Slimnīcas personāls ir spiests veltīt viņiem laiku dažādiem izmeklējumiem, tērējot finanšu resursus. Tajā pašā laikā rindā gaida tiešām slimi cilvēki.
Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs skaidro, ka viss nav tik vienkārši, turklāt atteikties uzņemt šādus pacientus slimnīca nevar, jo, kad tiek ievests pacients smagā alkohola reibumā, bez izmeklēšanas nav iespējams noteikt, vai viņam nav arī kādas veselības problēmas, kas apdraud dzīvību.
Pacients vai simulants
Alkohola lietošanas ietekmē bieži tiek gūtas traumas un apsaldējumi, kā arī saasinās dažādas hroniskas kaites. Arī smaga saindēšanās ar alkoholu var beigties letāli.
"Tāpēc cilvēkus, kuri Rīgā atrasti guļam uz ielas un ir bezsamaņā vai zaudējuši spēju patstāvīgi pārvietoties, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nogādā slimnīcā un ļoti bieži – tieši Austrumu slimnīcā. Katru no viņiem izmeklējam," stāsta Višņakovs.
"Pagājušajā naktī atveda jaunu sievieti, kura tika atrasta bezsamaņā guļam uz ielas. Sieviete bija lietojusi alkoholu, taču, veicot izmeklējumus, atklājās, ka viņai ir arī smaga plaušu trauma, lauztas abas lāpstiņas un asinsizplūdums galvā. Nav zināms, kā sieviete šīs traumas ir guvusi, taču, ja laikus nebūtu saņēmusi palīdzību, viņa būtu mirusi. Tajā pašā laikā pie mums nonāca pacients ar 2,6 promilēm, kuram slimības vēsturē varam ierakstīt vien: "sūdzas, ka ir nosalis, citu sūdzību nav, gulējis sniegā nezināmu laiku," turpina ārsts.
Viņš apstiprina, ka šādu pacientu ir ļoti daudz, un problēma ir tāda, ka pēc tam, kad viņiem veikti dažādi dārgi izmeklējumi, kuros nekas netiek atrasts, šie cilvēki vēl labu laiku paliek slimnīcas stacionārā, kamēr izguļ reibumu.
"Viņiem nekāda medicīniska palīdzība nav nepieciešama – viņi vienkārši šeit guļ," rezumē Višņakovs.
Superdzērāji – rekordisti
Ārsts apstiprina, ka ir personas – kā vīrieši, tā sievietes, kas alkohola intoksikācijas dēļ Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā nonāk regulāri, turklāt pēc tam par veiktajiem izmeklējumiem nesamaksā, radot slimnīcai zaudējumus. Pirms pāris gadiem medijos plašu rezonansi guva ziņa par kādu vīrieti, kurš smagā alkohola reibumā Austrumu slimnīcā bija nonācis vairāk nekā simts reižu. Aptuveni pirms gada viņš nomiris, aizrijoties ar pārtiku.
Pašlaik slimnīcā par izteikti biežu „viešņu” kļuvusi kāda aptuveni 50 gadus veca bezpajumtniece. Sieviete ar alkohola intoksikāciju slimnīcā regulāri nokļūst jau vairākus gadus, pēdējos gados – aizvien biežāk.
Diemžēl precīzu reižu skaitu nevaram minēt, jo sievietei nav personu apliecinošu dokumentu un, kā pa šo laiku atklājuši slimnīcas darbinieki, viņa teju katru reizi nosauc citu vārdu un uzvārdu. Kā lēš Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas klīnikas darbinieki, reižu skaits, kad viņa uzņemta Austrumu slimnīcā, noteikti ir tuvu simtam, stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre Aija Lietiņa.
Pacienti, kuri slimnīcā nokļuvuši nopietnu veselības problēmu dēļ, reizēm pauž neapmierinātību, kāpēc viņiem jāguļ vienā palātā ar dzērāju.
"No ārsta viedokļa visi pacienti ir vienādi. Jebkurš, kurš nokļūst slimnīcā, saņem visu nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Mēs nevaram dalīt cilvēkus pēc viņu sociālā statusa, tāpēc var gadīties, ka solīda kundze, kurai bijis, teiksim, insults, guļ vienā palātā ar alkoholiķi vai bezpajumtnieku, kurš alkohola reibumā, piemēram, sāk rupji lamāties," skaidro Višņakovs.
Jau vairākus gadus Rīgā trūkstot atskurbtuvju, turklāt tādas atskurbtuves, kur pastāvīgi pieejama medicīniskā palīdzība un novērošana, nav vispār. "Piemēram, bezpajumtniekus, kas ir alkohola reibumā, patversmēs nelaiž. Kur tad viņiem likties? Sēž kupenā, kamēr kāds izsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi," saka Višņakovs, uzsverot, ka pašlaik atskurbtuvju funkciju ir spiestas pildīt slimnīcas, kuras jau tā strādā nepietiekama finansējuma apstākļos, un tam būtu jāmeklē risinājums.
