ST neatceļ referendumu rosināšanu apgrūtinošos grozījumus  (17)

ST spriedumā norada, ka tautas suverēnās varas īstenošana ir cieši saistīta ar Satversmes 1. pantā nostiprināto demokrātisko valsts iekārtu. Grozījumi pilsoņu konstitucionālo tiesību īstenošanas procedūrā paši par sevi neliecina par tautas suverenitātes principa pārkāpumu. Tautas suverenitātes principam neatbilstu tāda vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesību īstenošanas kārtība, kas nebūtu saderīga ar demokrātisku valsts iekārtu.

ST atzina, ka likumdevējam ir pienākums tautas likumdošanas tiesību īstenošanu nodrošināt atbilstoši Satversmei. Ja likumā tiek reglamentēta kārtība, kādā vēlētāji īsteno savas Satversmē paredzētās likumdošanas iniciatīvas tiesības, tad likumdevēja uzdevums ir pieņemt tādu regulējumu, kas nodrošina demokrātijas kā Satversmē nostiprināta principa īstenošanu. Tādējādi tiesa vērtēja, vai apstrīdētās normas nav pretrunā ar demokrātijas principu un atzina, ka Saeimai ir konstitucionāls pienākums skaidri noregulēt vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesību īstenošanu un tautas nobalsošanas norisi. Taču vienlaikus tai ir rīcības brīvība noteikt kārtību, kādā īstenojamas vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesības.

Tiesa atzina, ka iemesli, kuru dēļ likumdevējs ieviesa izmaiņas vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesību īstenošanas kārtībā, bija pamatoti. Apstrīdētais regulējums vienkāršo vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesību īstenošanu, kā arī tas padara vēlētājiem pieejamāku šo tiesību izmantošanu, piemēram, ieviešot papildu iespējas parakstīties par likumprojektiem, uzskata tiesa.

ST spriedumā norādīja, ka likumdevējam ir jārada tāds tiesiskais mehānisms, kas ļauj vēlētāju likumdošanas tiesības īstenot efektīvi. Tāpat ST konstatēja, ka ir paplašinātas iespējas nodot savu parakstu par likumprojektu. Likumdevējs ir paredzējis iespēju vākt parakstus par likumprojektiem elektroniski Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā vai citā tiešsaistes sistēmā, secina spriedumā tiesa.

Parakstīties par likumprojektu var gada laikā, šāds termiņš atzīstams par saprātīgu un pietiekamu, lai vēlētāji varētu paust savu gribu un likumprojekta iniciatori varētu savākt ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstus. Tāpat apstrīdētais regulējums sekmē to, lai vēlētāju likumdošanas iniciatīvas kārtībā tiktu virzīti vēlētājiem nozīmīgi likumprojekti.
Vienlaikus ST spriedumā atgādināja, ka likumdevējam, ievērojot Satversmes 1. pantā nostiprinātos tiesiskas valsts pamatprincipus, ir pienākums periodiski apsvērt, vai tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams. Tātad likumdevējam gan pārejas periodā, gan pēc 2015. gada 1. janvāra ir jāseko līdzi tam, lai apstrīdētajā regulējumā noteiktā kārtība būtu izpildāma un vēlētāji savas likumdošanas iniciatīvas tiesības varētu īstenot efektīvi.

Trešdien pasludinātais spriedums ir galīgs un vairs nav pārsūdzams.

Lieta tika ierosināta pēc 20 "Saskaņas centra" (SC) Saeimas frakcijas deputātu pieteikuma par 2012.gada 8.novembrī Saeimā pieņemtajiem referendumu rosināšanas procedūras grozījumiem.

Pieteicēji lūdza atzīt par neatbilstošām Satversmei izmaiņas, kas paredz nepieciešamību savākt 30 000 vēlētāju parakstu tautas iniciatīvu virzīšanai iepriekš prasīto 10 000 parakstu vietā, kā arī nosaka, ka pēc 2015.gada 1.janvāra jebkādas likumdošanas iniciatīvas varēs virzīt ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

ST vērtēja apstrīdēto likuma normu atbilstība Satversmes 1.pantam, kas nosaka, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", un 2.pantam, kas nosaka, ka "Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai".

Likuma grozījumos "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" noteikts, ka no 2015.gada iniciatīvas grupai, lai rosinātu referendumu, būs jāsavāc apmēram 154 000 parakstu.

Saskaņā ar koalīcijas atbalstīto likumu laikā līdz 2015.gadam iniciatīvas grupai Saeimas atsaukšanas rosināšanai pirmajā posmā būs jāsavāc 10 000 parakstu. Šajā laika posmā pārējo referendumu rosināšanas iniciatoriem vajadzēs pirmajā kārtā savākt 30 000 parakstu.

Abos gadījumos Centrālā vēlēšanu komisija pēc tam organizēs otro parakstu vākšanas posmu, lai abos posmos kopā būtu savākti 10% jeb apmēram 154 000 vēlētāju parakstu, kas nepieciešami tautas nobalsošanas rosināšanai.