Satversmes tiesa (ST) vērtēs vai Satversmei atbilst tā dēvētā "tautas nobalsošanas" likuma normas, kas ļauj Centrālajai vēlēšanu komisijai un Augstākās tiesas senātam vērtēt pilsoņu piedāvāto likumu un Satversmes grozījumu saturu. Šaubas šajā jautājumā radīja strīds par atteikumu ierosināt "pilsonības referendumu".
ST portālu "Delfi" informēja, ka pieteikumu Satversmes tiesā ir iesniedzis Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments, kura lietvedībā ir lieta par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu nenodot parakstu vākšanai likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā".
Pieteikuma iesniedzējs pauž viedokli, ka apstrīdētās normas ir pretrunā ar varas dalīšanu principu, nosakot pārāk plašu Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) un AT Senāta kompetenci. Saskaņā ar apstrīdētajām normām, CVK esot jāpārbauda iesniegtā likumprojekta konstitucionalitāte. Savukārt tiesai, pārbaudot CVK lēmuma tiesiskumu, esot jāveic likumdošanas iniciatīvas saturiskā kontrole, kas citkārt būtu jādara Saeimai.
ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska portālu "Delfi" informēja, ka likums "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" nosaka - CVK atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts.
Savukārt likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" paredzēts, ka CVK lēmumu atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju iniciatīvas grupa var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2013. gada 14. maijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2013. gada 12. augusts.
Senāts, vērtējot "pilsonības referenduma" lietu, secināja - strīdus likumprojekts, kura mērķis bija piešķirt automātisko pilsonību visiem nepilsoņiem, neatbilst Neatkarības deklarācijas preambulā ietvertajai valsts nepārtrauktības doktrīnai, jo paredz pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, ja vien konkrēta persona nav pret to rakstiski iebildusi. Tādējādi paredzamās sekas ir pielīdzināmas pilsonības "nulles variantam", kas līdz šim Latvijā vienmēr ticis konsekventi noraidīts, uzskatījis Senāts.
Iniciatīvas grupas likumprojekts par pilsonību arī neļauj nojaust, ka tas būtu jebkas cits, kā vien visaptveroša PSRS laikā Latvijā ieradušos personu iekļaušana Latvijas tautas sastāvā, neizvirzot šiem cilvēkiem jebkādus nosacījumus un nepārbaudot viņu patieso saikni ar Latviju, atzinis Senāts.
Savukārt tas būtu pretrunā ar Satversmi, kura noteic Latvijas kā 1918.gada 18.novembrī proklamētās neatkarīgās valsts eksistenci un ietver Latvijas suverēnās varas nesēju - tautu- kā vienu no valsts identitātes elementiem, izriet no Senāta lēmuma.
Senāts gan atturējies pēc būtības izlemt jautājumu par likumprojekta neatbilstību Satversmei un Neatkarības deklarācijai, uzskatot, ka tas jāizvērtē ST.
Senāts tāpat noraidīja Kuzina, Tolmačova un Kareļinas lūgumu piemērot pagaidu noregulējumu un uzdot CVK pieņemt lēmumu par parakstu vākšanas uzsākšanu likuma "Grozījumi Pilsonības likumā" ierosināšanai, kas līdz tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto CVK lēmumu. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Jau ziņots, ka CVK pērn pārvilka svītru pilsonības referendumam, nolemjot neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts".
