Ja profesionālās izglītības iestāžu reforma tiks īstenota kā ieplānots, tās rezultātā arodskolu skaits Latvijā būs sarucis par 60,7%. Pašvaldības visaktīvākās izmaiņas skolu skaitā veica 2010. un 2011.gadā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati.
Saskaņā ar IZM statistiku, piemēram, šogad līdz aprīļa otrajai pusei pašvaldības slēgušas septiņas skolas, 11 ir reorganizētas, bet no jauna dibināta nav neviena skola - tikai viens bērnudārzs.
Trīs gadus bez jaunām skolām
Lielāko reorganizāciju pašvaldību skolas piedzīvojušas ekonomiskās krīzes noslēgumā - 2010. un 2011.gadā. Tad tika slēgtas septiņas skolas (katru gadu), neskaitot pirmsskolas izglītības iestādes, bet reorganizēta tika attiecīgi 21 skola un 15 skolas. 2011.gadā arī dibinātas divas jaunas skolas, kas ir visvairāk pēdējo sešu gadu laikā. Tā, piemēram, kopš 2013.gada pašvaldības vispār nav dibinājušas jaunas skolas.
Jānorāda, ka arī pērn un šogad tiek veiktas pamanāmas izmaiņas skolu vidū - piemēram, pērn reorganizētas 14 skolas, bet slēgtas četras.
IZM skaidro, ka lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašvaldības kā iestāžu dibinātājs, bet ministrijā to saskaņo.
Izvērtējot, vai saskaņot pašvaldības lēmumu par vispārējās vidējās izglītības iestādes reorganizēšanu vai likvidāciju, tiek analizēta gan skolas darba kvalitāte - skolēnu mācību rezultāti, izglītības programmu piedāvājums u.c., gan izglītības pieejamība - lai sākumskola (1.-6.klase) būtu iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai.
Tāpat tiek ņemts vērā transporta nodrošinājums, iesaistīto pušu (skolēnu, pedagogu, vecāku) viedoklis u.c.
"Saistībā ar 2015.gadu ministrija patlaban vēl izvērtē vairāku pašvaldību iesniegumus par izglītības iestāžu reorganizēšanu vai likvidāciju. Ministrija ir lūgusi pašvaldībām papildu informāciju par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem," norāda IZM.
Demogrāfija neiepriecē
Savukārt arodskolas tiek likvidētas vai reorganizētas atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu pamatnostādnēm 2010.-2015.gadam. Tajās skaidri definēts izglītības iestāžu optimizācijas plāns, nosakot skolu skaitu un izvietojumu reģionos, skaidro IZM.
Vienlaikus ministrija atzīst, ka piecu gadu laikā ir mainījušies skolu uzturēšanai nepieciešamie apstākļi, jo demogrāfiskās situācijas dēļ skolēnu skaits sarūk, turklāt daudzas ģimenes ar bērniem ir izbraukušas no Latvijas.
Iepriekš arī Eiropas fondu līdzekļi bija pieejami tikai ierobežotam skolu skaitam, bet pašvaldības neizteica gatavību pārņemt profesionālās skolas.
Saskaņā ar IZM datiem vislielākās izmaiņas arodskolu vidū bija 2010.gadā, kad pašvaldībai tika nodota viena skola, divas tika likvidētas, bet, apvienojot 23 profesionālās vidusskolas, tika izveidotas astoņas jaunas skolas.
Pirms tam - 2009.gadā tika likvidētas septiņas profesionālās vidusskolas, kā arī, apvienojot trīs profesionālās vidusskolas, izveidota viena jauna profesionālā vidusskola. 2011.gadā viena profesionālā vidusskola tika nodota pašvaldībai, bet 2012.gadā izmaiņu nebija.
2013.gadā pašvaldībām tika nodotas trīs profesionālās vidusskolas, bet pērn trīs skolas tika likvidētas - Rīgas Būvniecības vidusskola tika pievienota Rīgas Būvniecības koledžai, bet Laidzes profesionālā vidusskola un Limbažu profesionālā vidusskola - Rīgas Valsts tehnikumam.
Jānorāda, ka skolu pievienošana citām ne vienmēr nozīmē, ka reģionā paliks mācību vieta. Proti, līdz šim valdībā skatītie projekti liecina, ka atsevišķos gadījumos skolu plānots saglabāt esošajā vietā kā citas arodskolas filiāli, bet bieži šāda iespēja netiek piedāvāta.
Paliks 22 skolas
Reformu sākumā - 2010.gadā IZM padotībā bija 56 profesionālās izglītības iestādes, bet šā gada sākumā - 32 skolas, kas ir par 42,9% mazāk.
Ja tiks realizēts plāns līdz gada beigām optimizēt vēl desmit arodskolas, skolu skaits būs sarucis par 60,7%, un Latvijā būs 22 profesionālās skolas.
"Līdz gada beigām plānots optimizēt desmit profesionālās vidusskolas, kurās audzēkņu skaits ir mazāks par 300 - Rankas, Cīravas, Skrundas, Jaungulbenes, Ērgļu, Saulaines, Alsviķu un Viduslatgales, kā arī Rīgas Pārdaugavas un Barkavas profesionālo vidusskolu," klāsta IZM.
Skaidrojot izmaiņas skolu tīklā, ministrija vērš uzmanību uz ES fondu plānošanas perioda mērķi uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi un palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu.
Pārdala līdzekļus
IZM arī atzīst, ka valstiskā līmenī finanšu ekonomijas nav, bet profesionālās izglītības sistēmā līdzekļi tiks ietaupīti, jo, likvidējot skolu pilnībā (atdodot nekustamos īpašumus FM) minētās skolas finansējums tiek nodots profesionālās izglītības kompetences centram (PIKC), kas pārņem likvidētās skolas izglītības programmas un izglītojamos.
"Tādējādi PIKC, pārņemot programmu īstenošanu savās telpās, iegūst finansējumu ne tikai programmu īstenošanai, bet arī attīstībai - uz likvidētās skolas ēku uzturēšanas rēķina," skaidro ministrija. Pārņemot slodzes, esot iespējams arī palielināt atalgojumu centra darbiniekiem.
Savukārt, ja skola tiek saglabāta kā struktūrvienība, likvidācijas procesā tiek optimizēta tās struktūra, samazinot administrācijas un tehnisko darbinieku skaitu, ņemot vērā, ka pārvaldes darbs (grāmatvedība, iepirkumi, projektu vadība u.c.) tiek organizēts centralizēti.
Lēmumu pieņemšana par skolu reorganizāciju gulstas arī uz pašvaldību pleciem. "Uzsākot skolas reorganizāciju, par nepieciešamību veikt pārmaiņas tiek informēta skolas vadība un pašvaldība. Ikvienai pašvaldībai, kuras teritorijā reorganizējamā skola atrodas, kā viens no reorganizācijas variantiem tiek piedāvāts pārņemt skolas vadību savā pārziņā," piebilst IZM.
