Kā stāstīja Nulle, kurš naktī bijis Mazsalacā un apskatījis notikuma vietu, esot mazticama versija, ka nokritusi kāda, piemēram, lidmašīnas atlūza. "Tā tas noteikti nebūs, jo vizuāli izskatās pēc iežiem, kas mazliet sakusuši, bija jūtama arī sēra smaka. Viennozīmīgi sliecos domāt, ka tas ir dabīgas izcelsmes un ir meteorīts," sacīja Nulle.

Pēc Nulles teiktā, bedres diametrs esot aptuveni deviņi metri, dziļākā vieta – 3 metri. Ap bedri ir arī izsists aptuveni 2 metrus augsts, stāvs valnis.

Nulle stāstīja, ka vietu, kur nokritis meteorīts, jau pārbaudījuši atbildīgie dienesti. Radiācija nav konstatēta, arī nekāds ķīmisks piesārņojums nav novērots. Tiesa, vieta tiekot apsargāta un, kamēr zinātnieki nepabeigs darbu, tur būs liegta piekļuve. Jau patlaban tiekot veidot zinātnieku grupa, kurā būs pārstāvji no Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Dabas muzeja un Latvijas Universitātes Ģeoloģijas fakultātes.

Nulle atzina, ka šis ir unikāls gadījums, viņš sava mūža laikā neesot piedzīvojis, ka Latvijas teritorijā nokrīt šāds objekts. Tiesa, pasaulē tā esot ikdiena.

LVĢMA informē gan, ka meteorīta izraisītā trieciena rezultātā zemes virspusē izveidojusies nedaudz ovālas formas bedre, aptuveni 8,5-9 metrus diametrā un trīs metrus dziļa. Ap bedri trieciena rezultātā izmestā grunts (augsne un cilmieži) veido aptuveni vienu metru augstu un divus metrus platu valni.

Bedres sienas ir samērā stāvas visā perimetrā, kas liecina par patiesi lielu triecienu. Bedres dziļākā vieta ir aptuveni vienu metru diametrā, tās pamatni veido tumši pelēkas un melnas krāsas nogulumi, kā arī kušanas satecējumu formas (te, iespējams, degušas vēl atmosfērā nesadegušās meteorīta paliekas un apkārt esošie ieži).

"Spriežot, pēc centrālās daļas nelielās nobīdes no centra var secināt, ka meteorīta krišanas leņķis ir bijis ļoti neliels – praktiski vertikāls," ziņo Uldis Nulle. "Turklāt pat vairāk kā sešas stundas pēc meteorīta ietriekšanās zemē gaisā bedres tuvumā bija labi jūtama sēra smaka."

Meteorīts ietriecies smilšmāla morēna mālsmiltīs, kas ir blīvas, ar ievērojamu līdz 20 -40% oļu un laukakmeņu piejaukumu. Tieši pateicoties blīvajam materiālam, ir izveidojies tik izteikts krāteris.