Foto: LETA

Deputāts Veiko Spolītis (V) lūdz Valsts prezidentu Andri Bērziņu neizsludināt ceturtdien pieņemtos grozījumus Izglītības likumā.

Vēstulē prezidentam Spolītis pauž neapmierinātību ar deputātes Jūlijas Stepaņenko (S) izstrādāto priekšlikumu, kas paredz, "ka vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs par mācību līdzekļiem, metodēm, materiāliem, informāciju lemj vecāki skolas padomē, kas faktiski ļauj īstenot Latvijas Republikas Satversmei pretēju politiku".

Spolītis lūdz Bērziņam pirms lēmuma pieņemšanas lūgt šīs normas saturisko ekspertīzi pedagoģijas zinātnes lietpratējiem no universitātēm, kā arī lūgt atzinumu lietpratējiem Izglītības kvalitātes valsts dienestā.

Spolītis uzsver, ka likums ir pretrunā ar Satversmē ietverto cenzūras aizliegumu. "Lai arī Satversmes priekšvārds nostiprina kristīgās vērtības, jāuzsver, ka Saeimas debates atspoguļoja Satversmes 99.panta pārkāpšanu, dodot priekšroku vienas reliģijas vienai konfesijai, iespējams, pat netradicionālai konfesijai vai tradicionālas konfesijas fundamentālisma sektai," pauda deputāts.

Deputāts pauž viedokli, ka pieņemtais likums grauj izglītības sistēmas vienotību, turklāt iesaista administratīvu aktu izdošanā skolas padomes locekļus - vecākus un bērnus, kas izlemtu pedagoģiskās zinātnes lietpratēju vietā pedagoģijas metodes, kā arī "saskaldītu Latvijas izglītību tik sistēmās, cik ir iestāžu".

Kā ziņots, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.

Tāpat izglītības iestādēm, izņemot augstskolas, būs jāaizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Ministru kabinetam būs jānosaka šīs sistēmas kārtība un izvērtēšanas kritēriji.

Likumā arī noteikts, ka valdībai būs jānosaka tikumiskās audzināšanas vadlīnijas.

Tāpat noteikts, ka Izglītības iestādes padome lemj par mācību un audzināšanas procesā izmantojamo metožu un informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu, atbilstību šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī tikumiskās audzināšanas vadlīnijām.

Tādējādi tika atbalstīta daļa no deputātes Jūlijas Stepaņenko (S) iesniegtajiem priekšlikumiem.

Kā ziņots, Stepaņenko iepriekš piedāvāja Izglītības likumā iekļaut pantu "Izglītība un tikumība", kurā tiktu noteikts, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kura atbilst Satversmes 110.pantā ietvertajām aizsargātajām un atbalstāmajām vērtībām, kā arī būtu paredzēts, ka mācību līdzekļu un citu materiālu, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko, estētisko, intelektuālo vai fizisko attīstību, izmantošana un izplatīšana izglītības iestādēs ir aizliegta.

Attiecīgie priekšlikumi todien sabiedrībā izraisīja plašas diskusijas, izskanot arī kritikai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!