Saistībā ar aktuālajiem notikumiem Ukrainā daudzu valstu "melnie saraksti" jeb tā dēvētie nevēlamo personu saraksti tiek aktīvi papildināti ar daudzu personu uzvārdiem. Pirmdien ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka iekļaus Latvijas "melnajā sarakstā" trīs Krievijas kultūras darbiniekus. Tie izrādījās mūziķi Josifs Kobzons, Oļegs Gazmanovs un dziedātāja Valērija. Viņi jau paspējuši asi kritizēt gan ministru, gan viņa lēmumu.
Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kādas personas Latvija pēdējos gados atzinusi par valstij nevēlamām.
2013.gada martā toreizējais Augstākās tiesas (AT) Senāts izbeidza tiesvedību Latvijā dzīvojošā Krievijas pilsoņa Vjačeslava Šestakova - kriminālajā vidē pazīstama ar iesauku "Sļiva" - pieteikumā par iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) lēmumu viņu iekļaut "melnajā sarakstā".
Sļiva "melnajā sarakstā" tika iekļauts ar iekšlietu ministra 2012.gada 31.oktobra lēmumu "Par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, un iekļaušanu Šengenas informācijas sistēmā''.
Raidījums "Nekā personīga" vēstīja par Igaunijas Drošības policijas virsnieku Indreku Poderu, kuru turēja aizdomās par darbošanos Krievijas mafijas labā. Kozlovskis toreiz raidījumam apstiprināja, ka sadarbībā ar igauņiem Latvijas drošības dienesti veica izmeklēšanu arī mūsu valstī.
Podera lietā bija vairākas epizodes, kas tika saistītas ar Jūrmalu un liecina par Igaunijas drošībnieka iesaisti noziedzīgi iegūtas naudas dalīšanā. Poders 2011.gada pavasarī un vasarā braucis tikties ar Šestakovu.
Raidījums toreiz vēstīja, ka Šestakovs ir viens no sakarniekiem Krievijā par mafijas karali sauktajam Aslanam Usojanam jeb "Ģedam Hassanam". Jūrmalas tikšanās reizēs klāt bijuši vēl vairāki noziedzīgajā pasaulē zināmi personāži - "Korejec" un Nikolajs Holopovs. Tika pieļauts: ja Igaunijas Drošības policija nebūtu atklājusi iekšējo nodevēju, viņu kolēģis būtu sācis kontrolēt lielāko daļu no kriminālās naudas plūsmām Baltijā.
Poders tika aizturēts pēc apmēram pusgadu ilgas izsekošanas, kuras laikā apstiprinājušās aizdomas, ka ietekmīgais Drošības policijas darbinieks, izmantodams savas amata pilnvaras, dažādi pakalpojis noziedzniekiem, pretim kukuļos saņemdams ļoti iespaidīgas summas.
Pirms pāris gadiem tika pielikts punkts savulaik no Latvijas izraidītā krievu kopienas aktīvista Aleksandra Kazakova sūdzības lietā, kurā viņš no valsts par iekļaušanu tā dēvētajā "melnajā sarakstā" prasīja 20 000 latus, bet no Iekšlietu ministrijas (IeM) – atvainošanos par šo lēmumu.
Kazakovs no Latvijas tika izraidīts 2004.gada rudenī. Viņš izraidīšanas likumību apstrīdēja tiesā, kas sūdzību izskatīja visās tiesu instancēs. Rezultātā 2006.gada 24.februārī toreizējais Augstākās tiesas (AT) Senāts atcēla toreizējā iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara (LPP) pieņemto lēmumu iekļaut Kazakovu melnajā sarakstā.
Senāts uzskatīja, ka, pamatojoties uz cilvēktiesībām, pirms Kazakova iekļaušanas tā dēvētajā melnajā sarakstā bija jāizvērtē viņa dzīves apstākļi Krievijā un tas, vai viņam būs iespējama saikne ar Latviju. Kazakovs ir dzimis Latvijā, un šeit dzīvo arī viņa māte.
Senāta spriedums pilnībā nenozīmēja, ka Kazakovs var apmeklēt Latviju, jo viņam kā Krievijas pilsonim iebraukšanai Latvijā tāpat nepieciešama vīza.
Pēc šī sprieduma Kazakovs iesniedza tiesā vairākas prasības pret dažādām Latvijas iekšlietu iestādēm.
2011.gada 30.jūnijā Administratīvā apgabaltiesa uzdeva IeM publiski atvainoties Kazakovam par viņa iekļaušanu "melnajā sarakstā" jeb to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir liegta.
Ministrija apgabaltiesas spriedumu par publisko atvainošanos kasācijas kārtībā pārsūdzēja, tāpēc lieta nonāca Augstākās tiesas (AT) Senātā, kas 2012.gada 11.maijā apstrīdēto spriedumu atcēla un uzdeva apgabaltiesai izskatīt strīdu no jauna. Apgabaltiesa pieteikumu noraidīja.
2012.gada augustā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) par Latvijai nevēlamām personām pasludināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina bijušo padomnieku un bijušo ziņu aģentūras "Regnum" vadītāju Modestu Koļerovu un "Regnum" galvenā redaktora vietnieku Igoru Pavlovski.
Lēmums tika pieņemts, jo Latvijas kompetentās iestādes sniegušas informāciju par Koļerova un Pavlovska Latvijā slēptā veidā īstenotajām aktivitātēm, kas vērstas pret Latvijas drošības interesēm, tostarp teritoriālo vienotību un valsts ekonomisko drošību.
Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs tolaik sacīja, ka ir pazīstams ar abām minētajām personām, taču ciešāk ar viņiem kontaktējoties ĀM darbinieki, piemēram, diplomātiskos pasākumos Sanktpēterburgas pievārtē. "Nav šaubu, ka Koļerovs ir ar asu prātu un asu mēli, prot būt skarbs un ne vienmēr ir komplimentārs pret Krievijas kaimiņvalstīm," akcentēja SC frakcijas priekšsēdētājs.
Koļerovs un Pavlovskis Rīgā viesojās 2012.gada jūnija sākumā. Viņi abi Latvijas galvaspilsētā prezentēja Koļerova rakstu krājumu "Impērijas pulsēšana". Tolaik Koļerovs un Pavlovskis viesojās arī Līvānos un Daugavpilī, kur tikās ar vietējiem medijiem un Daugavpils domes pārstāvjiem. Raidījums "Nekā personīga" iepriekš pieļāva, ka, iespējams, Krieviju interesēja Latgalē nostiprināt informatīvo platformu pirms pašvaldību vēlēšanām.
Kremlim pietuvinātais polittehonologs Koļerovs Lietuvā, Igaunijā un Gruzijā jau bija iekļauts nevēlamo personu sarakstā. Koļerovu "Obščaja Gazeta" nodēvēja par vienu no 15 labākajiem polittehnologiem Krievijā. Viņš dēvēts par Krievijas interešu ruporu tuvākajās kaimiņvalstīs, tai skaitā Latvijā.
Savulaik Koļerovs bija Krievijas starpreģionālo un kultūras sakaru ar ārzemēm pārvaldes priekšnieks. Ilgus gadus bijis ziņu aģentūras "regnum.ru" īpašnieks un galvenais redaktors, kas Igaunijas bronzas kareivja skandāla laikā asi vērsās pret Igaunijas vēstniecības darbību Maskavā, aicinot Kremli uz bargām sankcijām. Savukārt Abhāzijas un Gruzijas kara laikā tika izvērsta Gruzijas apmelošana.
Koļerovs nav slēpis, ka, viņaprāt, Krievijai bija vairāk jāatbalsta krievu valodas kā valsts valodas referendums Latvijā. Savukārt 2012.gada martā Koļerovs bija izteicis asus komentārus saistībā ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa pausto, ka latviešu leģionāri nav uzskatāmi par noziedzniekiem. Tolaik viņš intervijā "BakuToday" izteicās: "Latvijai ir jāizlemj, vai tas bija Hitlers, kurš iedrošināja latviešus cīņā par neatkarību?'
Laikraksts "Latvijas Avīze" tolaik vēstīja, ka Koļerovs vizītes laikā Rīgā atzinis, ka krievu valodai noteiktos reģionos būtu jāpiešķir reģionālās valodas statuss, kā arī kritizēja pašreizējo Latvijas varas eliti, jo pie varas esot "nacionālkomunisti". Kas attiecas uz krievu skolām Latvijā, Koļerovs atbildēja, ka tās jāatbalsta ar naudu un visiem iespējamiem līdzekļiem.
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs atzina, ka šādus soļus neatbalsta un vēsturnieku darba apšaubīšana neveicina kopīgo apņemšanos pētīt vēsturi. Ja Krievija spertu atbildes soli, attiecības vēstures izzināšanā neveidotos.
Djukovs un Simindejs tika pasludināti par nevēlamām personām, aizliedzot viņiem ieceļot Latvijā. Lēmumu ministrs ir pieņēma, balstoties uz kompetento iestāžu atzinumu par šo abu personu apzinātu nevēlamu rīcību, kas kaitē Latvijas valstij un tās pilsoņiem.
Sabiedriskā fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Djukovs iepriekš viesojās Rīgā un solījās uz Latviju atvest Ārlietu ministrijas asi kritizēto izstādi "Aizvestā bērnība: 1943-1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis". Arī Simindejs ir fonda "Vēsturiskā atmiņa" pētniecības programmu vadītājs un līdzīgi kā Djukovs pazīstams ar izteikumiem, kas vērsti pret Latvijas valsti
Apgabaltiesa 2011.gada 12.augustā atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneses 26.aprīļa lēmumu daļā, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu par Iekšlietu ministrijas 2011.gada 17.janvāra lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Šo lēmumu 10 dienu laikā - līdz 22.augustam - bija iespējams apstrīdēt, Augstākajā tiesā, taču Lužkovs lēmumu par atteikumu tiesā izskatīt viņa sūdzību nepārsūdzēja.
2011.gada februārī Lužkovam tika nosūtīts atteikums izsniegt uzturēšanās atļauju Latvijā.
Tas, ka Lužkovam tiks atteikta uzturēšanās atļauja Latvijā, bija prognozējams jau tad, kad toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V) pieņēma lēmumu par viņa iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu jeb tā dēvētajā "melnajā sarakstā", jo saskaņā ar Imigrācijas likuma 34.panta 1.daļas 7.punktu ārzemniekam uzturēšanās atļauja tiek atteikta, ja viņš ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir liegta.
Lužkovs laikrakstā "Diena" iepriekš publicētā intervijā bija izteicies, ka joprojām nav atteicies no vēlmes iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā.
Intervijā laikrakstam Lužkovs vēlmi iegūt uzturēšanās atļauju tieši Latvijā, nevis kādā citā Eiropas valstī, pamatoja ar to, ka "Latvija ir izdevīgāks variants. Šeit faktiski nav valodas barjeras, man ir saprotama cilvēku mentalitāte, Latvijas ekonomikai nepieciešamas investīcijas. Latvijā īstenot daudzus projektus ir interesantāk nekā Centrāleiropas un Rietumeiropas valstīs".
Pēc Lužkova teiktā, Latvija pati aicinājusi cilvēkus ierasties, saņemt uzturēšanās atļauju, sagādāt investīcijas un palīdzēt Latvijai pacelt ekonomiku. Viņš to uzskatot par gana labu iemeslu, taču uzturēšanās atļauja neesot viņa pašmērķis.
Iegūstot uzturēšanās atļauju Latvijā, Lužkovs pievērstos biznesa projektiem, kas, pēc viņa teiktā, "tik ļoti nepieciešami jūsu valstij". Uzturēšanās atļauja viņam nozīmētu tiesības brīvi veidot biznesu un bez problēmām apmeklēt Latviju, lai izpētītu situāciju, tirgus konjunktūru, intervijā skaidroja Maskavas eksmērs.
Pēc aiziešanas no mēra amata Lužkovs esot kļuvis brīvāks, lai darbotos biznesā, saimniecības lietās, kur viņam esot lielāka pieredze nekā politikā, - pirms ievēlēšanas par Maskavas mēru viņš 28 gadus nostrādājis augstos amatos ķīmiskās rūpniecības nozarē.
Latvijas varas iestāžu lēmumu iekļaut viņu ''melnajā sarakstā'', liedzot iebraukšanu Latvijā, Lužkovs uzskatot par pārpratumu, kurā noteicošais ir politiskais aspekts.
Lužkovs apgalvoja, ka nekad neesot teicis neko sliktu par Latviju. "Jā, es izteicos bargi, bet tas bija par krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokli. Vai tad man nav tiesību paust savu viedokli? Daudziem tas nepatika. Kā pilsētas mēram man bija jāpauž ne tik daudz savs, cik sabiedrības viedoklis," skaidroja eksmērs.
Atbildot uz jautājumu, vai uzturēšanās atļaujas atteikums varētu būt saistīts ar Latvijas valdības vēlmi uzlabot attiecības ar Krieviju un neprovocēt Kremli, Lužkovs uzsvēra, ka "Latvijai pienācis laiks atteikties no izdabāšanas citiem. Latvija ir neatkarīga valsts. Ja kāds teiktu, ka Latvijas varas iestādes šo lēmumu pieņēmušas pēc Krievijas varas iestāžu ieteikuma, tas būtu skandāls".
Telekompānijas "TV3" raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Lužkovs esot kļuvis par baņķieri un ieguldījis naudu "Rietumu bankas" kapitālā.
Pirms vairākiem gadiem no Latvijas tika izraidīti uzņēmēja Bislana Adulmuslimova sievas Rozas Džamaldajevas brālis Timurs Džamaldajevs un viņas māsas vīrs Sergejs Novožilovs.
Džamaldajevs un Novožilovs bija apsūdzēti krimināllietā par kautiņu viesnīcas "Latgale" restorānā Rēzeknē. Pirmās instance tiesa Džamaldajevam piemēroja naudas sodu 15 minimālo mēnešalgu jeb 3000 latu apmērā, bet Novožilovu atzina par nevainīgu un attaisnoja.
2007.gada 20.oktobra vakarā viesnīcas restorāna-bāra telpās izcēlās kautiņš, kurā cieta vairāki cilvēki un kura aculiecinieki bija arī toreizējais Abdulmuslimova ģimenei piederošā SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks un toreizējais Saeimas deputāts svarcēlājs Viktors Ščerbatihs (ZZS). Aculiecinieki stāstīja, ka Ščerbatihs un Piteronoks tovakar restorānā atpūtušies kopā ar vairākiem Kaukāza izcelsmes vīriešiem, kuri vēlāk piedalījušies kautiņā, pat izmantojot izvelkamus stekus.
Uzreiz pēc incidenta Ščerbatihs, Piteronoks un Kaukāza izcelsmes vīrieši pametuši restorānu. Ārā pie restorāna ieejas izraisījies vēl viens konflikts, kurā cietis civilā ģērbies policists. Pēc notikušā kompānija ar vairākām automašīnām notikuma vietu pametusi. Vienai no apvidus automašīnām bijusi valsts numura zīme "ROZA".
Portāls "Delfi" vēstīja, ka SAB 2012.gada augusta sākumā Džamaldajevu un Novožilovu atzina par Latvijai nevēlamām personām, bet Iekšlietu ministrijā (IeM) uz šī atzinuma pamata pieņemts lēmums viņus izraidīt no valsts un liegt ieceļot Šengenas zonā.