Foto galerijaTiesa atzina, ka lēmums par pensiju samazināšanu neatbilst Satversmes 1.pantam, kas nosaka, ka Latvija ir demokrātiska republika, un 109.pantam, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.
Tiesa lēma, ka pensiju samazināšana ir atceļama no pieņemšanas brīža, taču noteica, ka samazinātās pensijas tomēr varēs maksāt vēl līdz nākamā gada 1.martam. Līdz tam Saeimai jāizstrādā kārtība, kādā kompensēt ieturētās summas. Maksimālais termiņš, kādā valstij jānorēķinās ar pensionāriem par samazinātajām pensijām, ir 2015.gads.
Lēmumu ST tiesneši pieņēmuši vienbalsīgi.
Klātesošie ST spriedumu sveica ar aplausiem un klātesošie pensionāri pateicās tiesai par lēmumu.
ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris skaidroja, ka šādi ST lēmusi, jo ņēmusi vērā valsts ekonomisko situāciju. Tiesa neesot likusi valstij uzreiz atcelt samazinātās pensijas un kompensēt pensionāriem zaudējumus, jo tas apdraudētu valsts budžetu un iedzīvotāju labklājību kopumā, norādīja Kūtris.
Viņš arī uzsvēra, ka tiesa, gatavojot lēmumu pensiju lietā, nav izjutusi politisko ietekmi, bet ir izjutusi lielu sabiedrības spiedienu.
Viens no pirmajiem sūdzības iesniedzējiem Ivars Mauriņš pēc tiesas sprieduma žurnālistiem norādīja, ka ar to esot apmierināts tikai daļēji. Viņš uzskata, ka ST noteiktais termiņš ieturēto pensiju atmaksai ir pārāk ilgs, norādot, ka viņa māte, kurai šobrīd ir jau 103 gadi, ieturētās pensijas daļas atmaksu var nemaz nesagaidīt. Viņaprāt, tiesa varēja valdībai likt naudu pensionāriem atmaksāt jau ar nākamā gada 1.janvāri.
Savukārt Kūtris žurnālistiem uzsvēra, ka šis termiņš ir noteikts, ņemot vērā valsts budžeta un sociālās iespējas. Kūtris uzsvēra, ka ST spriedums nebūtu godīgs un taisnīgs, ja tiesa liktu nekavējoties atmaksāt ieturēto pensijas daļu, jo tad ciestu pārējie Latvijas iedzīvotāji, jo naudas Valsts kasē vairs nebūtu. Taču, runājot par sociālā budžeta veidošanu, Kūtris norādīja, ka "šinī peļķē mēs iekāpām jau apmēram pirms diviem gadiem", norādot uz kļūdām, kuras valdība ir pieļāvusi sociālā budžeta veidošanā.
Viņš arī pauda cerību, ka Saeima būs saprātīga, un sākot ieturēto pensiju atmaksu, ņems vērā pensionāru sociālās grupas un ienākumu līmeni. Tāpat viņš norādīja, ka Saeimas ziņā būs tiesības izlemt, vai ieturēto pensiju daļu būs iespējams mantot.
Kūtris minēja, ka ieturēto pensiju atmaksai kopumā vajadzīgi apmēram 100 miljoni latu – ap 10 miljoniem latu mēnesī.
Savukārt kāds cits pensionārs, kurš bija ieradies noklausīties ST spriedumu, žurnālistiem pauda gandarījumu par šādu iznākumu, sakot, ka spriedums liecina – Latvijā vēl joprojām ir taisnīga tiesa. Viņš uzsvēra – ja tiesa būtu lēmusi citādāk, pensionāri būtu vērsušies ES cilvēktiesību tiesā.
Gandarīta bija arī pensionāru pārstāve juriste Elizabete Krivcova. Viņa atzina, ka pirmdien, nākot uz sprieduma nolasīšanu, nav cerējusi uz šādu iznākumu. Viņa arī atzina, ka saprotot, kāpēc ST ir noteikusi atliktos termiņus ieturējumu izmaksai - valsts naudu iztērējusi un uzreiz nebūtu ko atmaksāt.
Premjera Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne Latvijas Radio norādīja, ka valdība ST spriedumu pildīs un tas nav apspriežams. Viņa, paužot premjera viedokli, norādīja, ka vasarā lēmums par budžeta konsolidāciju bija jāpieņem īsā laikā un sasteigti, un īsā laikā pieņemtie lēmumi ne vienmēr ir ar atbilstošu kvalitāti, "laiks ir darījis savu" un ST to kvalitāti ir novērtējusi.
ST tiesnese Kristīne Krūma, skaidrojot tiesas lēmumu, norādīja, ka ST vērtējusi divus jautājumus – vai ir pārkāptas personu tiesības uz sociālo nodrošinājumu un vai ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.
Tiesa spriedumā norāda, ka, lai gan valdībai bija tiesības ekonomiskās krīzes apstākļos lemt par sociālās nodrošināšanas apjoma samazinājumu, tomēr valsts nav ņēmusi vērā vairākus būtiskus aspektus un nav ievērojusi svarīgus principus..
Tiesa atzina par nepietiekamu valdības un Saeimas skaidrojumu, ka pensijas samazinātas starptautisko aizdevēju prasību dēļ, norādot, ka starptautiskās saistības pašas par sevi nevar būt arguments pamattiesību ierobežošanai. ST norāda, ka valdībai nebija tiesību slēgt šādas vienošanās bez Saeimas atbalsta. Turklāt vienošanās satur tikai vispārīgas aizdevēju prasības, bet veids, kā tās izpildīt, bija atstāts Latvijas likumdevēja ziņā.
ST arī norāda, ka lietas materiāli liecina – valsts sociālais budžets nav pienācīgi plānots, bijusi virkne nepārdomātu lēmumu. Kā piemēru tiesa min 2007.gadā dažu nedēļu laikā pieņemto lēmumu noteikt vecāku pabalstu par jaunu sociālās apdrošināšanas veidu, nepalielinot sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu. Tas no valsts sociālā budžeta prasīja 83 miljonus latu, bet pensiju ieturējuma kopējais ietaupījums plānots 88 miljonu latu apjomā.
Tāpat tiesa uzskata, ka valdība un Saeima nav pienācīgi un Satversmei atbilstoši konsultējušās ar sociālajiem partneriem un ekspertiem un nav pietiekami izvērtējušas pensiju samazināšanai alternatīvos risinājumus, lai gan tādi izskanējuši gan no Saeimas tribīnes, gan tos sniegusi Latvijas Pensionāru federācija.
Tāpat ST uzskata, ka nav pietiekami analizētas lēmuma radītās sekas dažādām pensionāru grupām. Saeima nav ņēmusi vērā to, ka pensionāri ir iedzīvotāju grupa, kurai nepieciešama īpaša sociālā aizsardzība. Turklāt pensionāru intereses nav bijušas ievērotas pat ekonomiskās izaugsmes laikā. Valstij ir jānodrošina sociālās nodrošināšanas minimālais līmenis un, ieturot izmaksas, bija īpaši jāaizsargā nabadzīgākie pensionāri, norāda ST.
Tiesa arī uzsver, ka lēmuma pieņemšana steigā īpaši skārusi strādājošos pensionārus, jo, tā kā likumam nebija pārejas perioda, tiem pat nav bijusi iespēja nokārtot darba attiecības likumā paredzētā kārtībā, tādēļ daudziem radušās grūtības.
Līdz ar to tiesa secinājusi, ka valdība un Saeima nav atradušas taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības interesēm un lēmums samazināt pensijas pārkāpj gan tiesības uz sociālo nodrošinājumu, gan tiesiskās paļāvības principu.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka tūkstošiem pensionāru iesniedza sūdzības ST pēc tam, kad Saeima šā gada 16.jūnijā nolēma no 1.jūlija pensijas samazināt par 10%, bet strādājošajiem pensionāriem - par 70%. Iesniegumu skaits bija tik liels, ka ST bija spiesta aicināt iedzīvotājus pārtraukt iesniegt sūdzības. Kopumā ST saņēma ap 9000 lūgumus ierosināt lietu par grozījumiem.
Pensionāri uzskatīja, ka ir pārkāpti Satversmē noteiktie principi - tiesiskās paļāvības princips, samērīguma princips, sociāli atbildīgas valsts princips un citi.
Samazinot pensijas, plānots, ka valsts laikā no 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim varētu ietaupīt 50 miljonus latu, savukārt strādājošo pensionāru pensiju samazināšana šogad vien valstij dotu 37,8 miljonus latu.
Likumprojekta autori atzina, ka, pensiju samazinājums ir veikts solidāri ar samazinājumiem, kas skar citas sabiedrības grupas. Tādējādi esot mazināta spriedze kādai konkrētai sabiedrības grupai.
Vienlaikus likumprojekta izstrādātāji nenoliedza, ka, samazinot pensijas, pasliktināsies pensionāru pirktspēja, pieaugs parādi par komunālajiem pakalpojumiem, palielināsies nelegālā nodarbinātība, jo daļa pensionāru turpinās strādāt, algu saņemot "aploksnēs". Tas savukārt mazinās nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Turklāt arī tā sabiedrības daļa, kas nesaņem pensijas, uz šo samazinājumu varētu reaģēt ļoti nelabvēlīgi, jo zustu pārliecība, ka arī viņu pašu nopelnītās pensijas valdība un Saeima nenolems samazināt.
Saeimas debatēs 16. jūnija sēdē labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) akcentēja, ka pensijas samazina, lai visiem iedzīvotājiem būtu konkrēti ienākumu avoti. Kamēr strādājošajiem pensionāriem tādi ir gan pensija, gan alga, bezdarbnieki pēc noteiktā laika vispār paliek bez ienākumu avotiem, ko valsts nevar pieļaut. Augulis atzina, ka lēmumi ir smagi, tomēr citas izvēles neesot, jo pretējā gadījumā valsts nevarēs izmaksāt sociālos pabalstus jau tuvākajos mēnešos. Tādu pašu argumentu minēja finanšu ministrs Einars Repše (JL), savukārt premjers Valdis Dombrovskis (JL) solīja, ka pensijas līdzšinējā apmērā tiks atjaunotas tik ātri, cik vien iespējams.
Savukārt opozīcijas deputāti jau tolaik brīdināja valdību, ka šis lēmums ir antikonstitucionāls, un toreiz vēl tikai iespējamajā ST lietā valsts zaudēs. Augulis pagājušajā trešdienā atzina, ka valstij visnelabvēlīgākā ST sprieduma gadījumā būs nepieciešami vairāk nekā 100 miljoni latu.
ST lietu izskatīja rakstveida procesā sešu tiesnešu sastāvā tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra vadībā.