Viszemākā izglītības kvalitāte varētu būt profesionālās izglītības skolās, jo slikto rezultātu galā, pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, aptuveni 60% no skolām ir tieši profesionālās izglītības iestādes, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
LTV "de facto" pētījums liecina, ka slikto rezultātu galā aptuveni 60% no skolām ir tieši profesionālās izglītības iestādes. Piemēram, Daugavpils būvniecības tehnikumā tie nesasniedz pat pusi no vidējā rādītāja valstī.
Latviešu valodas centralizēto eksāmenu rezultāti rāda, ka labākais rādītājs valstī ir Rīgas Franču licejam ar 80,32% no 100% iespējamajiem, vidējais rādītājs valstī ir 52,71%, bet Daugavpils celtniecības tehnikuma rādītājs - tikai 19,05% .
Pēc angļu valodas eksāmenu rezultātiem labākais rādītājs bijis Rīgas Centra humanitārajai vidusskolai - 88,41%, vidējais rādītājs valstī - 56,16%, bet Daugavpils būvniecības tehnikuma rādītājs bijis 23,97%, savukārt matemātikā labākais rādītājs bijis Rīgas Valsts 1.ģimnāzijai - 90,76%, vidējais valstī - 43,34%, bet Daugavpils būvniecības tehnikumā šis rādītājs bijis 16,62%.
"de facto" atzīmē, ka šeit iezīmējas milzīga izglītības kvalitātes plaisa, un Daugavpils rezultāti ir dramatiski sliktāki nekā pat vidēji valstī, taču jāatzīmē, ka šī skola nav unikāla.
Slikto rezultātu galā aptuveni 60% no skolām ir tieši profesionālās izglītības iestādes.
LTV norāda, ka iemesli sliktajiem rezultātiem ir vairāki. Pirmkārt, mācību stundu, piemēram, matemātikā Daugavpilī ir par 30% mazāk nekā vidusskolās, jo akcents ir uz profesijas apguvi. Otrkārt, ir liela pedagogu rotācija, bet, treškārt, un galvenais - brāķis jau pamatizglītībā.
"Mēs saņemam ļoti daudz audzēkņus, vairāk nekā pusi ar ļoti zemām sekmēm. (..) Būsim atklāti, ka mums jāmāca bērniem daudz kas no jauna, piemēram, tajā pašā matemātikā. Viņš nezina pat astotās klases kursu. Bet viņš ir pabeidzis ar četrinieku, ar trijnieku. Un mēs viņam nevaram atteikt," norāda Daugavpils Būvniecības tehnikuma direktore Ināra Ostrovska.
Skola mēģina, piemēram, jauniešus matemātikā ievilkt jau caur profesijas prizmu. Šis tas arī sanākot. "Šodien matemātikas stundas ir diezgan daudz apmeklētas. Ja kādreiz gribējās kaut kur aizbēgt, tad šobrīd jau saka, ka nē, tur jāiet," norāda Ostrovska.
Taču ieinteresēt ar augstskolu jauniešus gan esot grūti. Trešdaļa pēc profesijas iegūšanas dodas uz ārzemēm pēc lielās naudas, un arī pašas augstskolas te nekādas atvērto durvju dienas neorganizē.
Valsts politikā satraukums par to nav jūtams. Pērn tapušā profesionālās izglītības satura reformā par vispārējās izglītības kvalitātes celšanu nav ne vārda. Dominē mērķi, kā labāk apgūt profesiju un sasaistīt to ar darba tirgu. "Mežā koks augs tāpat, metāls tāpat būs jāapstrādā, cilvēki būs jāaprūpē, pie friziera būs jāaiziet. Mašīnas būs jāremontē, to darīs automehāniķi. Viņas būs citas, bet tomēr. Bez šī vidējā posma, kas nodrošina visus pakalpojumus, bez tā neiztiks," atzīst Valsts izglītības satura centra direktora vietnieks Jānis Gaigals.
Kopumā līdzšinējā Eiropas naudas investīciju periodā profesionālās skolas jau saņēmušas vairāk nekā 100 miljonu eiro, arī nākamajā periodā summas ir līdzvērtīgas.
Uz jautājumu, vai tas ir stratēģiski pareizi, ka mēs ražosim un ieguldām lielus Eiropas Savienības līdzekļus tur, kur mums pēc daudziem gadiem būs darbaspēks jāimportē, jo mūsējais būs aizbraucis uz dārgākām algām, Gaigals atbild: "Nu mēs jau paņēmām uzreiz hop!, es teikšu, ja mēs par to domājam, tad, lūdzu, domājam tāpat kā vācieši. Vācieši ir ļoti konkrēti pateikuši, ka, sākot ar 2016.gadu, viņu darbaspēks pametīs vairāk nekā ieplūdīs, kas nozīmē, ka viņiem veidosies darbaspēka deficīts. Un viņiem ir ļoti konkrēti plāni, kā šo darbaspēku attīstīt".
