Tiesa secināja, ka Rīgas dome bija tiesīga pieņemt atļaujas atceļošos lēmumus, norādot, ka spēļu zāļu atrašanās Rīgas vēsturiskajā centrā degradē tā labvēlīgo vidi un kultūrvēsturisko vērtību, tādējādi tas arī aizskar valsts un Rīgas pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Tiesa norādījusi, ka Rīgas vēsturiskais centrs ir ekonomiski un sociāli visaktīvākā Rīgas pilsētas teritorijas daļa, tomēr vēsturiski tas nav attīstījies kā azartspēļu centrs Rīgā.

Tiesa piekritusi, ka privātpersonu uzņēmējdarbības veicināšana ekonomiski un sociāli visaktīvākajā Rīgas pilsētas teritorijā nenoliedzami ir valsts un pašvaldības interese. Tomēr konkrētajā gadījumā tiesa, ņemot vērā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas īpašo raksturu un kultūrvēsturisko vērtību kopsakarā ar sabiedrības interesi, atļaujas anulēšanu atzina par samērīgu.

Jautājums par administratīvā akta darbības apturēšanu tika vērtēts, pamatojoties uz tiem pierādījumiem, kurus objektīvi šajā laikā bija iespējams iegūt, tāpēc pieļaujams, ka, izskatot lietu pēc būtības, tiesas spriedumā iekļautā motivācija var atšķirties.

Lēmumus var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no lēmumu pieņemšanas dienas.

Kā ziņots, Rīgas dome 18.oktobrī atbalstīja vēl 33 spēļu zāļu slēgšanu, līdz ar to kopumā paredzot turpmāko piecu gadu laikā Rīgā likvidēt 42 spēļu zāles.

Likvidētas tiks tās spēļu zāles, kuras atrodas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā, kā arī jauktas apbūves teritorijā. Aizliegumi neattiecas uz četru un piecu zvaigžņu viesnīcām, kā arī publiskās apbūves teritorijām.

Pēc tam, kad pašvaldība pieņem lēmumu par vietas izmantošanas aizliegumu konkrētai spēļu zālei, komersantam, atbilstoši likumam, ir atvēlēti vēl pieci gadi, lai biznesu šajā vietā aizvērtu.