'Snapchat', 'Youtube' un prasme saskatīt viltus ziņas – kāda ir jauniešu medijpratība Latvijā  (65)

Pētījuma rezultātu analīze liecina, ka pusaudžiem ir izpratne par to, kas ir viltus ziņas, un daļa prot paskaidrot, kāpēc tādas tiek izplatītas. Tomēr vairums norādījuši, ka skolā par jautājumiem, kas saistīti ar viltus ziņām, nemāca un ka izpratni par to, kā atpazīt viltus ziņas, lielākoties guvuši paši savā pieredzē. Vienlaikus tiek atzīts, ka skolā būtu nepieciešams par viltus ziņām mācīt.

Pašnovērtējums atšķirīgs

Izvērtējot pētījuma rezultātus saistībā ar pašvērtējumu dažādām prasmēm internetā, redzams, ka ievērojami augstākās domās par savām prasmēm ir vecākā respondentu grupa (13–16 gadi). Visvairāk vērtējums atšķiras parametros, kas saistīti ar digitālajām prasmēm, kuras nepieciešamas, lietojot sociālos portālus: privātuma nosacījumu maiņu, prasmēm sociālajos portālos bloķēt ziņojumus no cilvēkiem, ar kuriem bērni nevēlas sazināties, kā arī prasmēm kontrolēt, kuri cilvēki var redzēt to informāciju, kuru bērni izvieto internetā.

Pētījuma aptaujā jauniešiem tika uzdots jautājums par to, vai viņi prot salīdzināt dažādas interneta vietnes un mājaslapas, lai saprastu vai informācija tajās ir patiesa. Tikai puse no bērniem vecumā no 9 līdz 12 gadiem (50%) atzina, ka viņi to prot. Savukārt 24% no šīs vecuma grupas respondentiem norādījuši, ka nezina, vai to prot, un vēl 23% atzinuši, ka to neprot. Pusaudžu sniegtās atbildes uz šo jautājumu būtiski atšķiras – 80% no visiem bērniem atzīmējuši, ka viņi prot salīdzināt dažādas interneta vietnes un mājaslapas, lai saprastu, vai informācija tajās ir patiesa.

Tāpat kvantitatīvā pētījuma rezultātu analīze liecina par intensīvu bērnu un pusaudžu interneta lietojumu, izmantojot viedtālruņus. Apkopojot respondentu atbildes, pētījumā secināts, ka viedtālrunis pieder gandrīz visiem jauniešiem - 92%, un internets tajā tiek lietots intensīvi – 88% aptaujāto pusaudžu vecumā no 13 līdz 16 gadiem un 66% bērnu vecumā no 9 līdz 12 gadiem minējuši, ka internetu viedtālruņos izmanto katru dienu, tas tiek lietots dažādās vietās – gan savās mājās, gan ārpus tām.

Vairākums aptaujāto atzinuši, ka viedtālrunis ir visbiežāk izmantotā ierīce ziņu sūtīšanai dažādās saziņas platformās (77%), sociālo portālu apmeklēšanai (70%), lai klausītos (68%) un lejupielādētu mūziku (61%), apstrādātu un izvietotu fotoattēlus internetā (60%), skatītos video internetā (56%).

Ziņas lasa

Jaunieši tika lūgti atbildēt uz jautājumu par to, kur parasti internetā viņi iegūst informāciju par jaunākajām ziņām Latvijā. Vairāk kā puse no visiem respondentiem (53%) atzīmēja, ka šo informāciju iegūst ziņu portālos un gandrīz ceturtā daļa (22%), ka sociālajos portālos.

Kvantitatīvās aptaujas ietvaros tika uzdots arī atklātais jautājums "Kādus interneta ziņu portālus tu parasti izmanto, lai uzzinātu jaunākās ziņas par notikumiem Latvijā?". Vairāk nekā trešā daļa aptaujātajiem, 35%, no visiem aptaujas dalībniekiem norādījuši, ka, lai uzzinātu jaunākās ziņas par notikumiem Latvijā, parasti tiek izmantots portāls "Delfi".

'Facebook' – domāts vecākajai paaudzei

Kvalitatīvā pētījuma rezultāti apstiprina to, ka, lai arī visi intervētie respondenti pazīst "Facebook" un tā piedāvātās iespējas, kā arī lielākoties visiem tur ir reģistrēti profili, tomēr gandrīz neviens no intervētajiem bērniem vai pusaudžiem nav aktīvs un regulārs tā lietotājs.

Bieži kā argumentācija tiek minēta citu, interesantāku sociālo portālu pieejamība, parasti kā alternatīvas norādot "Instagram" un "Snapchat". Vairākās atbildēs tiek uzsvērts, ka "Facebook" vairāk piemērots vecākai paaudzei.

Aicina pievērsties izglītības procesam

Pētījumu īstenoja LU Sociālo zinātņu fakultātes UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedra. Katedras vadītāja un vadošā pētniece Guna Spurava saka: "Mūsu uzdevums bija kaut nedaudz izgaismot realitāti, kādā dzīvo jaunā paaudze, izprast, kā veidojas bērnu un pusaudžu attiecības ar medijiem, internetu. Uzdevums bija kliedēt miglu, kas klāj digitālo pikseļu plaisu paaudžu starpā. Lai var sākt apjaust, kas notiek otrajā krastā."

Guna Spurava, komentējot pētījuma rezultātus, uzsver: "Šāda situācija liek domāt par nepieciešamību pārskatīt un papildināt izglītības saturu saistībā ar medijpratības apguvi dažāda līmeņa izglītības iestādēs. Ņemot vērā Latvijas mediju vides specifiku un globālos procesus interneta mediju attīstībā, jo īpaši svarīgi veicināt dažādu skolas vecuma bērnu izpratni par tradicionālo un digitālo mediju darbības pamatprincipiem, finansēšanas avotiem un reklāmas ietekmi mediju darbā. Šādi pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka izglītības procesā nekavējoties nepieciešams vērst uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar drošību internetā".

Kvantitatīvajā metodoloģijā balstītais pētījuma posms tika realizēts no 2017. gada 6. novembra līdz 24. novembrim. Kvantitatīvā aptauja tika veikta izglītības iestādēs Latvijā, izmantojot anketēšanas metodi. Pētījuma ietvaros tika anketēti bērni un pusaudži vecumā no 9 līdz 16 gadiem. Pētījuma rezultāti analizēti, izmantojot 1203 jauniešu sniegtās atbildes. Izglītības iestādes, kuru audzēkņu atbildes izmantotas pētījumā, tika izvēlētas realizējot nejaušās izlases metodi, kā datu bāzi lietojot IZM interneta vietnē pieejamo izglītības iestāžu sarakstu.

Savukārt kvalitatīvajā metodoloģijā balstītais pētījuma posms tika realizēts laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 3.novembrim, veicot padziļinātās intervijas ar 16 bērniem un pusaudžiem vecumā no 9 līdz 16 gadiem.

Respondenti dalībai pētījumā tika izvēlēti, izmantojot mērķtiecīgo izlasi pēc šādām pazīmēm: vecums, dzimums un dzīvesvietas tips. Izlase tika veidota tā, lai tiktu pārstāvēti dažādu vecumu un abu dzimumu jauniešiem, kuru dzīvesvietas ir Rīgā, citās pilsētās un lauku reģionos. Padziļinātās intervijas notika latviešu valodā, un intervijas garums bija
vidēji viena stunda.