Lemjot par atbildi uz Francijas aicinājumu pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sniegt atbalstu militārajām operācijām ārvalstīs, Latvijai priekšā nebūs vienkārša izvēle, otrdien vakarā LNT raidījumam "Ziņām" telefonintervijā vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Viņš atgādināja Latvijas pieredzi Irākā un Afganistānā un aicināja ņemt vērā, ka Sīrijā ir reāla karadarbība, turklāt pastāv risks, ka būsim ievainojamāki arī terora aktu kontekstā.
"Principā var rasties zināma dilemma priekš Latvijas. Jo Francijā lielākais vairākums sabiedrības ir par to, ka uz Sīriju jāsūta sauszemes karaspēks, un ir apziņa par to, ka ar gaisa triecieniem vien ISIS ["Daesh"] iznīcināt nebūs iespējams. Noteikti tiks lūgta palīdzība iesaistīties gaisa triecienos un nevar izslēgt, ka Francija lūgs sauszemes operācijās iesaistīties arī Eiropas valstu armiju, tai skaitā Latviju," vērtēja Sprūds.
Viņš atzina, ka palīdzība ES līguma 42-7.panta ietvaros ir stiepts jēdziens un automātiski nav jāpieņem, ka tā būs militāra palīdzība. Tomēr rodas arī jautājums par solidaritāti kopumā.
Latvijai, viņaprāt, jādomā, kad sakām "nē" un kad "jā". Ja sakām "nē" šajā gadījumā, bet pārējās valstis saka "jā", tad būtu riski nākotnē, kad Latvija prasītu atbalstu.
Pēc Sprūda domām, notiek arī spēle citā līmenī - Francija netiešā veidā paziņojusi, ka tad, ja neiedarbina smagos resurus, tad vismaz iedarbina tos, kas attiecas uz fiskālās disciplīnas neievērošanu. Proti, tā var vairāk tērēt fiansiālos resursus drošības jautājumam, miltāriem izdevumiem.
Kā vērtēja Sprūds, NATO 5. panta iedarbināšana nebūtu adekvāta, jo teorētiski var nonākt pie situācijas, ka pēc katra terora akta nāktos runāt par 5. panta iedarbināšanu. Turklāt Parīzei būtu jāparāda, ka tā prasa palīdzību no Vašingtonas, un tas nav populāri Francijā.
Eiropas struktūrās atbilstošāka būtu solidaritātes klauzula, bet tas prasītu iesaistīt Eiropas institūcijas. Tāpēc izvēle krita par labu aizsardzības klauzulai, kas vairāk ir starpvaldību klauzula, kur Francija var vairāk īstenot savas intereses.
Kā ziņots, Francija otrdien lūgusi pārējās ES dalībvalstis sniegt atbalstu tās militārajām operācijām ārvalstīs un palīdzēt tās cīņā ar "Daesh" Sīrijā un Irākā. Francija atsaucās uz ES līguma 42-7. pantu, kurš paredz dalībvalstu solidaritāti ārēja uzbrukuma gadījumā.
Šī ir pirmā reize, kad kāda no ES dalībvalstīm pieprasījusi iedarbināt ES līguma 42-7.pantu, kurš tiek pielīdzināts slavenajam NATO līguma 5 .pantam.
ES dalībvalstu aizsardzības ministri vienbalsīgi atbalstīja Francijas lūgumu pēc palīdzības militārās misijās pēc Parīzes teroraktiem.
ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni preses konferencē Briselē paziņoja, ka šodien ES visu dalībvalstu vārdā vienbalsīgi pauž pilnīgu atbalstu un gatavību sniegt Francijai tās pieprasīto palīdzību.
Lai koordinētu starptautiskās sabiedrības rīcību cīņai pret grupējumu "Daesh", ASV sadarbībā ar sabiedrotajiem jau iepriekš bija izveidojušas starptautisku koalīciju, formējot arī Apvienotos spēkus, kuri Irākā un Sīrijā īsteno ASV vadīto operāciju "Inherent Resolve". Tās mērķis ir "iznīcināt teroristisko grupējumu "Daesh" un novērst draudus, ko tas rada Irākai un Sīrijai, kā arī plašākai starptautiskajai kopienai".
Patlaban ASV vadīto koalīciju veido 62 valstis, tostarp arī Latvija, bet tikai aptuveni 20 nodrošina militāru atbalstu un 12 valstis veic gaisa triecienus.
