2016. gadā Latvijā turpināja darboties virkne informācijas resursu, kuru darbība finansēta un koordinēta no Krievijas. Tie aktīvi centās pašmāju informatīvajā telpā nostiprināt Krievijas ģeopolitiskās intereses sekmējošus vēstījumus un ziņu rāmējumus, liecina Drošības policijas pērnā gada publiskais pārskats.
Par šādiem informācijas resursiem esot uzskatāmi gan Latvijā plaši pieejamie Krievijas televīzijas kanāli, gan Krievijas starptautiskās informācijas aģentūras "Rossiya Segodnya" veidotās multimediju platformas "Sputnik" Latvijas versija, kā arī interneta vietne "baltnews.lv" un radio stacija "Autoradio".
Krievijas televīzijas kanālu pieejamību Latvijā nodrošina visi valstī strādājošie telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji, sateltītoperatori un arī nelegālās televīzijas. Tieši plašā šo resursu pieejamība ļāvusi Krievijai nodrošināt, ka Latvijas informatīvajā telpā ir plaši pieejama informācija, kuras primārais uzdevums ir nevis ziņot par norisēm Latvijā un starptautiskajā vidē, bet publiskās diskusijas par notiekošo vietējā, reģionālajā un starptautiskajā politikā.
DP vērtējumā Krievija izveidojusi vairākas mediju un informācijas resursu platformas, ar kuru starpniecību tā spējīga nodrošināt savām ārpolitikas interesēm atbilstošu vēstījumu un ziņu rāmējumu cirkulāciju Latvijas informatīvajā telpā. Turklāt arī secināts, ka šo Krievijas politisko mērķu realizēšanai paredzētu Krievijā veidotu mediju saturu patērē ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju, bet satura radīšanā platformas izmantojušas tādas metodes kā manipulācija ar informāciju, diskreditācija, melu kampaņas.
Jo īpaši Krievijas propagandas kanāli fokusējušies uz aizsardzības politiku un NATO aizsardzības pasākumiem Baltijas valstīs. Šajos informācijas resursos publicēto notikumu atainojums pielāgots dažādiem vēstījumiem, piemēram, ka Latvija ir NATO un ASV marionete, kas var tikt izmantota kā platforma uzbrukumam pret Krieviju, un tāpēc Krievija ir tiesīga īstenot visus nepieciešamos pasākumus sevis aizstāvībai. Tāpat viens no vēstījumiem šajos resursos bijis, ka Latvija ir neizdevusies, nejauša valsts, kas nespēj apmierināt savu iedzīvotāju vēlmes un vajadzības vai ka Latvijā novērojama fašisma atdzimšana, un aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju tiecas atbalstīt šo ideoloģiju. Vēstījumā bijuši iekļauti arī centieni pavēstīt, ka Latvijas tautsaimniecības attīstība, kā arī politiskā stabilitāte ir atkarīga no labām attiecībām ar Krieviju, kas ir uzskatāma par pasaules vienu no lielvarām un galveno reģionālās drošības garantu.
DP skaidro, ka pagājušā gada nogalē Krievija nostiprinājusi mediju un informatīvās ietekmes instrumentu izmantošanu ārpolitisko mērķu sasniegšanā arī jaunajā ārpolitikas koncepcijā, attīstot pasākumus ārvalstu auditoriju ietekmēšanai, kā arī starptautiskajā informatīvajā telpā veicinot krievu valodā raidošo mediju darbību, nodrošinot tiem nepieciešamo valdības atbalstu.
Līdz ar to Krievijas valdības finansēto vai citādi atbalstīto informācijas resursu, piemēram, Krievijas informācijas aģentūras "Rossiya Segodnya" multimediju platformas "Sputnik" Latvijas versija arī Latvijā jāvērtē kontekstā ar Krievijas ārpolitiskajiem mērķiem. Tāpat tas vērtējams kā instruments Krievijas mērķu sasniegšanā, nevis kā patstāvīgi mediju produkti.
Multimediju platformas "Sputnik" Latvijas versija latviešu un krievu valodā savu darbu tiešsaistes režīmā sāka 2016. gada februārī. Līdzšinējā tās darbība apliecinājusi, ka izveidota tikai un vienīgi politiskam mērķim – atbalstīt Krievijas ģeopolitiskās intereses Latvijā un piepildīt Latvijas informatīvo telpu ar Krievijā producētiem vēstījumiem par norisēm Latvijā un citviet pasaulē, secinājusi DP, papildinot, ka tās pastāvēšanu nodrošina tikai Krievijas budžeta finansējums, nevis aktīva dalība Latvijas reklāmas tirgū vai pieprasījums pēc "Sputnik" Latvijas versijas darbinieku veidotā satura.
"Sputnik" Latvijas versijas pirmo darbības gadu galvenokārt raksturo "Rossiya Segodnya" vadībā esošo personu darbs pie šā projekta darbinieku komandas izveides. Pārskata periodā projekta vadībā atradusies "Sputnik" Baltijas versiju galvenā redaktore Liāna Minasjana. Savukārt "Sputnik" Latvijas versijas galvenais redaktors vairākkārt mainījies, un patlaban šos pienākumus pilda Valentīns Rožencovs. Viņš iepriekš strādājis vairākos krievu valodas medijos Latvijā.
Pamatojoties arī uz 2014. gadā pieņemto Eiropas Savienības regulu par sankcijām saistībā ar Krimas aneksiju, Krievijas informācijas aģentūra "Rossiya Segodnya" saņēma atteikumu pārstāvniecības reģistrēšana Latvijā. Tādēļ pērn "Sputnik" Latvijas versijas darbinieku aktivitātes koordinētas no Maskavas, un šobrīd no Krievijas strādā gan Minasjana, gan Rožencovs.
DP vērtē, ka šobrīd "Sputnik" Latvijas versija nav spējusi sasniegt Krievijas cerētos rezultātus. Tomēr "Sputnik" Latvijas versijas satura analīze liecinot par projekta tālāku attīstīšanu, turklāt saturiski to veidojot kā šķietami neitrālu, ar politiku nesaistītu "ziņu" portālu, skaidro DP. Līdz šim "Sputnik" Latvijas versijas latviešu un krievu valodas interneta vietnes savā saturā mērķtiecīgi izmantojušas cilvēkstāstus un sadzīviskas, kultūrjomas tematos balstītas ziņas. Satura analīze, ko veikusi DP, ļāvusi identificēt tā centienus konstruēt savu saturu iespējami pietuvināti ierindas Latvijas sabiedrības pārstāvja interesēm, dzīvesveidam un vajadzībām.
Vienlaikus "Sputnik" Latvijas versijas saturā integrēti Krievijas ģeopolitiskajām interesēm atbilstoši vēstījumi, tādējādi cenšoties savus vēstījumus Latvijas sabiedrībai "nodot" intensīvi un šķietami nemanāmi, tā DP. Piemēram, viens no Krievijas interesēm atbilstošiem ziņu rāmējumiem "Sputnik" Latvijas versijā bijis tas, ka interneta vietne kā "apstiprinājumu" NATO pieaugošajai agresivitātei pret Krieviju izmantojis Krievijas parlamenta apakšpalātas deputāta Vjačeslava Ņikonova spriedumu. Krievijas deputāts bija izteicies, ka "pat Aukstā kara laikā amerikāņu karavīri un NATO armijas nebija dislocētas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā". Līdz ar to publikācijā gan NATO apsūdzēta agresijā, gan ignorēts Latvijas okupācijas fakts.
Otra "Rossiya Segodnya" platforma ir jau minētā "baltnews.lv". Savu darbu "Rossiya Segodnya" uzturētā interneta vietne "baltnews.lv" sāka jau 2014. gadā. DP rīcībā esošā informācija liecina, ka arī šis informācijas resurss saņēmis finansējumu no Krievijas informācijas aģentūras "Rossiya Segodnya", taču abas puses mērķtiecīgi centušies slēpt no sabiedrības šīs vietnes darbības saistību ar Krievijas valdībai piederošo aģentūru un tās galveno uzdevumu – realizēt Krievijas valdības intereses Latvijas informatīvajā telpā.
2016. gadā "baltnews.lv" vadībā Latvijā joprojām bijis Andrejs Jakovļevs. Kopš 2016. gada aprīļa tajā regulāri publicētas Latvijā labi pazīstamā prokrieviskā aktīvista Vladimira Lindermana publikācijas. DP norādījusi, ka "baltnews.lv" saturā plaši pārpublicēta informācija no dažādiem Krievijas medijiem, kā arī interneta vietnēm. Līdz ar to interneta vietnes darbības rezultātā Latvijas informatīvajā telpā izplatīta gan Krievijā "ražota" informācija par Latviju un starptautiskajām norisēm, gan Krievijas ģeopolitiskajām interesēm atbilstoši vēstījumi un ziņu rāmējumi.
Kā viens no Krievijas interesēm atbilstošu vēstījumu un ziņu rāmējumu piemērs DP pārskatā tiek minēta 2016. gada 13. jūlija "baltnews.lv" publikācija, kurā, atsaucoties uz prokrievisko aktīvistu Aleksandru Gapoņenko spriedumiem sociālajā tīklā "Facebook", informēts, ka tūkstoš NATO karavīru, kuri gatavojas ierasties Latvijā, galvenais uzdevums būs aizsargāt kodolieročus, kurus tiek plānots izvietot Lielvārdes lidlaukā.
Tajā pašā pērnā gada pārskatā Gapoņenko minēts kā viens no prokremliski orientētām personām, kas par atlīdzību turpinājis veidot publikācijas Krievijas propagandas līdzekļiem
Viens no informācijas resursiem, kuri savā saturā regulāri ietvēruši Krievijas ģeopolitiskās intereses atbalstošus vēstījumus, bijusi arī interneta vietne "imhoclub.lv". Tā galvenokārt darbojās kā Krievijas tautiešu politikas aktīvistu viedokļu apmaiņas platforma, kuru 2011. gadā izveidoja Krievijas tautiešu politikas aktīvists Jurijs Aleksejevs. Ar viņa līdzdalību pirms pusotra gada darbu sāka arī "Imhoclub" Baltkrievijas versija.
DP rīcībā esošā informācija liecina, ka "Imhoclub" vietņu darbībai nepieciešamo finansējumu nodrošina ar Krievijas tautiešu politikas realizēšanu saistītas personas. Šis apstāklis, kā arī vietnes redakcionālā politika un saturiskās vadlīnijas liecina par vietnes veidotāju potenciālajiem mērķiem radīt informācijas platformu, kas iemiesotu tā dēvēto "krievu pasaules" ideju, secina DP, papildinot, ka par to liecina arī interneta vietnē regulāri publicētie Krievijas "akadēmiķu" un "pētnieku" materiāli. Šo materiālu mērķis ir šķietami attaisnot tā dēvētās "krievu pasaules" koncepta īstenošanas nepieciešamību.
DP skaidro, ka "krievu pasaule" ir Krievijas politiķu un Kremlim pietuvinātu akadēmiķu radīta ģeopolitiska konstrukcija. Apelējot pie PSRS sabrukuma rezultātā neatkarību ieguvušo valstu iedzīvotāju krievu valodas lietojuma, kultūras tradīcijām, ticības un kolektīvās atmiņas, tā cenšas nostiprināt cilvēku piederības sajūtu Krievijai. Manipulatīvā piederības sajūta "krievu pasaulei" ir kļuvusi pār vērtīgu instrumentu Krievijas ārpolitisko mērķu īstenošanai. Savukārt Krievijas agresīvā ārpolitika apliecina, ka tā ir gatava izmantot šo instrumentu, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesus tās kaimiņvalstīs, teikts publiskajā pārskatā.
2016. gadā Krievijas intereses sekmējošus vēstījumus Latvijā izplatījusi arī mazāk zināma radio stacija "Autoradio".
Tā turpinājusi sadarbību ar "Radio Sputnik".
"Autoradio" un citu krievu valodas mediju un informācijas resursu redakcionālās politikas prakse, izplatot Krievijas propagandas mērķiem paredzētu saturu, ilgtermiņā var radīt apdraudējumu Latvijas informatīvās telpas vienotībai, veicinot Latvijas iedzīvotāju atsvešinātību no Latvijas informatīvās telpas, skaidro DP.
DP 2016. gada pārskatā minējusi arī "klikšķu" portālus, kuri mēģina iekarot reklāmas tirgu. "Klikšķu portāli" nav reģistrēti kā masu mediji, un publicē provokatīvu, tendenciozu un sagrozītu informāciju, cenšoties piesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrības uzmanību. DP rīcībā esošā informācija liecina, ka par šo portālu izveidi atbildīgas dažāda profila personas, tostarp personas, kuras iepriekš darbojušās Latvijas mediju vidē, kā arī publiskajā telpā iepriekš nezināmi cilvēki.
Vietņu saturā galvenokārt pārpublicēta informācija no Latvijas ziņu portāliem, bieži koncentrējoties uz dažāda rakstura notikumiem Rīgā. "Klikšķu portālu" saturs nokļūst Latvijas informatīvajā telpā, to pārpludinot ar negācijām un sagrozītā informācijā balstītiem materiāliem par norisēm Latvijas politikā, ekonomikā un sabiedriskajā dzīvē. Izvēloties atsevišķus notikumus un ziņas, šo portālu veidotāji piešķīruši akcentus un konstruējuši versijas par politikas un ekonomikas jomas aktualitātēm, kas galvenokārt saistītas ar neveiksmēm vai neizdošanos kādā jomā, bieži pārspīlējot to apmēru.
Informācijas izkārtojums šajās vietnēs tendenciozi virzīts, lai demonstrētu, cik daudz un dažādas nelikumības, pārkāpumi, krīzes un neveiksmes notiek Latvijā. Pēc šādām darba metodēm strādājošo interneta vietņu saturā iekļautie vēstījumi kļuvuši par Krievijas finansēto un Krieviju atbalstošo informācijas resursu izplatītā satura pamatā esošo vēstījumu turpinājumu latviešu valodas informācijas resursos, skaidro DP, papildinot, ka tādējādi Krievijas propagandas mērķiem veidotie vēstījumi par Latviju "ieplūst" arī latviešu valodas informācijas resursos un sasniedz auditorijas daļu, kas patērē informāciju latviešu valodā.
Turklāt šīs vietnes spējušas piesaistīt iedzīvotāju, īpaši jauniešu, uzmanību, tāpēc DP uzsver sabiedrības medijpratības nozīmi sociālo tīklu un interneta laikmetā. Krievijas intensīvās propaganda kampaņas kopā ar "klikšķu portālu" popularitāti Latvijas sabiedrībā apliecina nepieciešamību pēc konsekventiem pasākumiem Latvijas informatīvās telpas drošības garantēšanā, kā arī politiskajām un sabiedriskajām iniciatīvām, lai celtu sabiedrības medijpratības līmeni. Izglītota un zinoša sabiedrība ir iedarbīgākais instruments ārvalstu propagandas kampaņu ietekmes mazināšanai un galvenais Latvijas informatīvās telpas drošības garants, secinājusi drošību sargājošā iestāde.
