Zinātnes nozarē turpinās stagnācija, neļaujot droši plānot nozares nākotni, trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.
Viņš pauda neizpratni par valdības otrdien pieņemto lēmumu zinātnei nepiešķirt prasīto papildus naudu - 5,5 miljonus latu, kas bija lūgti "absolūti minimālām" nepieciešamībām, lai zinātniskās institūcijas varētu finansēt savas saistības un pieaugumu komunālajos maksājumos.
"Zinātnē turpinās stagnācija, neļaujot plānot nākotni," pauda Spārītis, kurš arī veltīja kritiku izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, saruna ar kuru pirms pāris mēnešiem radījusi cerības par nozares pārstāvniecību, taču nu redzams, ka ministrija nespēj nodrošināt zinātnes interešu pārstāvniecību valsts līmenī.
Likums paredz, ka zinātnei finansējums ik gadu pieaug par noteiktu procentu, taču finansējuma pieaugums zinātnei nav jau kopš 2009.gada. Patlaban zinātnes nozares finansējums no valsts budžeta ir mazāks pat par 50 līdz 60% mazāks kā 2008.gadā.
"Par izdzīvošanu šeit nevar būt runa, tad kādu mēs varam gaidīt ekonomisko izrāvienu, ja zinātniskā produkta radīšana vienkārši nav iespējama. (..) Valdībai, acīmredzot, pietrūkst izpratne par zinātnes nozares nākotnes iecerēm," sašutumu pauda LZA prezidents.
IZM uz otrdienas valdības sēdi bija izstrādājusi priekšlikumus zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai, lai nodrošinātu bāzes finansējuma zinātnei pakāpenisku pieaugumu. Ministrija piedāvāja četrus attīstības scenārijus.
Zinātnisko institūciju reģistrā patlaban ir reģistrētas 128 zinātniskās institūcijas, no kurām valsts finansējumu šogad saņem 41 valsts zinātniskā institūcija.