gadsimtam, kad pirmo reizi rakstos minēta skola Kandavā. Tiesa gan, to salīdzināt ar skolu, kādu to pazīstam mūsdienās, var vien attāli.
Pirmā pagastskola Kandavā dibināta 1847. gadā. Tā bija divklasīga pagastskola (tautskola), kur mācības noritēja vācu valodā. Ap 1875. gadu skolā rakstīšanu, rēķināšanu, lasīšanu, dziedāšanu mācījušies 111 skolēnu. Tolaik skolēniem bija jāapgūst arī Bībeles teksti un dziedāšanas stundās jādzied ne vien tautas dziesmas, bet arī garīgās dziesmas. Pagastskolā mācījies arī Kārlis Mīlenbahs, kura vārdu mūsdienās nes vidusskola.
1920. gadā Kandavā darbu sāka Apvienotā sešklasīgā pamatskola, kuras mācību gada ilgumu jau var salīdzināt ar mūsdienām, jo skolēni mācību iestādi apmeklēja no 1. septembra līdz 15. maijam. Lai gan 1925. gadā skolā mācījās 301 skolēns, tajā strādāja vien astoņi skolotāji. Mazākajiem zinību tīkotājiem – bērniem no septiņu gadu vecuma – bija jāapmeklē pirmskola jeb ābečnieki. Arī tolaik skolēniem obligāti bija jāapgūst ticības mācība.
1936. gada 6. septembrī durvis vēra jaunuzceltā skolas ēka Ozolu ielā. Īsi pirms tās atklāšanas – tā paša gada jūnijā – Kandavā viesojās toreizējais Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, kurš piekrita idejai skolas nosaukumā ietvert Kārļa Mīlenbaha vārdu. Šobrīd gan Ozolu ielas namā mācības vairs nenorit, taču ēkas sienu rotā Mīlenbaham veltīta piemiņas plāksne.
Padomju gados Mīlenbaha vārds skolai noņemts, tās nosaukumu reducējot uz Kandavas vidusskolu. Ievērojamā valodnieka vārds skolas nosaukumā atgriezts vien 1996. gadā. "Viens no lielākajiem pēdējo gadu notikumiem bija Kārļa Mīlenbaha vārda atgūšana mūsu skolai. Par to runājām un cīnījāmies daudzus gadus. Mums atbildēja, ka neesam gana labi un neesam vēl pelnījuši," teikts grāmatā "Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola", kas izdota 2008. gadā.
Skola savu atrašanās vietu Kandavā mainījusi daudzkārt. Bijušas arī situācijas, kad vienlaikus mācības noritējušas dažādos namos, tādēļ skolotājiem nācies starpbrīžos steigt no vienas ēkas uz otru, kājām mērojot visai prāvus attālumus. Mūsdienas skolēni mācību stundas vada 1978. gadā atklātajā celtnē. Baltā ķieģeļu ēka ir liela un plaša, jo projektēta tā, lai tajā divās maiņas varētu mācīties vairāk nekā 1000 skolēnu.
Kārlis Mīlenbahs (1853–1916), kura vārds ietverts skolas nosaukumā, bija valodnieks, kurš devis lielu ieguldījumu latviešu valodniecības attīstībā. Viņš izstrādāja "Latviešu valodas vārdnīcu", ko gan savas dzīves laikā nepaguva pabeigt, tādēļ to pēc viņa nāves papildināja un pabeidza Jānis Endzelīns.
Mīlenbahs īpaši interesējās par leksikoloģiju un sintaksi. Kopumā valodnieks mantojumā nākamajām paaudzēm atstājis aptuveni 100 dažādu apcerējumu, kuros pētījis dažādus ar valodniecību saistītus jautājumus.
Slavenais valodnieks nebūt nav vienīgais skolas absolvents, kura vārds pazīstams teju visā Latvijā. Savulaik tieši Kandavas vidusskolu beidzis arī izcilais latviešu šķēpmetējs Jānis Lūsis, kurš joprojām ir vienīgais Latvijas sportists, kam izdevies Olimpiskajās spēlēs izcīnīt visu trīs kalumu godalgas.
Kandavas vidusskolu absolvējis arī panākumiem bagātais basketbola treneris Armands Krauliņš, dzejniece Maija Laukmane, aktieri brāļi Kaspars un Jānis Znotiņi, aktrise Madara Botmane, scenogrāfs Reinis Suhanovs, embrioloģe Indra Arāja, žurnālists Jānis Krēvics, kā arī dizainers Raimonds Šīfers, kurš izstrādājis interjera dizainu vienai no skolas telpām – rotaļu istabai.
Taujāta par leģendāriem pedagogiem, skolas direktore Daiga Puga norāda, ka tādu bijis ne mazums, piebilstot gan, ka katrai paaudzei ir savi iemīļotie skolotāji. Ik gadu kāds no KKMV skolotājiem tiek izvirzīts un arī saņem Kandavas novada apbalvojumu.
KKMV ir īpaša ne tikai ar savu vārdu un seno vēsturi, bet arī ar visai dažādo izglītības programmu piedāvājumu. Šī ir vienīgā skola Latvijā, kur vienā no vidusskolas programmām tiek pasniegta arī runas māksla.
"Runas māksla ir nevis, lai sagatavotu topošos aktierus, bet lai iemācītu skolēniem uzstāties publiski – spēt pārstāvēt sevi, savu viedokli," stāsta Puga.
Pirms dažiem gadiem skola iegādājusies automašīnu, lai saviem audzēkņiem varētu piedāvāt arī autoapmācību – topošo autovadītāju teorētiskās un praktiskās apmācības. Skolēniem iespējams par salīdzinoši mazākām izmaksām gūt nepieciešamās iemaņas un zināšanas, lai varētu iegūt autovadītāja apliecību.
KKMV kolektīvs un skolēnu vecāki aktīvi iesaistās dažādu finansējuma piesaistes projektu izstrādāšanā. Tā skola tikusi gan pie īpašas rotaļu istabas, kurā audzēkņi var pavadīt laiku pēc stundām vai starpbrīžos, gan pie labiekārtota rotaļu laukuma skolas pagalmā. Piesaistot ārējo finansējumu, skola iegādājusies arī simts pāru distanču slēpju un visu slēpošanai nepieciešamo aprīkojumu. "Tā mēs visu ziemu, kamēr vien bija sniegs, pavadījām slēpojot. Un, kas interesanti, mēs novērojām, ka laikā, kad sporta stundas skolēni vadīja ārā slēpojot, gandrīz neviens neslimoja," pastāstīja direktore, piebilstot, ka līdz ar sniega nokušanu un drēgnā laika atgriešanos slimotāju skaits atkal pieaudzis.
Ieejot skolas sporta zālē, manāms, ka tā ir citādāka nekā ierasts redzēt skolās. Gar vienu no sienām visā tās augstumā stiepjas pelēka alpīnisma siena ar dažādas formas krāsainām aizķerēm, savukārt zāles vidū novietota milzīga piepūšamā atrakcija, tobrīd gan vēl nepiepūstā veidā. Skolai ir daudz nestandarta sporta aprīkojuma, piemēram, piepūšamās "sumo" formas.
To, ka aktīva brīvā laika pavadīšana šeit ir cieņā, pierāda arī KKMV interešu izglītības piedāvājums. Jauniešiem iespējams ne tikai izmēģināt spēkus alpīnismā, bet arī trenēties volejbolā, florbolā un basketbolā. Savas basketbola komandas skolai gan nav – skolēni trenējas Kandavas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolā, ar kuru KKMV ir cieša sadarbība. "Tādā ziņā mēs esam priviliģētā stāvoklī, jo sporta skola ir tepat blakus un mūsu skolotājiem nekad nenākas stundas sporta zālē vadīt paralēli," pastāstīja Puga.
Direktore lepojas arī ar skolas kori, kura dalībniekiem pērnvasar izdevies izcīnīt ceļazīmi dalībai Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
Arī KKMV, līdzīgi kā citās skolās, arvien lielāku popularitāti skolēnu vidū iemanto robotikas pulciņš. Direktore ir pārsteigta, ka, tuvojoties mācību gada izskaņai, kad parasti skolēnu skaits interešu izglītības pulciņos sarūk, robotikas pulciņā tas pieaudzis, un skolai nācies iegādāties papildu konstruktorus.
Raibi kostīmi, dažādi tēli un jestri priekšnesumi – vienu dienu gadā skolā itin visi metas ritmikas virpulī. Tā ir diena, kurai priekšnesumus gatavo gan mazie, gan lielie un pat skolēnu vecāki.
Ritmikas diena skolā tiek atzīmēta jau 33 gadus. Ikreiz pasākumam tiek izraudzīta arī tematika, piemēram, alfabēts – katra klase tikusi pie sava burta, kas jāatspoguļo priekšnesumā. Mazākajiem priekšnesumus sagatavo skolotāji, bet vidusskolēniem tie no sākuma līdz beigām jāizdomā un jāiestudē pašiem. Par godu šim notikumam pat tiek šūti īpaši tērpi.
Tāpat ik gadu, nu jau 30. reizi, norisinājies vokālais konkurss jaunāko klašu skolēniem "Puķuzirnis", bet jau ceturto gadu savu varēšanu mūzikā bija iespējams pierādīt arī pārējiem skolēniem, piedaloties konkursā "Radīti skatuvei".
Protams, tradicionāli tāpat kā citās skolās tiek svinēta Zinību diena, pēdējais zvans, izlaidumi, skolotāju diena un valsts svētki.
Skolas direktore, taujāta par to, vai mūsdienu paaudze, kas dzimusi tā saucamajā tehnoloģiju laikmetā, ir citādākā nekā iepriekšējās, atbild apstiprinoši. "Ir tāds kā paradokss, ka mums jāmāca tehnoloģijas tiem, kuri ar tām jau dzimuši. Taču tas jau ir tas aizraujošais skolotāja darbā. Mums neļauj gulēt uz veciem lauriem, jo pieeja, kas bija derīga vieniem, vairs nederēs citiem," viņa skaidro, piebilstot, ka skolotājiem jābūt radošiem, meklējot dažādus risinājumus audzēkņu motivēšanai.
KKMV lepojas ar skolēniem, kuri mācībās uzrāda teicamus rezultātus, tādēļ ieviesti apbalvojumi – zelta un sudraba koks, kā arī zelta un sudraba zīles. Zelta koks tiek piešķirts absolventiem, kuru vidējā atzīme ir virs 8,5, savukārt sudraba koks – tiem, kuru vidējā atzīme ir virs astoņi. Savukārt zīles tiek piešķirtas visiem skolēniem, kuru atzīmes liecībās ir augstākas par septiņi.
Nule kā atjaunotajā skolas gaitenī plānots uz sienas gleznot milzu ozolu, kura zaros tiks ierakstīts katra zelta un sudraba koku un zīļu saņēmēja vārds. Savukārt blakus kokam vairākos stendos būs lasāms, skatāms un pētāms viss, kas saistīts ar Kārli Mīlenbahu, savijot mūsdienu skolu ar pagātnes mantojumu un godinot izcilo valodnieku, kura vārdu skola nes.
