Viņš norādīja, ka jautājums par bērnu ar invaliditāti izglītību tiek risināts kā viens no nozīmīgākajiem un atslēgas jautājumiem, lai nodrošinātu, ka cilvēks ar invaliditāti ir izglītots un var pastāvēt darba tirgū. Jautājumā par bērnu ar invaliditāti izglītību jau panākts progress, tomēr arī šogad turpināsies pērn sāktais darbs ar nevalstisko organizāciju iesaisti. "Grūti pieņemt normatīvos aktus, ja nav gribas no visām iesaistītajām pusēm, tāpēc LM strādā gan ar skolām, gan pašvaldībām, skaidrojot un pierādot, ka bērnam svarīgi iegūt izglītību vispārējā vidē," sacīja Reirs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tāpat nozīmīgi strādāt ar nodarbinātības jautājumu, lai cilvēki ar invaliditāti varētu sākt darba gaitas, kā arī atgriezties darba tirgū. Šī iemesla dēļ nozīmīgi finanšu līdzekļi tiks piešķirti Nodarbinātības valsts aģentūrai, lai cilvēkiem ar invaliditāti finansētu gan iemaņu, gan motivācijas programmas.

Vienlaikus, runājot par deinstitucionalizācijas procesu, Reirs norādīja, ka tas iet savu gaitu un pēc plāna, un jo tālāk process nonāks, jo vairāk LM būs koordinējošas funkcijas. Patlaban plānošanas reģioni izvērtējuši situāciju ar cilvēkiem un tiek zīmēta pakalpojumu karte. Ja pirmajā ceturksnī tiks apstiprināta pakalpojumu karte, tad arī tuvākajā laikā varēs sākt infrastruktūras un pakalpojumu piemērošanu, pauda Reirs.

Pēc ministra paustā, šī gada prioritārās jomas labklājības nozarē ir ģimenes un bērni, cilvēki ar invaliditāti, kā ar arī pensiju apmēra pieauguma nodrošināšana. Kaut arī šogad panākts progress visās šajās jomās, svarīgi turpināt darbu, lai nodrošinātu labvēlīgākus apstākļus ģimenēm un bērniem, uzlabotu cilvēkiem ar invaliditāti pakalpojumu saņemšanu, kā arī vēl vairāk palielinātu pensiju apmēru, jo joprojām liels skaits pensionāru saņem ļoti mazas pensijas. Ministrs ir pārliecināts, ka šogad labklājības nozarei piešķirtais finansējums ir pietiekams, lai varētu šos jautājumus risināt.