Bijušais Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Ansis Spridzāns raidījumā "Panorāma" atklāja, ka Latvijai būtu labāk "turpināt kaulēties", nekā parakstīt līgumu šā brīža formulējumā.
"Šobrīd mēs nevaram konkrēti komentēt punktus, bet no iepriekšējās pieredzes varu teikt, ka viennozīmīgi varēja panākt labākus noteikumus. Latvijai būtu labāk turpināt kaulēties nekā parakstīt tādu līgumu, kāds ir tagad," sacīja Spridzāns.
Jautāts, vai 74 miljoni eiro ir tirgum atbilstoša cena par banku, Spridzāns sacīja, ka to ir grūti vērtēt, jo tas esot atkarīgs no bankas rezultātiem. Bijušais PA vadītājs norādīja, ka augšējā robeža iespējama lielāka par 74 miljoniem, taču iespējama arī mazāka, tāpēc, turpinot sarunas, viņaprāt, varētu precīzāk atrunāt piedāvājuma diapazonu. Tāpat viņš atzina, ka šobrīd banka strādā ar "ļoti labiem darba rezultātiem, un nav šaubu, ka tā būs arī turpmāk".
Viņš piebilda, ka pie līguma nosacījumiem cena nav vienīgā, kas ir iestrādāta līgumā, un pastāv arī citi riski, par kuriem "vajadzētu turpināt diskutēt un ko bijis iespējams mainīt".
Nākamos investorus Spridzāns nosauca par "riska kapitālistiem". "Tas, kas ir zināms un līdz šim komunicēts, ka tie pārsvarā ir riska kapitālisti. To pamatformula ir nepalikt ilgi, viņi iegulda, nopelna naudu un virzās tālāk."
Spridzāns norādīja, ka atkāpies, jo uzskatīja, ka ir vēl divi mēneši, ko varēja diskutēt un panākt labākus noteikumus. "Privatizācijas aģentūrā esam centušies būt nepolitiski. Es nebiju piesaistīts nevienai politiskajai partijai. Mūsu galvenais uzdevums bija censties sasniegt pēc iespējas labākus noteikumus. Privāts pircējs uz šādiem noteikumiem neparakstītos. Man arī personīgi jāpieņem lēmums, vai tie ir stratēģiski solījumi, vai nav pretrunā rūpīga saimnieka principiem, un kas jāņem vērā pēc likumiem."
Ministru prezidente Laimdota Straujuma Spridzāna atkāpšanos nosauca par "neprofesionālu un bezatbildīgu".
"Spridzāna kungs strādāja uz šo konkrēto darījumu. Parakstot līgumu, ir zināma atbildība. Ja ne paši tagad parakstīsim, tad to izdarīs Eiropas Komisija. Pat ja tagad kāds ir nolēmis, ka neliks šo parakstu. Vienmēr ir jāuzņemas atbildība. Jautājums, kas būs tālāk," vaicā Straujuma.
Žurnāliste Agnese Margēviča "Panorāmai" sacīja, ka līdz galam nav atklāta ministres atkāpšanās iebildes.
"Pirmkārt, Spridzāns jau otrdien informēja par savu pozīciju, ka, viņaprāt, vēl ir laiks runāt par izdevīgākiem pārdošanas nosacījumiem, un šie divi mēneši vēl ir. Vēl ir laiks, lai valstij sarunātu vēl izdevīgākus nosacījumus. Otrkārt, valdības vadītājai un ekonomikas ministram noteikti nevar būt nezināms fakts, ka vienreiz aģentūra jau nobremzēja lēmumu par "Citadeles" pārdošanu vēl pirms nedēļas, jo tā nesagatavoja ziņojumu, kur bija jāatbild uz Valsts Kontroles (VK) kritiku. VK ieteica neparakstīt līgumu šajā stadijā. Šobrīd tas izskatās pēc politiķu dusmām par ierēdņiem, kas nav piekrituši uzņemties atbildību par līguma parakstīšanu," sacīja Margēviča.
Jau vēstīts, ka trešdien atlūgumu iesniedzis Privatizācijas aģentūras vadītājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lauskis.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atklāja, ka jaunu, rīcībspējīgu valdi nav izdevies atrast, tāpēc līgumu par valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošanu piektdien, 31.oktobrī, parakstīt nevarēs.
Savukārt potenciālie bankas "Citadele" valstij piederošo akciju pircēji "Ripplewood Advisors" ir apstiprinājuši, ka izprot - līguma parakstīšanas atlikšana ir tikai tehniskas dabas jautājums.
