Pēc vairāk nekā stundu garām debatēm sociāldemokrātu partijas dome vienkārši atlika jautājumu par partijas līdera Jura Bojāra izstrādāto Satversmes projektu, norādot, ka ne visi ar to ir iepazinušies un to apspriest varētu nākamajā domes sēdē. Domniekiem bija izdalīti Satversmes grozījumi līdz 7. nodaļai. Bojāram bija pilnīgāks projekts.
Debatēs par Satversmes grozījumiem aktīvi iesaistījās Bojāra oponents Imants Burvis, kurš domniekiem pat iesniedza rakstisku aicinājumu uzmanīgi izvērtēt Bojāra izstrādātās Satversmes projektu, jo tas apdraudot demokrātijas nosacījumus. Burvis norādīja, ka Satversmes labojumos paredzēts paplašināt prezidenta pilnvaras tik lielā mērā, ka tas apdraudēs demokrātiju.

Burvis arī aicināja negrozīt esošo Satversmi. Savukārt Bojārs aktīvi aizstāvēja izstrādātos labojumus, skaidrojot šo nepieciešamību ar starptautiskām normām un to, ka viņš jaunajā Satversmes variantā iestrādā Eiropas pamattiesību un sociālo hartu. Bojārs sola līdz nākamajam partijas kongresam pabeigt darbu pie labojumiem un izdot jauno Satversmes variantu atsevišķā brošūrā. Pēc projekta izskatīšanas kongresā viņš gatavojas rīkot starptautisku konferenci, pieaicinot ekspertu projektu izvērtēšanai, kā arī iesaistot diskusijā sabiedrību.

Bojārs domniekiem stāstīja, ka nav iepazinies ar Burvja vēstuli, tāpēc to nekomentēs. Pēc Burvja rakstītā, "Bojāra teorētiskais garadarbs" paredz pārveidot Latviju par prezidentālu republiku, ar stingru prezidenta varu. Burvis arī norāda, ka pašlaik "daudzi kā prezidenti redz tikai Vairu Vīķi - Freibergu" un nepieļauj domu, ka viņa ļaunprātīgi izmantos varu. "Bet Satversme ir dokuments, kas nav rakstīts vienam prezidentam," raksta Burvis. Burvis arī apšaubīja Valsts padomes lietderību, jo daļu tās amatpersonu ieceltu prezidents un padomei būtu tikai rekomendējošas tiesības.

Bojārs savukārt oponēja, ka prezidenti nemainās tik bieži. Piemēram, Satversmes tiesas vai Augstākās tiesas priekšsēdētāji jau būs iecelti un darbosies padomē, neatkarīgi no prezidenta maiņas.

Bojārs, prezentējot domniekiem Satversmes labojumu projektu, stāstīja, ka viņa vadītajai darba grupai vēl jāizstrādā aptuveni 20 lappuses, kurās, izņemot pašvaldību nodaļu, būs mazāk svarīgas daļas. Darbu Bojārs cer pabeigt līdz gada beigām, labotajā Satversmē būšot 13 pašreizējo 8 nodaļu vietā.

Pēc domes sēdes Bojārs žurnālistiem stāstīja, ka darba grupa saņēma arī priekšlikumu Satversmē noteikt finansējumu valsts radio un televīzijai, bet projektā tas vēl neesot iestrādāts. Toties pants par tiesībām uz "labu valsts pārvaldi" esot jau iestrādāts, un tas iegūts no Eiropas pamattiesību hartas. Bojārs arī esot stipri papildinājis nodaļu par darbinieku tiesībām, piemēram, paredzētas tiesības uz bezmaksas informāciju par brīvajām darba vietām, kā arī sievietes darbinieces tiesību ievērošanu kā sievietes un mātes tiesības.

Bojārs pēc domes sēdes žurnālistiem skaidroja, ka ideālas konstitūcijas nav, tādēļ no dažādām konstitūcijām un starptautiskajām normām izstrādāts labākais variants. Satversmes labojumi rakstīti maksimāli vienkāršā valodā, lai to varētu "mācīt skolēniem".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!