Foto: Shutterstock

Līdzekļi, kas radīsies skolu tīkla sakārtošanas rezultātā nebūs pietiekami, lai nodrošinātu pedagogu algu pieaugumu, pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Ināra Dundure.

"Valdība norādījusi, ka nauda algu palielināšanai jāmeklē jau apstiprinātajos budžetos un tai būtu jārodas pēc skolu tīkla sakārtošanas, taču mēs jau skaidrojām, ka līdzekļi, kas radīsies optimizācijas rezultātā būs nepietiekoši. Jāsaprot arī tas, ka jebkura reforma prasa papildus līdzekļus, jo, piemēram, pedagogiem būs jāizmaksā atlaišanas pabalsti un jāfinansē citas lietas," sacīja Dundure.

Dundure gan pauda, ka darba samaksas paaugstināšanas grafika apstiprināšana vērtējama kā "pozitīvs moments", jo arodbiedrības esot smagi cīnījušās par šī jautājuma virzību, un tas esot labs pamats, lai turpinātu meklēt resursus algu paaugstinājumam.

Viņasprāt, pedagogu algu paaugstinājums tomēr būtu jāsaista ar valsts ekonomisko pieaugumu. Proti, "ja valsts iekšzemes kopprodukts pieaug tik strauji kā pašlaik, tad resursus nevar meklēt tikai izglītības sistēmā, tie jāmeklē valsts ekonomiskajā izaugsmē," sacīja pārstāve.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien apstiprināja pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, apņemoties pakāpeniski celt zemāko algas likmi pedagogiem, taču izmaiņu apmēru faktiski piesaistot skolu tīkla sakārtošanas rezultātiem.

Patlaban zemākā mēneša darba algas likme skolotājiem no 2016. gada 1. septembra ir 680 eiro un darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, vispārējās, profesionālās izglītības un interešu izglītības skolotājiem ir 30 darba stundas nedēļā, kas veido 1320 darba stundas gadā. Savukārt pirmsskolas izglītības skolotājiem darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, ir 40 darba stundas nedēļā un zemākā darba algas likme skolotājiem, kas nodrošina bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanu, - 620 eiro, bet no 2017. gada 1. septembra - 680 eiro. No pašvaldību budžeta finansēto pirmsskolas izglītības skolotāju zemākā darba algas likme 680 eiro jānodrošina ne vēlāk kā no 2018. gada 1. septembra.

Grafikā plānotā zemākās darba algas likmes paaugstināšana indikatīvi varētu nodrošināt darba stundas izmaksas pieaugumu 2018. gada 1. septembrī par 4,4% pret darba stundas izmaksu 2017. gada 1. septembrī, 2019. gada 1. septembrī (750 eiro) - 5,6% pret darba stundas izmaksu 2018. gada 1. septembrī, 2020. gada 1. septembrī (790 eiro) - 5,3% pret darba stundas izmaksu 2019. gada 1. septembrī, 2021. gada 1. septembrī (830 eiro) - 5,2% pret darba stundas izmaksu 2020. gada 1. septembrī un 2022. gada 1. septembrī (900 eiro) - 8,4% pret darba stundas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!