Foto: Privātais arhīvs

Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas mūžs kā "eksperimentālai skolai" iesākās līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet jau drīz tā kļuva par celmlauzi izglītības sistēmā.

Skolas nosaukuma saknes meklējamas Raiņa lugā "Uguns un nakts". Iestādē norisinājās pirmās skolēnu pašpārvaldes demokrātiskās vēlēšanas, un tā pirmā ieviesa 10 ballu vērtēšanas skalu. Skolas vārds simbolizē garīgumu, skaistumu un mākslas burvīgumu.

Kopš 1990. gada, kad skolā divās klasēs uzsāka mācīties 52 audzēkņi, skola izaugusi līdz teju 500 "spīdoliešiem" un 18 klasēm. Bērni skolā nav ne lecīgi, ne lielīgi, bet lepni un uz uzvarām tendēti gan. Viņi viens par otru rūpējas un ir gatavi darīt daudz laba valstij, tā par skolēniem saka ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse, kura sākotnēji nelielo skolu sāka vadīt 1998. gadā.

Portāls "Delfi" piedāvā ielūkoties Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas vēsturē un tradīcijās.

Foto: Privātais arhīvs

Laikā, kad Latvija vēl nebija brīva – 1990. gada 1. septembrī – tika dibināta brīva skola – Jelgavas Spīdolas skola. "Tā bija tāda notikumu sakritība," saka Vilkārse. Direktore stāsta, ka brīvās skolas dibināšanā izmantota neliela viltība, tās dibināšanas atļaujā rakstīts, ka tiek veidota "eksperimentāla skola".

Tādējādi pavisam jaunā skolā tika radīti apstākļi, lai audzinātu radošus un valstiski domājošus skolēnus. Interesanti, ka 1. septembrī gandrīz puse skolēnu un daži skolotāji jaunajā izglītības iestādē, kas tolaik atradās Jelgavas pilsētas kultūras namā, ieradās tautastērpos.

Skola dibināta pēc Latvijas Kultūras fonda (LKF) ierosinājuma. LKF Spīdolas padomes priekšsēdētājs Ilmārs Lazovskis ierosināja dibināt skolu ar humanitāru ievirzi, kuras mērķis būtu radīt precedentu labākai apmācībai Latvijas vidusskolās. Ideju atbalstīja arī LKF pārstāvis Imants Ziedonis.

Ziedonis, kurš skolā ļoti mīlēts, pēc dibināšanas to nav apmeklējis. Vilkārse stāsta, ka skolas pirmais direktors Andris Tomašūns esot Ziedoni aicinājis, taču, iespējams, dzejnieks bija vīlies, ka skola dibināta Jelgavā, nevis Rīgā. "Bet Jelgavas pašvaldība toreiz bija drošāka," min direktore.

"Nest gaišumu sevī, kļūt dzirdīgākiem, redzīgākiem – gara kultūru smelties folklorā, klasiskajās valodās, modināt savu pašcieņu caur saskarsmi ar senajām kultūrām," tāds bija un vēl joprojām ir Spīdolas ģimnāzijas aicinājums.


Foto: F64

Skola piedāvā skolēniem apgūt trīs izglītības programmas. ""Zilās asinis" ir ekonomisti, "sarkanie" ar karogiem revolūciju taisīs vai mieru nesīs un "zaļie" kā jau "zaļie"," smej direktore, rādot prezentāciju par iespējām skolā. No 7. līdz 9. klasei skola piedāvā fakultatīvi apgūt komerczinību, sociālo zinību vai vides zinību virzienu. Tos pašus virzienus ģimnāzija piedāvā skolēniem no 10. līdz 12. klasei apgūt profesionāli orientētās izglītības programmās.

"Mēs uzdevām anketā jautājumu bērniem, vai tas ir labi, ka no 7. klases var izvēlēties virzienu. 98% teica, ka jā. Vecāki teiktu citādāk. Vecāki teiktu – bērniem jādod iespēju visu ko izmēģināt, jo jaunietis vēl nezina, ko viņš gribēs. Muļķības! Viņš ļoti ātri zina. Visu, kas viņam padodas, viņš arī gribēs," norāda direktore.

Skolai ir gadiem ilga sadarbība ar "Junior Achievement Latvija" – praktiskās biznesa izglītības ekspertu Latvijas skolās. Jau 1994./1995. mācību gadā skolā tapa pirmie mācību uzņēmumi. Kopš tā laika skolā dibināti vairāk nekā 400 mācību uzņēmumu. "Zilo asiņu" pārstāvjiem uzņēmums jātaisa gan pamatskolas, gan vidusskolas klasēs. 7. klasē skolēni darina ideju, 8. klasē jau dibina mācību uzņēmumu. Tas pats cikls atkārtojas vidusskolā, tikai, kā uzsver direktore, daudz nopietnāk.

Skolēni ar saviem uzņēmumiem piedalās mācību uzņēmumu gadatirgos, kuros, izcīnot kādu no balvām, var iegūt ceļazīmi uz starptautisko skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgu, kur Spīdolas ģimnāzijas skolēni ir regulāri viesi. Gadās arī, ka no mācību uzņēmumiem izaug "īsti" uzņēmumi. Piemēram, koka tauriņu zīmols "Garage Wooden Bow Ties".

Kamēr komercklašu pārstāvji apgūst biznesa prasmes, sociālo zinību pārstāvji mācās uzstāšanās mākslu, kā arī aktiermeistarību un franču valodu, vides zinību novirziena skolēni padziļināti apgūst eksaktos priekšmetus.


Foto: F64

Jelgavas Spīdolas ģimnāziju par savu skolu sauc arī 11 apmaiņas studenti, kas kopš 2010. gada apmeklējuši ģimnāziju, lai gadu mācītos starp ģimnāzistiem. Divi no viņiem mācības apgūst skolā šajā mācību gadā – viens no Vācijas, otrs no Šveices. Kā smej Vilkārse, tieši vācieši ir ļoti iemīlējuši Spīdolas skolu, jo seši no 11 apmaiņas skolēniem ir bijuši no Vācijas.
Tomēr ne visi Jelgavā ierodas no Eiropas valstīm. 2011./2012. mācību gadā skolā ieradās Pančanita no Taizemes, savukārt 2013./2014. mācību gadā – puisis no Peru. Pančanitu direktore atceras ar sajūsmu. Latvijā meitene atteikusies no klasiskās Taizemes skolnieču frizūras – karē griezuma un izaudzējusi garus matus, kā arī atļāvusies nopirkt divdaļīgo peldkostīmu.

Skolnieces matemātikas spējas vēl joprojām skolā labi atceras. Kamēr matemātikas skolotāja klasei stāstījusi, kuri izdevumi jāpilda, viņa tos jau izrēķinājusi. "Tieši tā arī notiek – ņem un iemet. Viņiem jāspēj izdzīvot jaunajā vidē," teic Vilkārse, kura skaidro, ka apmaiņas skolēniem nav kādas īpašas klases vai individuālas nodarbības, ja neskaita latviešu valodu. Tāpat katru gadu vismaz viens no ģimnāzistiem dodas apmaiņas programmā uz citu valsti. Tomēr, ja skolēni no citām valstīm, atbraucot uz Latviju, zaudē vienu mācību gadu, ģimnāzistiem skolotāji piedāvā individuālo mācību plānu, lai, atgriežoties atpakaļ, skolēns turpinātu mācības ar saviem vienaudžiem.

Apmaiņas skolēni Spīdolas ģimnāzijā visvairāk novērtējot tieši cilvēcisko faktoru – skolēnu un skolotāju cieņpilnās attiecības, kā arī ārpus mācību aktivitātes.


Foto: F64

"Skola nav ēka – skola ir ideja," pārliecināta ir skolas direktore. Skola tagadējo atrašanās vietu sauc par septītajām mājām. Tagadējā vietā Spīdolas ģimnāzija atrodas no 2001. gada, taču līdz tam ik pēc diviem vai trim gadiem tā savu vietu mainīja. "Kamēr skola auga, tikmēr telpas tika mainītas," skaidro Vilkārse, taču tagad iestāde arī "pa vīlēm plīstot" un vietas nav gana, tāpēc mācības mēdz notikt pat aktu zālē, tur izvietojot saliekamus galdus.
Padomju gados ēkā atradusies Centrālkomiteja, iespējams, tieši tāpēc ir vietas, kur skolā slikti ķer bezvadu internetu, piemēram, direktores kabinetā, kas ir netālu no bijušā Centrālkomitejas sekretāra kabineta. "Mums vēl ir Ļeņina un Marksa portreti augšā. Maz gan, jo kāds ir izsaimniekojis, bet ir," stāsta direktore.

Skolu raksturo kāda īpaša iezīme – tajā nav zvana. "Skolēni un skolotāji uz stundām ierodas savas sirdsapziņas vadīti, un labi, ja sirdsapziņas aicinājums sakrīt ar stundu sākumu," pauž Vilkārse. "Visstiprākais arguments zvana neesamībai – stundu pabeidz skolotājs. Stundu iesāk skolotājs. Gribam ātrāk ēst? Bads ir bijis? Padarījām visu? Paldies, beidzam!" Tieši fakts, ka zvana nav, ir patstāvības un atbildības audzinātājs, uzskata direktore.

"Šajā skolā pirmoreiz, kad mēs mēģinājām mācību evakuāciju, nezinājām, kur ir zvana poga. Nospiedām un secinājām, ka zvanu visā skolā nedzird. Tagad esam ievilkuši tā, ka gandrīz visur dzird. Kad skolā skan zvans, tad jāevakuējas," uzsver Vilkārse. Skolas vācu valodas skolotāja Dzintra Aploka gan smej, ka, nonākot citā skolā un izdzirdot zvanu, spīdolieši sāks evakuēties.


Foto: Privātais arhīvs

"Patriotisms – es jūtu to kā pienākumu, kā labi nesamu nastu tādā pozitīvā nozīmē. Viegli jau ir atmodas laikā būt patriotiem un iet par mērķiem uz cīņu, kalnā kāpt. Tad, kad viss ir sakārtojies un kad auseklīšus neviens ikdienā nesprauž, tādu siltu patriotismu turēt. Es domāju, ka tas nav viegli, bet tas izdodas," skaidro direktore.
Skolas vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu ilgajā mūžā izveidojušās un nostiprinājušās vairākas tradīcijas. Kā 1990. gada 1. septembrī skolas mācību spēks un skolēni devās gājienā no Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēkas, kas pazīstama ar vēsturisko nosaukumu Academia Petrina, uz skolu, kas tolaik atradās Jelgavas pilsētas kultūras namā, tā līdz pat šim mācību gadam gājiens tiek noturēts.
Foto: Privātais arhīvs

Vilkārse atzīst, ka pirmais skolas direktors Tomašūns veiksmīgi izvēlējies vietu, kur uzsākt jauno mācību gadu. Gājiens ir tik svarīga skolas sastāvdaļa, ka pat stipras lietusgāzes to nav apturējušas.

Pirmajos sešos skolas gados – līdz pirmajam izlaidumam – tika likti pamati virknei citu tradīciju, kuru dzimšanā klāt bijusi arī Vilkārse, jo viņa bija pirmā izlaiduma klases audzinātāja. "Mums nācās visu radīt no jauna," uzsver direktore. Izlaiduma brīdī viņa bija ne tikai klases audzinātāja, bet arī skolas direktore.

Foto: Privātais arhīvs

Pirms 18. novembra katru gadu skolu ieskandina vēl kāds to raksturojošs notikums – Valsts svētku svinības un 12. klašu skolēnu svinīgā pieņemšana. Vispirms skolā notiek svētku svinīgais pasākums, pēc tā seko 12. klašu skolēnu pieņemšana valsts svētkos Ģederta Eliasa Jelgavas mākslas un vēstures muzejā.

Oficiālā pieņemšanā skolēnus pieņem muzeja direktore Gita Grase, skolas direktore un kāds goda viesis. Pasākumā skolēniem jāievēro etiķete, iepriekš pat tiek izmēģināts, kā pareizi spiest roku.

Vilkārse atceras, ka vienu gadu uz pasākumu bija uzaicinātas Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas Vecāku padomes pārstāves – mammas, kuru bērni mācījās 12. klasē. Taču tā bijusi "pirmā un pēdējā reize, jo mammas sēdēja kaktā un visu laiku raudāja. Viņas savus bērnus tik pieaugušus, atbildīgus, skaistus un cēlus dzīvē nebija redzējušas".

"Tās runas ir tādas, ka es reti kad varu novaldīties neraudot," stāsta direktore. "Viņi visi skaļi un atklāti pasaka, ka mīl šo zemi. Kad to tā pasaka bērns, to nevar izturēt."

Pirms pasākuma visas 12. klases vienojas par saukli, kas atradīsies uz oficiālās pieņemšanas tortes. Pēc tam šis sauklis un tā motīvs vijas cauri visiem atlikušajiem 12. klases skolēnu mēnešiem. Svētku uzrunās, izlaiduma ielūgumos un – pats svarīgākais – 12. klašu skolēnu sienu gleznojumā.

Tieši raibie un dažādie gleznojumi, kas rotā skolas koridoru sienas, var maldinoši likt nodomāt, ka skola ir ar mākslas ievirzienu. Taču nu jau par tradīciju ir kļuvis visām 12. klasēm vienoties par kopīgu mākslas darbu un neilgi pirms izlaiduma to izveidot.

Mākslas darbi top naktīs, jo tos neviens no pasniedzējiem iepriekš nedrīkst redzēt. Skice gan iepriekš ir saskaņota ar direktori. Skolu nu jau rotā virkne gleznojumu – viens par otru krāšņāki. Gleznojumus direktore salīdzina ar lakmusa papīru, jo mākslas darbos atspoguļojas tas, ko skola ir gribējusi ieaudzināt.

Tāpat ģimnāzijā atzīmē savu – Spīdolas – vārdadienu. Tā tiek svinēta ar lielu jo lielu torti, kuras sastāvdaļas ir sanesuši skolēni, kā arī ar gada lielo balvu, kurā tiek godināti gan skolotāji, gan skolēni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!