Šodienas cerība ir tie, kuri atceras baisos pagātnes notikumus, piedaloties Ebreju genocīda upuru piemiņas pasākumā Gogoļa ielā, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Valsts prezidents atzīmēja, ka neviens skaitlis nevar izteikt to, ko Latvijas valsts un sabiedrība zaudēja līdz ar ebreju kopienas lielākās daļas iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā. 20.gadsimts Latvijas vēsturē ir atstājis vairākas dziļas rētas. Viena no tām ir 4.jūlijs - datums, kurā 1941.gadā pirmie upuri gāja bojā nodedzinātajā sinagogā, iezīmējot ceļu uz masu slepkavībām Biķernieku un Rumbulas mežos, norādīja Vējonis.
"Šodien Latvija noliec galvu holokausta upuru priekšā. Mēs atskatāmies sāpīgajā pagātnē, lai paturētu to prātā, veidojot mūsu kopīgo nākotni," uzsvēra Vējonis. "Diemžēl arī šodien divdesmitā gadsimta rēgi nekur nav izgaisuši. Konflikti un karadarbība norisinās gan tuvos, gan tālos reģionos. Sabiedrībā un publiskā telpā augsni rod ksenofobija, naids un neiecietība pret visu citādo. Šodienas cerība ir tie, kas atceras baisos pagātnes notikumus," atzina Valsts prezidents.
Latvijā 4.jūlijs ir noteikts par Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, jo šajā dienā 1941.gadā pēc nacistu rīkojuma tika nodedzinātas gandrīz visas Rīgas sinagogas, lielākoties kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Piemiņas brīdis notiek vietā, kur atradās Lielā horālā sinagoga, bet 1990.gadu sākumā izveidots memoriāls - simboliskas sinagogas sienas ar izrakumos atrastajiem oriģinālā dekora fragmentiem.
Nacistiskās okupācijas laikā 1941.-1945.gadā Latvijā tika nogalināti vairāk par 70 000 vietējo ebreju un ap 20 000 šeit deportēto ebreju no citām Eiropas valstīm.
