Grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka juridisko pamatu pārejai uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā, arī precizē virkni likuma normu, kas ir nepieciešamas mācību valodas lietojuma tiesiskā regulējuma izveidei visā vispārējā izglītībā.
Pāreja uz mācībām latviešu valodā tiks īstenota pakāpeniski no 2019. gada 1. septembra līdz 2021. gada 1. septembrim.
Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni tikai valsts valodā notiks jau no 2017./ 2018. mācību gada, 9. klasē no 2019./2020. mācību gada valsts pārbaudījumi tiks kārtoti tikai valsts valodā.
Savukārt no 2021./ 2022. mācību gada vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Līdz ar 2021. gada 1. septembri no 1. līdz 6. klasei mazākumtautības un latviešu valodas proporcija būs attiecīgi 50% un 50%, no 7. līdz 9. klasei 20% un 80%, savukārt vidusskolas klasēs mācības norisināsies valsts valodā.
Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidroja, ka pārmaiņu mērķis "ir stiprināt valsts valodas lomu Latvijā, nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību".
Vienlaikus valdība atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Grozījumi paredz, ka vidusskolas posmā tiek izveidota vienota vispārējās vidējās izglītības programma visām izglītības iestādēm. Tāpat tie nosaka, ka tiek paredzēta iespēja izglītības iestādēm turpināt mācīt mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību saistītu saturu, žurnālistiem pirms valdības sēdes norādīja IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja.
Plānotās pārmaiņas paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības pamatā notiek latviešu valodā, uzsvērusi IZM.
Lai sekmīgi nodrošinātu izglītībā paredzēto izmaiņu ieviešanu, IZM sniegs atbalsta pasākumus pedagogiem. Atbalsts tiks sniegts, gan izstrādājot un nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus, gan uzlabojot pedagogu profesionālās kompetences.
Atzinīgus vārdus par grozījumiem valdības sēdē teica tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA), vienlaikus viņš aicināja precizēt izglītības programmu pirmsskolas izglītībās. Sēdē bija ieradies arī Saeimas deputāts un Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas priekšsēdētājs Igors Pimenovs (S), kurš klātesošos informēja, ka asociācija ir pret grozījumiem.
Pimenovs aicināja no valdības darba kārtības izņemt abus likumprojektus un izskatīt tos Ministru kabineta komitejā, kā to paredz Ministru kabineta (MK) kārtības rullis. Valsts kancelejas Juridiskajā biroja pārstāvis gan skaidroja, ka MK kārtības rullis nav pārkāpts. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka likumprojekts tiks nodots Saeimai, kur norisināsies diskusijas. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) aicināja netērēt laiku bezjēdzīgi un atstāt diskusijas Saeimai.
Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumu īstenošanai laika posmā no 2018. gada līdz 2020. gadam ministrijas ikgadējā valsts budžetā plānots finansējums 3,6 miljonu eiro apmērā. Tāpat nākamo četru gadu periodā plānots novirzīt papildu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu 3,299 miljonu eiro apmērā valsts valodas prasmes līmeņa diagnostiskai, kursiem latviešu valodas prasmes līmeņa paaugstināšanai un tamlīdzīgiem pasākumiem.
Ziņots, ka Latviešu valodas aģentūras 2016. gadā veiktā pētījuma "Valodas situācija Latvijā: 2010-2015" dati liecina, ka 39% Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu to prot labi, tomēr 22% atzinuši, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Ik gadu pieaug to mazākumtautību izglītības programmu absolventu skaits, kas izvēlas kārtot valsts pārbaudījumus latviešu valodā. 2013./2014. mācību gadā šādu izvēli izdarīja 76%, savukārt 2016./2017. mācību gadā jau 92%.