Pēc naktī uz sestdienu notikušā militārā apvērsuma mēģinājuma Turcijā svarīgākais jautājums ir, vai prezidents Režeps Tajips Erdogans nostiprinās savu varu, vai arī nemieri valstī ieilgs, sestdien Latvijas Radio sacīja politoloģe Iveta Kažoka.
Kažoka sacīja, ka šobrīd ir nedaudz par agru, lai droši zinātu, kurš un kādu motīvu dēļ Turcijas armijā nolēma, ka šāds apvērsums varētu būt reāls.
Ja Erdogans paliks valsts vadībā, tad ar to viņš būs nostiprinājis savu varu un leģitimitāti cilvēku acīs. Viņam būs vieglāk kontrolēt robežas. Tas, kas patlaban nav zināms, ir, vai apvērsuma mēģinājums neprovocēs jaunus konfliktus, sacīja Kažoka.
Kažoka izteicās, ka pilsoņu karš Turcijā varētu būt katastrofāls Eiropai, tāpēc Eiropas valstis labāk redz autoritāru līderi Turcijas vadībā, nevis samierinās ar haosu valstī.
Parasti šādi militārie apvērsumi, ko īsteno armija vismaz Turcijā, ir, lai pretotos reliģijas ienākšanai varā, lai sargātu demokrātiskās tiesības un vērtības. Kažoka atzīmēja, ka Turcija ir tāds "nestandarta gadījums", kur armija sevi pēdējos gados uzskatījusi par demokrātijas un sekulārisma balstu. Pagaidām gan nav skaidrs, vai tā tas ir bijis šajā gadījumā, jo mēs nezinām, cik liels armijas īpatsvars bijis apvērsuma īstenotāju pusē, sacīja Kažoka.
Viņas skatījumā, Eiropas valstu valdības ir ieņēmušas pozīciju, ko pašas raksturo kā pragmatisku principiālismu, proti, pat ja demokrātija līdz galam nefunkcionē, kā tas ir Turcijā, kur Erdogans ir pamatīgi apspiedis pulcēšanās brīvību un komunikācijas brīvību, piemēram, sociālajos tīklos, taču tas, ka demokrātijas pazīmes Turcijā, ir, Rietumu skatījumā ir pietiekami, lai Rietumvalstis "pievērtu acis" uz demokrātijas pamatprincipiem neatbilstošām norisēm Turcijā.
Politoloģe atzina, ka Turcijā pastāv dažādi viedokļi, vai to, kas notiek valstī, var saukt par demokrātisku režīmu. Daļa Turcijas armijas uzskatīja, ka islāms pārāk radikāli ienāk Turcijas ikdienā un politikā, un, visticamāk, tāpēc īstenoja šādu apvērsumu. Tomēr, ir ļoti labi jāsaprot vietējais konteksts, lai varētu saprast, kam šajā konfliktā ir lielāka taisnība, sacīja Kažoka.
Sliktākais, kas varēja notikt naktī uz sestdienu, ir pilsoņu karš, jo vara nav ne Erdogana, ne nemiernieku rokās. Šādā gadījumā potenciāli situācija būtu dramatiskāka, un tad Eiropa sagaidītu daudz lielākus bēgļu plūdus.
Ja Erdogans noturēs savu varu, tad Turcija pēc apvērsuma mēģinājuma, salīdzinot ar to, kā tas bija iepriekš, būs stabilāka, jo prezidents būs nostiprinājis savas pozīcijas.
Jau vēstīts, ka piektdienas vakarā apvērsuma organizētāji - grupa Turcijas armijas, paziņoja, ka Turcijas armija pārņēmusi varu valstī. Paziņojumā tika norādīts, ka šāds solis sperts, "lai nodrošinātu un atjaunotu konstitucionālo kārtību, demokrātiju, cilvēktiesības un brīvības un ļautu valstī valdīt likuma varai, lai atjaunotu izjaukto kārtību".
Sestdienas rītā Turcijas izlūkdienests MIT paziņoja, ka militārā apvērsuma mēģinājums valstī ir "atvairīts" un situācija atgriežas normālajās sliedēs.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans sestdienas rītā ielidoja Stambulā, kur viņu sagaidīja simtiem atbalstītāju. "Militārā apvērsuma mēģinājuma organizētāji Turcijā samaksās ļoti augstu cenu," lidostā paziņoja Erdogans, kuram tā bija pirmā parādīšanās sabiedrībā kopš armijas paziņojuma par varas sagrābšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
